Intervijas

  • Zīle: Katrā solī redzam, ka ES mūs joprojām diskriminē

    22.05.2019. Lai arī daudzi politiskie spēki skaistiem vārdiem runā par ciešākas sadarbības nepieciešamību Eiropas Savienībā (ES) un pat federalizāciju, tomēr teju katrā solī redzams, ka jaunās valstis ES joprojām tiek diskriminētas, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž nacionālās apvienības “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) saraksta līderis Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, EP deputāts Roberts Zīle. VL-TB/LNNK nākamajā EP sasaukumā cer iegūt trīs vietas, solot, ka šīs partijas deputāti cīnīšoties par vienādām iespējām visām valstīm, lai nebūtu diskriminācijas, sākot no lauksaimniecības tiešmaksājumiem un beidzot ar konkurences ierobežojumiem vienotajā tirgū.

    Kādas ir nacionālās apvienības prioritātes darbam Eiropas Parlamentā?

    Mēs esam par nacionālu valstu lomu saglabāšanu ES. Iestājamies par to, ka dalībvalstīm jābūt vienādām iespējām, lai nebūtu diskriminācijas, sākot no lauksaimniecības tiešmaksājumiem un beidzot ar jautājumiem par konkurences ierobežojumiem vienotajā tirgū. Kā konservatīva partija iestājamies, ka neviena dalībvalsts nedrīkst tikt sodīta par konservatīvo vērtību sistēmas uzturēšanu, kamēr tas nepārkāpj Eiropas Pamattiesību hartas principus. Tas ir tiesu varas jautājums, nevis strīdi politisko institūciju līmenī, kā tas ir bijis Polijas un Ungārijas gadījumā.

    Lūdzu sīkāk iezīmējiet redzējumu par dalībvalstu diskriminācijas novēršanu.

    Kopējās lauksaimniecības politikas jomā jāļauj konkurēt ar vienādiem produktiem vienotā tirgū, kas nozīmē, ka ir jābūt vienādam izmaksu līmenim. Kompensācijas maksājumi Nīderlandē un Itālijā atšķiras no Latvijā saņemtā un tas kropļo mūsu, pārējo Baltijas un citu reģiona valstu konkurētspēju. Turklāt Eiropas Komisijas (EK) nākamo septiņu gadu budžetā piedāvāts investīcijas lauksaimniecības jomā samazināt par 15%, kas rada sajūtu, ka netiek ļauts attīstīties. Darbojoties EP Transporta komitejā, secinu, ka konkurences jautājums smago automašīnu pārvadājumu tirgū var izraisīt tiesvedību. EP atbalstīto izmaiņu galvenais mērķis ir neļaut Latvijas, Lietuvas, Polijas un citu Austrumeiropas valstu kompānijām konkurēt ar Francijas un Vācijas uzņēmumiem. Polijas un Ungārijas un, ļoti ceru, arī Latvijas valdība iesniegs prasību tiesā par to, ka Eiropas Parlamentā pārkāptas mūsu tiesības. Minēto Rietumeiropas valstu mērķis ir, lai mūsu uzņēmumi neieņem viņu tirgus un neizkonkurē viņu uzņēmumus. Tas nozīmē, ka paliekam nabadzīgākā līmenī, kas spiedīs jaunāko paaudzi strādāt pie viņiem. Tas neļauj ticēt jebkuriem vārdiem par solidaritāti.

    Uzskatāt, ka Latvija var uzvarēt šādā potenciālā tiesvedībā?

    Jā, un šādam procesam jāatrod partneri. Pēdējo mēnešu laikā redzējām, ka ir izveidojusies ļoti laba komanda ar pārstāvjiem no Bulgārijas, Rumānijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas un Somijas. Iespējams kopā kaunināt federalizācijas piekritējus par to, ka viņi ar skaistiem vārdiem runā par ciešāku sadarbību Eiropas Savienībā, taču katrā solī, arī daudzgadu budžeta piedāvājumā, redzam, ka mūs joprojām diskriminē. Paralēli notiek domubiedru šķelšana, ieinteresējot ar kādu konkrētu jautājumu, pārvilinot otrā pusē, lai varētu konkrētu finanšu jautājumos vai arī likumdošanas jautājumu pagriezt citā virzienā.

    Kā jūs domājat aizstāvēt Latvijas intereses nākamā daudzgadu budžeta veidošanas procesā?

