(Pievienota 3.-7.rindkopa.)

Rīga, 17.nov., LETA. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija šodien virzīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iesniegtos grozījumus vairākos likumos, kuru mērķis ir nacionālās drošības stiprināšana.

Komisija arī noteica, ka termiņš priekšlikumu iesniegšanai uz otro lasījumu ir desmit dienas.

Kā šodien komisijā norādīja Valsts prezidenta padomnieks konstitucionālos jautājumos Jānis Pleps, iepriekš bijušas nelielas diskusijas par, iespējams, labāku formulēju definīcijai "kara laiks". Grozījumos Nacionālās drošības likumā teikts, ka kara laiks iestājas, ja ārējs ienaidnieks veicis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

"Ja Satversmē tas viss saistīts vienkārši, tad, kā redzam, starptautiskajās tiesībās karš vairs netiek pieteikts un šobrīd ir dažkārt grūti identificēt, kas notiek. Tāpēc grozījumos piedāvātā definīcija balstīta uz ANO statūtiem," uzsvēra Pleps.

Iesniedzot grozījumus, parlamentā ekspertu sarunās arī izskanējuši viedokļi par Satversmes atbilstību aktuālajai situācijai. Pleps pieļauj, ka diskusija varētu būt vienā brīdī nepieciešama un, iespējams, Saeima varētu būt vieta, kur šo diskusiju sāk un noved līdz galam. "Satversmes tekstā varētu būt problēmas, kas mazliet ķeras, piemēram, ir runāts daudz par kara pieteikšanu, taču mūsdienās karu neviens nepiesaka," piebilda Pleps.

Saeimas komisijā arī radās nelielas diskusijas par grozījumiem Ministru kabineta iekārtas likumā, kas paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabineta sēde var notikt un lēmumu tajā var pieņemt, ja sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi ministri. Saeimas deputāts Jānis Ādamsons (S) norādīja, ka viņam nav izprotams, kā lēmumu varētu pieņemt ministri, kuru kompetence nav saistīta ar aizsardzības jautājumiem. Tāpat deputāti diskutēja, kādām darbībām jāseko, ja Latvijai uzbrūk teroristi, un kā šādas personas definēt - kā iekšēju vai ārēju ienaidnieku.

Komentējot deputātu diskusijas, Pleps uzsvēra, ka Valsts prezidents iesniedzis likumprojektu nozares komisijā un šie likumprojekti ir tikai pamats, ko darba grupa sagatavojusi.

Jau ziņots, ka prezidents attiecīgos likumprojektus iesniedza pēc notikušās tikšanās ar Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem, kuri atzinīgi izteikušies par piedāvāto likumdošanas iniciatīvu. Likumprojektos ietverti deviņi grozījumi, un galvenokārt tie saistīti ar dažādu valsts varas institūciju pilnvaru precizēšanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Nacionālās drošības likuma grozījumu mērķis ir pilnveidot valsts augstāko amatpersonu un institūciju rīcības regulējumu valsts ārēja apdraudējuma gadījumā, lai tās efektīvāk varētu novērst valsts neatkarības, tās konstitucionālās iekārtas un teritoriālās integritātes apdraudējumus. Likumprojektā ietverta kara laika definīcija un noteikts, ka virspavēlnieks kā leģitīma valsts varas institūcija kara laikam savas pilnvaras rīkoties iegūst tikai tad, ja Ministru kabinets valsts apdraudējuma radīto iemeslu dēļ ir aizkavēts pildīt savas funkcijas un rodas neatliekama nepieciešamība pieņemt attiecīgus valsts aizsardzības lēmumus.

Tāpat likumprojekts paredz, ka nacionālās drošības sistēmas subjektiem nevar aizliegt izpildīt Nacionālās drošības likumā paredzētos pienākumus nekavējoties reaģēt uz militāru agresiju, kā arī izslēdz atsevišķas tiesību normas, kas paredz nepieciešamību līdzparakstīt Valsts prezidenta rīkojumus, jo šo jautājumu regulē Latvijas Satversme.

Grozījums Nacionālo bruņoto spēku likumā vērsts uz to, lai nodrošinātu Ministru kabineta un Nacionālo bruņoto spēku vadības ātru un efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, lai pārvarētu valsts apdraudējumu un likvidētu tā sekas. Likumprojekts paredz, ka kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai viņa pilnvarota persona piedalās Ministru kabineta sēdēs ar padomdevēja tiesībām.

Savukārt grozījums Ministru kabineta iekārtas likumā ļautu nodrošināt Ministru kabineta efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā. Kara vai izņēmuma stāvokļa laikā var būt apgrūtinātas iespējas nodrošināt vairāk nekā puses no Ministru kabineta locekļiem dalību Ministru kabineta sēdē. Tāpēc, lai būtu iespējams efektīvi reaģēt uz valsts apdraudējuma situācijām un tiktu nodrošināta operatīva informācijas aprite un lēmumu pieņemšana, likumprojekts kara vai izņēmuma stāvokļa laikā Ministru kabinetam ļauj pieņemt lēmumus, ja Ministru kabineta sēdē piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs citi Ministru kabineta locekļi.

Prezidents iepriekš norādīja, ka priekšlikumi izmaiņām radušies jau pagājušajā gadā, vēl aizsardzības ministra statusā vērtējot tiesību normas visos līmeņos, kas skar nacionālo drošību, lai sakārtotu lēmumu pieņemšanu ārkārtas situācijās, ja tādas iestātos. "Pašreiz spēkā esošās likumu normas ir gan brīvāk interpretējamas, gan to operatīva izpilde ir sarežģītāka," pamatoja Vējonis.