Intervijas

  • 500 miljoni eiro, lai satiktos zinātnieki un ražotāji

    19.02.2014. Jaunajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām būs pieejami gandrīz 500 miljoni eiro. Kā efektīvi ieguldīt šos līdzekļus, lai stiprinātu zinātnieku un uzņēmēju sadarbību, radītu inovācijas un jaunus produktus, tā veicinot uzņēmēju konkurētspēju un tautsaimniecības izaugsmi? Šablonrisinājumi nepalīdzēs, biznesa portāla "Nozare.lv" diskusijā atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP). Viņaprāt, Latvijā finansējums jāiegulda ne tikai zinātnes izcilības jomās, bet arī nozarēs, kur ir daudzsološa industrija. Ir definētas piecas viedās specializācijas jomas, kuru attīstībai ir potenciāls, un tagad jārod nozaru attīstībai piemērotākie atbalsta risinājumi. Valsts uzdevums ir piešķirt finansējumu ar tādiem nosacījumiem, lai zinātnieki un uzņēmēji satiktos un sadarbotos, skaidroja ministrs.

    Sadarbība ar zinātniekiem ir iespēja kā mazai pelei ielavīties telpā, kur ir viens liels zilonis, un pamazām augt lielākiem, uzņēmuma ieguvumus no sadarbības ar zinātniekiem iezīmēja SIA "Madara Cosmetics" līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Lotte Tisenkopfa-Iltnere.

    Diskusijā piedalījās arī SIA "IT kompetences centrs" valdes priekšsēdētāja, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente Signe Bāliņa, Latvijas Universitātes zinātņu prorektors un Latvijas zinātnieku un inovatīvo uzņēmēju biedrības BIRTI padomes priekšsēdētājs Indriķis Muižnieks, Finanšu ministrijas ES fondu stratēģijas departamenta direktors Edgars Šadris, Transporta mašīnbūves kompetences centra vadītājs Māris Zubačs.

    Līdzšinējās sarunās par ES fondu līdzekļu sadali jaunajā plānošanas periodā EK pārstāvji mudinājuši Latviju vairāk līdzekļu veltīt izglītībai un zinātnei, inovācijām. Kāds ir Latvijas jaunais piedāvājums ES fondu līdzekļu sadalei?

    E.Šadris: Līdzšinējais dokumentu izstrādes un sarunu process ir normāls, neformāls konsultāciju process, ko Finanšu ministrija sāka 2012.gada beigās, kad tika apstiprināts Nacionālais attīstības plāns. Balstoties uz plānā dotajiem uzdevumiem un indikatīvo finansējuma sadalījumu prioritātēm, sākām darbu pie ES fondu plānošanas dokumentiem. Viens no šiem dokumentiem ir partnerības līgums - stratēģisks dokuments, uz kura pamata Latvijai ar Eiropas Komisiju (EK) jāvienojas par galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem un uzdevumiem, un otrs ir darbības programma, kur konkretizējam mērķus, kvantificējam sagaidāmos rezultātus un piedāvājam atbalsta instrumentus.

    Runājot gan nacionālā līmenī ar ministrijām un partneriem, gan arī paralēli diskutējot par iecerēm un sākotnējiem dokumentu uzmetumiem ar EK, esam nonākuši pie kopsaucēja nacionālā līmenī. Valdībā abi dokumenti ir apstiprināti un Finanšu ministrijai dots mandāts diskutēt par šiem dokumentiem ar EK.

    Kāds ir piedāvājums zinātnes un inovāciju jomai?