    Pirmkārt, pat ja nepatīk nacionālā apvienība vai Zīle, katrā ziņā es aicinu latviešus piedalīties vēlēšanās - it īpaši situācijā, kad, visdrīzāk, sociāldemokrātu pusē tiks ievēlēts Nils Ušakovs (S) un var būt vēl kāds, kurš domās pilnīgi citādā virzienā. Jāievēl cilvēki ar pieredzi un spēju atrast partnerus, jo parlamentārā institūcijā, kurā ir virs 700 deputātiem, bez sabiedrotajiem nevar izcīnīt savu jautājumu. Ņemot vērā darbu pie daudzgadu budžeta, nākamajā sasaukumā EP deputātiem bez "ieskriešanās" ir jābūt lietas kursā un ar zināmiem partneriem. Mums ļoti svarīgs ir "Rail Baltica" finansēšanas jautājums. Lai to pabeigtu iecerētajā laikā 2026.gadā, nākamajā daudzgadu budžetā tam jāatvēl četrus miljardus eiro. Pašlaik šī summa nav pilnīgi droši iezīmēta, taču šo komplicēto situāciju ir iespējams pavērst pozitīvā virzienā. Esmu nodibinājis "Rail Baltica" draugu grupu, kurā ir aptuveni 15 līdz 20 deputāti no dažādām valstīm. Tā ir politiski ļoti nozīmīga institūcija, kas strādā pie atbalsta panākšanas projekta īstenošanai.

    Bet jūs nepārstāvat nevienu no lielākajām politiskajām grupām Eiropas Parlamentā.

    Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR) ir trešā lielākā politiskā grupa EP. Ne vienmēr piederība lielākām grupām dod risinājumu. Vai jums ir kāda balss lielā politiskā grupā, pat ja tur esat četri deputāti? Piemēram, Latvijai minētais skaits pārstāvju ir Eiropas Tautas partijas grupā (ETP), bet tas nepalīdzēja novērst ierobežojumu noteikšanu mūsu autopārvadātājiem. No ETP bija atkarīgs, vai šis jautājums tiks izlemts pretēji EP kārtības rullim, kas var izraisīt minēto tiesvedību. Izšķirošā lielā grupa neievēroja savu Austrum-Centrāleiropas deputātu intereses un vienkārši izlēma par labu tiem, kas ir "vairāk nozīmīgi". ETP izšķīra šo procesu - pretējā gadījumā mums būtu izdevies panākt mērķi, ka mūsu valstīm neizdevīgais lēmums netiek pieņemts. Par savām interesēm jācīnās "ar zobiem un nagiem", bet nevar uzskatīt, ka dalība lielā grupā nodrošina iespēju, ka tevī ieklausīsies. ECR bijām vienīgie, kas šajā sarežģītajā likumdošanas procesā grupas vārdā bija panākuši vairākumu 75 deputātu vidū. Mēs panācām to, ka grupas vārdā varēja iesniegt priekšlikumus. Ir daudz svarīgu procedurālu lietu, bet, ja jums nav šī grupas vairākuma, jūs nemaz nedrīkstat ietekmēt procedūru. Labāk būt vairākumā mazliet mazākā grupā, nevis lielā grupā bez ietekmes.

    Kādus rezultātus prognozējat nacionālajai apvienībai EP vēlēšanās?

    Mēs jau esam teikuši, ka cīnīsimies par trīs vietām EP. Reizē jāņem vērā, ka ir ļoti grūti prognozēt, kā sadalīsies balsis. Atceros 2004.gada pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kad toreiz "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ieguva četras vietas no deviņām, ko neviens neprognozēja. Tāpēc rezultāts ļoti atkarīgs no cilvēku aktivitātes, no partiju spējas mobilizēt savu elektorātu.

    Bez iepriekš minētajām, kādas ir VL-TB/LNNK pārējās prioritātes attiecībā uz ES daudzgadu budžeta veidošanu?

    Jau minēju diskriminācijas novēršanu lauksaimniecības politikā, kā arī finansējuma nodrošināšanu "Rail Baltica". Daudzgadu budžeta piedāvājumā finansējums pieaudzis tikai pētniecībai un attīstībai, ieskaitot "Horizon" programmu. Sākotnēji izklausās skaisti un dažkārt konkurenti no liberālā spārna ļoti jūsmo par to. Taču praksē Latvijas jaunajiem zinātniekiem ir ļoti grūti piekļūt šiem projektiem. Tāpēc ārkārtīgi svarīgi, kā šī nauda tiks saturiski sadalīti. Problēma, ka stundas alga mūsu zinātniekiem, pētniekiem bieži vien ir desmit reizes mazāka nekā dāņiem vai holandiešiem, kas liek atpalikt. Šajā programmā iemaksājam vairāk, nekā saņemam, jo vairāk šo naudu saņem Rietumeiropas pētniecības centri. Faktiski nauda paliks divās, trijās valstīs, kurās ir arī attīstīta vietējā militārā industrija.

