Ziņas

  • ES ievieš jaunus tirdzniecības aizsardzības noteikumus

    Rīga, 20.dec., LETA. Šodien stājas spēkā jaunie Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības aizsardzības tiesību akti, kas mainīs veidu, kā ES cīnās ar importu par dempinga cenām un subsidētu importu no valstīm, kurās pastāv būtiski valsts izraisīti tirgus kropļojumi, aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

    Pārstāvniecībā norādīja, ka tiesību akti ir neatņemama daļa no EK priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera programmas "Eiropa, kas aizsargā". EK ir arī publicējusi pirmo ziņojumu par šādiem valsts izraisītiem kropļojumiem.

    Pēc to publicēšanas ES Oficiālajā vēstnesī pārskatītie tiesību akti stājas spēkā mazliet vairāk nekā gadu pēc tam, kad tos ierosinājusi EK. Ar tiem tiek ieviests jauns veids, kā aprēķināt, vai produktu importā ES no valstīm, kuru ekonomika ir izkropļota valsts iejaukšanās dēļ, ir konstatējams dempings.

    Šo jauno tiesību aktu mērķis ir nodrošināt, lai Eiropai būtu tirdzniecības aizsardzības instrumenti, ar kuriem var risināt pašreizējās problēmas starptautiskajā tirdzniecības vidē, it īpaši valsts izraisītu kropļojumu problēmu, kas bieži rada jaudas pārpalikumu, vienlaikus pilnīgi ievērojot ES starptautiskās saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) tiesiskajā regulējumā, skaidroja pārstāvniecībā.

    Parasti dempingu aprēķina, salīdzinot eksporta cenas ar eksportētājvalsts iekšzemes cenām vai izmaksām. Ja sakarā ar valsts iejaukšanos ekonomikā iekšzemes cenas vai izmaksas ir izkropļotas, EK tās neņems vērā, aprēķinot iekšzemes vērtību. To vietā EK izmantos citus kritērijus, kas atspoguļo ražošanas un tirdzniecības neizkropļotās izmaksas.

    Jauno metodiku var piemērot attiecībā uz jebkuru PTO dalībvalsti. Pirms piemērot jauno metodiku, būs jāpierāda, ka valsts iejaukšanās rezultātā eksportētājvalsts ekonomikā pastāv būtiski izkropļojumi, tāpēc EK pārbaudīs visus izmeklēšanā iegūtos pierādījumus, tostarp tos, ko iesniegusi ES ražošanas nozare. EK var sagatavot arī ziņojumus, kuros šajā kontekstā raksturotas konkrētu valstu vai nozaru ekonomikas.

    Līdztekus ES antidempinga tiesību aktu grozījumu publicēšanai EK trešdien ir publicējusi arī pirmo jaunajos tiesību aktos paredzēto ziņojumu par konkrētu valsti. Pirmo ziņojumu EK ir veltījusi Ķīnai, jo lielākā daļa ES antidempinga darbību attiecas uz importu no šīs valsts, norādīja EK pārstāvniecībā.

    Šodien publicētajā ziņojumā ir faktiski raksturoti daži Ķīnas ekonomikas aspekti, īpašu uzmanību pievēršot valsts makroekonomikai, galvenajiem ražošanas faktoriem, ko izmanto visos ražošanas procesos, piemēram, darbaspēkam un enerģijai, un dažām ekonomikas nozarēm, ieskaitot tērauda un keramikas ražošanu. Arī citi ziņojumi tiks sagatavoti, pamatojoties uz tiem pašiem kritērijiem: to relatīvo nozīmi ES antidempinga darbībās, kā arī norādēm, ka varētu pastāvēt ar valdības iejaukšanos ekonomikā saistīti kropļojumi. Nākamais ziņojums par konkrētu valsti būs veltīts Krievijai.

    ES ražošanas nozare var izmantot šos ziņojumus kā pierādījumus, lai pieprasītu jaunās metodikas izmantošanu antidempinga izmeklēšanās. Katrā izmeklēšanā EK pārbaudīs, vai, pamatojoties uz lietā savāktajiem pierādījumiem, būtu jāpiemēro jaunā metodika. Visām izmeklēšanā iesaistītajām pusēm, ieskaitot attiecīgās valsts valdību, kā arī ražotājus eksportētājus, attiecīgo izmeklēšanu laikā būs iespēja sniegt piezīmes par visiem ziņojumu konstatējumiem un tos atspēkot.

    Jaunajā metodikā svarīga nozīme var būt sociālajiem un vides standartiem. Izvēloties piemērotu reprezentatīvu trešo valsti, lai aizstātu izmaksas, papildus nacionālajam kopienākumam uz vienu iedzīvotāju vai citiem attiecīgiem ekonomiskajiem rādītājiem EK ņems vērā arī sociālo stāvokli un vides aizsardzības līmeni attiecīgajā izcelsmes valstī. Tāpat jaunā metodika stiprinās arī ES antisubsidēšanas tiesību aktus, lai turpmākajās lietās visas izmeklēšanas gaitā jaunatklātās subsīdijas varētu izmeklēt un iekļaut nosakāmajos galīgajos maksājumos.

    Junkers uzsvēra, ka ES ir un paliks viens no visatvērtākajiem tirgiem pasaulē. "Mēs tagad un arī turpmāk būsim galvenie atvērtas, godīgas un uz noteikumiem balstītas tirdzniecības aizstāvji. Tomēr to nevajadzētu jaukt ar naivu uzticēšanos. Mūsu nesatricināmā un ar faktiem pamatotā pārliecība, ka tirdzniecība nes pārticību, netraucēs mums ar visiem likumīgajiem instrumentiem aizstāvēt mūsu darba ņēmējus un uzņēmumus gadījumos, kad citi neievēro spēles noteikumus," teica EK priekšsēdētājs.

    Viņš vērsa uzmanību, ka ar šo jauno tiesību aktu un ar modernizētiem instrumentiem, kas drīz tiks ieviesti, Eiropa varēs iet kopsolī ar mainīgajām norisēm starptautiskajā tirdzniecības vidē un efektīvāk risināt attiecīgās problēmas.

    Savukārt ES tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma sacīja, ka atzinīgi vērtējams ES jauno antidempinga un antisubsidēšanas tiesību aktu stāšanās spēkā. "Šis ir svarīgs brīdis mūsu tirdzniecības aizsardzības politikā. Tas liecina par ES apņemšanos nodrošināt spēcīgus un efektīvus tirdzniecības aizsardzības instrumentus. ES ir atvērta darījumdarbībai. Tomēr mums ir arī jāaizsargā mūsu ražošanas nozare no negodīgas konkurences, ko rada imports, jo īpaši no valstīm, kuru ekonomikas ir ievērojami izkropļotas valsts iejaukšanās dēļ," sacīja Mālstrēma.

    EK 2016.gada 9.novembrī iesniedza priekšlikumu jaunai metodei, kā aprēķināt dempingu importam no valstīm, kurās pastāv tirgus kropļojumi. Eiropas Parlaments un Padome panāca vienošanos par EK priekšlikumu pēc trīspusējām sarunām, kas notika 2017.gada 3.oktobrī.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.