    E.Šadris: Piedāvājums ir atvēlēt pētniecībai un inovācijai aptuveni 11% no kopējā finansējuma apjoma. Latvijai no struktūrfondiem ir pieejami aptuveni 4,5 miljardi eiro, un no šīs summas gandrīz 500 miljoni eiro būs pieejami pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un inovācijām. Tas ir krietni vairāk, nekā tika ieskicēts, balstoties uz indikatīvo finansējuma sadalījumu, par ko tika panākta vienošanās, izstrādājot un Saeimā pieņemot Nacionālo attīstības plānu. Diskusiju rezultātā esam par vairāk nekā 200 miljoniem eiro palielinājuši finansējumu pētniecībai un inovācijām. Pērn pavasarī tika panākta vienošanās nedaudz vairāk nekā 80 miljonus latu (113,83 miljonus eiro) novirzīt pētniecībai un inovācijām, bet rudenī valdība vienojās par vēl aptuveni 130 miljonu eiro pārvirzīšanu šim mērķim, pamatā uz transporta infrastruktūras rēķina.

    M. Zubačs: Par ko bija nesaskaņas, kas EK iepriekš neapmierināja?

    E.Šadris: Viens jautājums ir par finansējuma sadalījumu, kur esam atraduši kopsaucēju un negaidām būtiskus iebildumus par kopējo finansējuma izkārtojumu atbalstāmajiem mērķiem. Ir izvirzīti 11 atbalsta mērķi, no kuriem viens ir zinātne, pētniecība un inovācijas. Nākamie jautājumi ir saturiski: ko grasāmies ar šo finansējumu darīt, kā mācīsimies no līdzšinējās pieredzes, uz ko koncentrēsimies. Vispārējā nostāja par struktūrfondiem un īpaši par to, kas attiecas uz atbalstu pētniecībai un uzņēmējdarbībai, ir šāda - jāvirzās prom no pieejas, ka atbalsts ir horizontāli pieejams visiem. Dalībvalstīm ir jāpiedāvā savs redzējums, uz ko koncentrējamies un specializējamies, kas ir būtiskākās problēmas, kā tās tiks risinātas. Jāpiedāvā redzējums, kas ir Latvijas konkurētspējas un specializācijas iespējas, kur redzam lielāko potenciālu un atdevi tautsaimniecībai. Tur arī šos resursus koncentrējam. Tas ir piedāvājums, kā strādāt, kā stiprināt pētniecības un inovācijas sistēmas konkurētspēju, atvērtību, sadarbību starp zinātni un uzņēmējdarbību. Redzējums ir tapis sarežģītu diskusiju rezultātā, un valdība pērn gada beigās vienojās par piedāvājumu. Tas ir iesniegts EK, gaidām komentārus. Sadaļa par zinātni un pētniecību ir tā, kur panākts vislielākais progress, un esam tuvu tam, lai varētu vienoties.

    Vai uzņēmējiem un zinātniekiem šis virziens, finansējuma apmērs ir pieņemams un palīdzēs gūt jaunu impulsu? Biedrība BIRTI norādījusi, ka nav ar piedāvājumu apmierināta. Kas biedrību neapmierina?

    I.Muižnieks: Biedrību neapmierina nostāja, ka Latvijai iespējams citāds attīstības modelis, nekā to ir paredzējusi un plānojusi ES. Pētniecībai un zinātnei paredzētie 11% zināmā mērā arī ir rezultāts BIRTI paustajai neapmierinātībai un bažām. ES kopumā ir uzstādījums par 3% no iekšzemes kopprodukta piesaistīšanu zinātnei un attīstībai, Latvija savā reformu programmā paredzējusi tikai 1,5%. ES paredzējusi, ka 44% no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Latvijas gadījumā 25% no kopējā struktūrfondu finansējuma būtu jāvelta pētniecībai, zinātnei, mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas atbalstam inovāciju jomā. Taču Latvijai joprojām šķiet, ka varam iztikt ar pusi no šī finansējuma apjoma un izdarīt to, kas jārisina apsteidzoši. Latvijai ir nevis jāinvestē mazāk, bet vairāk. Citādi saglabāsim savu atpalicību ne tikai ES kopumā, bet arī kontekstā ar tuvākajiem kaimiņiem.

    Galvenā problēma ir naudā?