    Kuri būtu sadarbības partneri, ar ko veidot kopīgus pētniecības projektus?

    Tie ir partneri no valstīm, kurās saprot, ka tā turpināt nevar, pretējā gadījumā "labākās smadzenes" aizplūst projām. Tas nozīmē, ka Rietumeiropas pētniecības centri kļūs konkurētspējīgāki un mēs savukārt mazāk konkurētspējīgi. Risinājums būtu kvotu princips, nosakot, ka, piemēram, ne mazāk kā 50% no projektiem piesaistītajām valstīm jābūt zem Eiropas vidējā līmeņa, kas pamatā ir jaunās dalībvalstis. Tas ļautu Latvijā un citās tuvējās valstīs attīstīties pētniecības centriem.

    Lūdzu ieskicējiet svarīgāko, ko paveicāt EP šajā sasaukumā?

    Mana diezgan būtiska aktivitāte bija imigrācijas krīzes laikā, kad 2015.gadā bija ārkārtīgi liels spiediens uzņemt migrantus pēc kvotu sistēmas. Mēs ECR kā politiska grupa ieguvām vairākumu, nostājoties pret migrantu pārdalīšanas kvotu sistēmu, jo tā nestrādā. Vēlējāmies saglabāt Dublinas konvencijas nosacījumus, ka trešās valstis migrantam, kurš šķērso pirmo Eiropas Savienības robežu, ir jāreģistrējas attiecīgajā dalībvalstī un jāgaida atbilde, vai atbilst patvēruma meklētāja statusam vai nē. Nevis, ka viņi iet cauri ES uz to valsti, kur viņi vēlas nokļūt. Viņi parasti vēlas nokļūt Vācijā, Zviedrijā vai citur, kur ir lielākie sociālie labumi. Ja arī cilvēks tiek nosūtīts uz Latviju, viņš tāpat aiziet uz Vāciju, arī nesagaidot nepieciešamos dokumentus.

    Manā pamatdarbā transporta jomā vadīju vairākas lietas, pabeidzām likumdošanu dzelzceļa liberalizācijas jomā. Vadīju projektu, kas ļauj dzelzceļa kompānijām nemaksāt par drošības sertifikāciju, piemēram, Francijas aģentūrai, bet to veiks Latvijas Dzelzceļa inspekcijā. Otra lieta ir autobusu pārvadājumu tirgus liberalizācija, kas vēl nav pabeigta, un EP gaida dalībvalstu satiksmes ministru pozīciju. Tuvākā pusgada vai gada laikā tas varētu pavērt lielāku konkurenci pārvadājumos virs 100 kilometriem jeb, piemēram, no Rīgas uz Liepāju. Sagatavoju arī divus ziņojumus, vienu no tiem Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kurā man izdevās iekļaut iekšā kritiskās infrastruktūras, kā arī mediju jautājumus. Dokumentā tika iekļauts nosacījums, ka trešo valstu mediji, pat reģistrējoties kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī, būtu uzskatāmi par ārvalstu medijiem un viņiem varētu arī neļaut veikt attiecīgu darījumu, lai viņi nevarētu iegūt mediju tirgu. Šeit pamatā domāju ar Krieviju saistītos medijus.

    Kāda būs jūsu nostāja, ja būs cilvēki, tajā skaitā patvēruma meklētāji, kas joprojām gribēs ierasties Eiropas Savienībā?

    Ja gribam cilvēkam palīdzēt, viņam jānonāk drošā uzturēšanās vietā ārpus Eiropas Savienības. Francija, Vācija, Zviedrija vai cita dalībvalsts var izvēlēties viņus pieņemt. Bet to, kurā valstī jānonāk cilvēkiem, nevar noteikt Briselē Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers vai kāds cits ar matemātisku formulu. Jāņem vērā, ka šo cilvēku likteņus izmanto kriminālās organizācijas. Bēgļu krīzes laikā "Interpols" aprēķināja, ka cilvēku pārvietošana kriminālajiem grupējumiem veido sešu miljardu eiro apgrozījumu. Ir izdevies panākt, ka tiek atbalstīta Eiropas Savienības robežas stiprināšana. "Frontex" tiks papildināts ar 10 000 robežsargu, kuri nepieciešamības gadījumā strādātu arī pie mums Austrumu robežā, ja mēs saskartos ar lielākām, piemēram, krimināli organizētās migrācijas plūsmām, kas pašlaik jau tiek īstenotas ar vjetnamiešu un citu tautu pārstāvju pārvietošanos caur Latviju.