    I.Muižnieks: Ne tikai naudā, bet arī tās izlietojumā. Latvijā uzsver horizontālu, nefokusētu investīciju sadalījumu, turpretī ES prasa viedās specializācijas stratēģiju, kur stingri definētas stiprās puses, kur gribam virzīties, definēti arī trūkumi, kuri jāmēģina risināt ar struktūrfondu ieguldījumu palīdzību. Arī tas Latvijai īsti nav izdevies. Lielā mērā tikai pateicoties biedrības BIRTI biedru intensīvai līdzdalībai, izdevās ar struktūrfondu plānošanu saistītajos dokumentos iekļaut, ka vispār ir kaut kāda specializācija. Līdz šim specializācija nav guvusi normālu atbalstu struktūrfondu naudas plānojumā. Būtiskākais trūkums inovāciju sistēmā kopumā ir tas, ka trūkst saistošā posma starp zinātni un reālajām inovācijām, kas nonāk uzņēmumos, trūkst tehnoloģiju pārneses posma, kam nepieciešama ļoti specifiska infrastruktūra un zināms atbalsts. Kaut kādas iezīmes ir, ko pārstāv kompetences centri. Tomēr nekādi neizdodas izveidot tehnoloģiju pārneses infrastruktūru, par kuru runājam un kurai esam definējuši virzienus jau pirms aptuveni gada. Tās noteikti ir vēl risināmas lietas.

    BIRTI aicina fokusēties specializācijas virzienos un ļoti nopietnu uzmanību veltīt tehnoloģiju pārnesei un inovāciju infrastruktūrai. Valdībā izskatītajā darbības programmā ir minēti vārdi " tehnoloģiju pārneses platforma", bet, ja skatāmies, kas ir paredzēts, redzam vajadzīgas aktivitātes, taču tās nav pietiekamas, lai process dotu vajadzīgo rezultātu. Tehnoloģiju pārneses infrastruktūra joprojām ir vājais punkts.

    Ko par to saka ekonomikas ministrs?

    V.Dombrovskis: Nav skaidrs, ar ko pēc būtības BIRTI nav apmierināta, izņemot diezgan vispārīgo kritiku, ka nauda netiek pareizi apsaimniekota un ka nepatīk tehnoloģiju pārneses risinājumi, kas ir izveidoti vai ko plānots izveidot šajā plānošanas periodā. Biju viedās specializācijas stratēģijas ziņojuma virzītājs, tāpēc varu teikt, ka neatbilst patiesībai teiktais, ka tikai pēc BIRTI iesaistīšanās tika nosauktas viedās specializācijas jomas.

    Būtu ļoti svarīgi izvairīties no divām galējībām. Viena galējība ir dot naudu uzņēmumam un teikt, ka no tā tiek sagaidītas inovācijas. Uzņēmums šajā situācijā nopirks modernākas tehnoloģiskās iekārtas, lai uzlabotu ražošanas procesu un palielinātu efektivitāti. Inovācijas šajā situācijā ir tikai nosacīti. Otra galējība ir piešķirt finansējumu zinātniekiem. Zinātnieki šo finansējumu izmaksās algās un nopirks iekārtas, ar kurām veiks zinātniskus pētījumus, neinteresējoties par to, vai pētījumu rezultātā parādīsies jauni produkti, no kā uzņēmumi gūs pievienoto vērtību. Pēdējo 20 gadu laikā esam bijuši starp šīm divām galējībām.

    Latvijā katrs uzņēmums ir starptautiski pārbaudīts un konkurētspējīgs. Tie, kas nebija starptautiski konkurētspējīgi, atvērtajā tirgus ekonomikā ir pazuduši. Savukārt zinātnē ir jautājumi par vairākiem institūtiem, par to starptautisko konkurētspēju, sadrumstalotību, ko parāda arī nesen veiktais starptautiskais zinātnisko institūciju izvērtējums.

    Aicinu runāt konkrēti, kas nepatīk un kādi ir konkrētie priekšlikumi.

    I.Muižnieks: Runa ir par naudas izlietojumu. Mums nav tehnoloģiju pārneses infrastruktūras. Tā nav infrastruktūra, kas ir uzņēmējiem, un tā nav infrastruktūra, kas ir zinātniekiem. Runa ir par tehnoloģiju pārneses centriem, kur ir aparāti un iekārtas jaunu, inovatīvu procesu radīšanai. Tam ir nepieciešamas ražošanas pilotiekārtas, eksperimentālas darbnīcas un tādas lietas, kuras zinātniekiem nevajag, bet uzņēmēji katrs sev nevar atļauties, jo uzņēmumiem ir jāražo un jākonkurē. Tas apgrūtina zinātnes sasniegumu novešanu līdz jaunu, inovatīvu produktu ražošanai.

    Vai pētniecībai, inovācijām, tehnoloģiju attīstībai paredzētais finansējums nākamajā ES plānošanas periodā ir pietiekams? EK norādījusi, ka jaunajā ES plānošanas periodā ir jābalstās uz secinājumiem par iepriekšējo periodu. Vai ir apzinātas vājās vietas?

    V.Dombrovskis: Ekonomikas ministrija (EM) ir atbildīga par inovāciju politiku, tomēr diemžēl cilvēkresursu un organizatorisko resursu inovāciju politikai nepietiek. Bija struktūra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, bet tagad tādas diemžēl nav.

    Nav taisnība, ka nav tehnoloģiju pārneses procesa, ir tā saucamie kompetences centri, kur ir gan diezgan veiksmīgi piemēri, gan arī ne tik veiksmīgi piemēri. Problēma ir arī tas, ka diemžēl iepriekšējā plānošanas periodā kompetences centri nedarbojās visus septiņus gadus. Nākamajiem septiņiem gadiem inovāciju politika ir ļoti nopietns izaicinājums. Ilustrēšu ar dažiem piemēriem no viedās specializācijas jomām. Kopumā ir piecas viedās specializācijas jomas. Vislabākais piemērs ir farmācija, kur ir spēcīgas abas puses – gan zinātne, gan industrija. Spēcīga izaugsme ir iespējama tad, ja ir gan spēcīga zinātne, gan spēcīga industrija. Farmācija ir vienīgā joma, kur Latvijā ir spēcīgi spēlētāji zinātnē, ko apliecināja arī zinātnes izvērtējums. Piemēram, Organiskās sintēzes institūts ir vienīgais institūts, kas saņēma maksimālo novērtējumu - piecas balles, kas nozīmē, ka tas ir ne tikai spēcīgs starptautisks spēlētājs, bet arī līderis savā jomā. Diezgan nopietna kapacitāte ķīmijas jomā ir arī Latvijas Universitātei (LU) un Rīgas Tehniskajai universitātei (RTU). Industrijas jomā arī Latvijā no padomju laikiem ir saglabājušies divi spēcīgi uzņēmumi – "Grindeks" un "Olainfarm". Ja runājam par tehnoloģiju pārnesi, tad jāmin, ka abi uzņēmumi darbojas Farmācijas un ķīmijas kompetences centrā, kas ir viens no veiksmīgajiem piemēriem. Ja uzņēmēji kompetences centrā piedalās, var secināt, ka uzņēmumi saredz ieguvumu, ka šādam tehnoloģiju pārneses modelim ir jēga. Vai ar to pietiek? Nē, nepietiek. Ja gribētu farmācijas jomā Latvijā radīt pilno ciklu – konceptuāli tiek izstrādātas jaunas zāles, pēc tam notiek eksperimenti, testi ar pelēm un cilvēkiem, un beigās notiek jauno zāļu ražošana, tad jāņem vērā, ka pasaulē farmācija ir ļoti dārgs prieks. Lai šajā industrijā kaut ko radītu, ir vajadzīgas investīcijas vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Šo iemeslu dēļ Igaunija atteicās no farmācijas, jo saprata, ka tik maza valsts nevar to "pavilkt". Farmācijā nepieciešamās investīcijas, lai radītu eksperimentālās ražotnes, ir vairāki simti miljoni eiro. Tas atbilst arī BIRTI sākotnēji pieprasītajam finansējuma apjomam, kas bija 600-700 miljoni eiro. Problēma ir tāda, ka, atvēlot šādu finansējumu, visa nauda tiktu koncentrēta vienā konkrētā nozarē.