    Esat pret federālu Eiropu, bet vai kādās lietās Eiropas Savienības institūcijām jāuztic papildus pienākumi?

    Ir lietas, ko ES var izdarīt labāk, un tā būtu cīņas ar naudas atmazgāšanu centralizācija vismaz Eirozonā. Mums jau ir pieredze ar pašlaik likvidējamās "ABLV Bank" situāciju. Sākumā bija versija, ka tikai Latvijā un Igaunijā "mazgā" naudu, un tikai tad, kad mēs sākām šķetināt, tika secināts, ka Ziemeļkorejas nauda aizgāja arī uz citām Eirozonas bankām un ES finanšu iestādēm. Tapa skaidrs, - ja sistēma netiek uzraudzīta kopumā, tā klibo. Diemžēl ir lielās valstis, kuras nevēlas to darīt centralizēti. Tāpat ES vairāk ir jāiesaistās tur, kur ir konkurences izkropļojumi vienotajā tirgū, piemēram, jau minētajā transporta jomā. Vēl kopēja politika būtu nepieciešama jautājumā par vairākās dalībvalstīs pastāvošo "zelta vīzu" sistēmu, kas Latvijā iepriekš lielākā apjomā funkcionēja kā termiņuzturēšanās atļaujas. Tā ietekmē ES Šengenas zonu, kas ļauj pārvietoties starp šīs valsts dalībvalstīm. Tagad tiek atzīts, ka "zelta vīzu" sistēma veicina naudas atmazgāšanu un ka tā ir jāizbeidz. Šajā jautājumā ir jāpanāk vienots Eiropas regulējums.

    Vai Eiropas Parlamenta atbalstītajā autortiesību direktīvu ir sabalansētas autoru un sabiedrības intereses?

    Pašlaik panākts labāks risinājums, nekā pirmajā mēģinājumā. Izsverot plusus un mīnusus, balsoju par direktīvu kā labu kompromisu. Tajā skaitā augšupielādēšanas jautājumā, kur mazajiem uzņēmumiem ir noteikts izdevīgāks regulējums. Lielajiem tirgus dalībniekiem būs jāvienojas ar autoriem par viņu darbu augšupielādēšanu, bet cenzūra nav paredzēta.

    Nacionālās apvienības programmā akcentēts NATO kā Latvijas drošības garants. Vai iebilstat pret Eiropas Savienības aizsardzības savienību?

    ES aizsardzības jomā pašlaik runa ir tikai par naudu, kas būtu pieejama pētniecībai un attīstībai. Ir vēlme panākt, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm jāpērk Eiropas militārās tehnoloģijas, tehnika. Būtu nepareizi uzspiest veidot kaut ko atsevišķi no varenākā NATO spēka, kas ir ASV. Kurš komandētu Eiropas armiju? Tas ir absurds dalīt transatlantisko savienību, kas ir nostabilizējusies. Piekrītu NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam, ka NATO neapšaubāmi ir vislabāk strādājošā starptautiskā institūcija. Un tie, kas nav NATO - zviedri un somi, tāpat lieliski sadarbojas ar aliansi.

    Kā ES būtu jāveido attiecības ar Krieviju? Atsevišķu valstu nostāja varētu atvieglot noteiktās sankcijas?

    No atsevišķām dalībvalstīm ir vēlme sankcijas noņemt, piemēram, Itālijas vicepremjeram Mateo Salvīni ir motivācija veicināt eksportu uz Krieviju, tas ir tas, ko viņš vēlas redzēt. Lai gan oficiāli tas netiek pausts, no Vācijas ir vēlme palielināt Krievijas gāzes īpatsvaru visā Eiropas tirgū, kas ir pilnīgi pretēji Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem. To parāda arī "Nord Stream 2" projekts, kas palielina viena piegādātāja, Krievijas, īpatsvaru. Lai gan pret Krieviju noteiktās sankcijas vēl formāli pastāv, paralēli gāze tiek iepirkta par miljardiem eiro. Tāpat Krievija atgriežas Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā. Lai gan uz papīra sankcijas formāli ir, tomēr notiek to viegla erozija. ES būtu jāsaglabā stingra un principiāla pozīcija, iestājoties par Eiropas vērtībām. Tas arī nozīmē saglabāt sankcijas pret Krieviju, kamēr nav rasts risinājums Ukrainā, pret kuru Krievija ir vērsusi agresiju.

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.