    I.Muižnieks: BIRTI nekad nav bijis tāds uzstādījums.

    V.Dombrovskis: Ja paņemam vienu nozari, kurā ir gan spēcīgi uzņēmumi, gan spēcīga zinātne, tad runa ir par investīcijām vairāku simtu miljonu eiro apmērā, kas nozīmē, ka citiem nekas pāri nepaliks. Taču ir arī citas jomas.

    Cits piemērs, arī viedās specializācijas joma, ir bioekonomika, kas ietver kokapstrādi un pārtikas tehnoloģijas. Kokapstrādē ir spēcīgs, starptautiski konkurētspējīgs uzņēmums "Latvijas Finieris", savukārt zinātnē šajā jomā situācija ir slikta. Šajā gadījumā pareizā stratēģija būtu Izglītības un zinātnes ministrijai un Zemkopības ministrijai uzbūvēt zinātnisko kapacitāti, lai LLU beigtu plašu profilēšanos un fokusētos uz lauksaimniecību un kokapstrādi. Koksnes un ķīmijas institūts ir ļoti cerīgs un daudzsološs, bet stipri pietrūkst finansējuma.

    Ir arī citas jomas, kuras var attīstīties un prasa investīcijas. Nedomāju, ka vajag ieguldīt visu Eiropas naudu vienā konkrētā nozarē. Tāpēc ir izvirzītas piecas viedās specializācijas jomas. Vajag kaut kā sabalansēt apetīti.

    I.Muižnieks: BIRTI nav tikai ķīmijas un farmācijas, bet gan trīs galveno virzienu aizstāvis, un tajos ietilpst arī šīs piecas viedās specializācijas jomas. BIRTI ir trīs virzieni, bet IKT ir caurviju virziens, kas vajadzīgs visiem, arī enerģētika ir visiem vajadzīga.

    V.Dombrovskis: Bioekonomika nebija.

    I.Muižnieks: Bioekonomika ir saistīta ar biofarmāciju – jauno kosmētiku, jauno pārtiku.

    Kompetences centrus cienām un tajos arī piedalāmies, taču kompetences centros nav tās lietas, par ko BIRTI iestājas un ko neviens negrib sadzirdēt, proti, tur nav tehnoloģiju pārneses infrastruktūras.

    V.Dombrovskis: Strīds starp BIRTI un valdības apstiprināto politiku ir par kritērijiem, saskaņā ar kuriem kāda nozare ir vai nav prioritāra. Runājam par diviem kritērijiem - vai šajā nozarē ir zinātniska izcilība un vai ir industrija. Savukārt BIRTI skatās tikai uz zinātnisko izcilību.

    Valdības politikas pieeja ir tāda – paņemt ne tikai zinātnes izcilības jomas, bet arī tādas jomas, kur kaut kādu iemeslu dēļ zinātne nav tik izcila, bet ir pietiekami daudzsološa industrija.

    Kuras ir tās piecas viedās specializācijas jomas?

    V.Dombrovskis: Viena joma ir biomedicīna, kur runa ir par farmāciju. Otra joma ir viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, kur, piemēram, zinātnes jomā darbojas Cietvielu fizikas institūts, bet nozarē lielu spēlētāju nav, tāds būtu, ja būtu saglabāta "Alfa ". Ir daži diezgan labi daudzsološi vidējie uzņēmumi, bet lielo, nopietno spēlētāju nav.

    I.Muižnieks: Ir "GroGlass".

    V.Dombrovskis: Trešā joma ir informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), kurā zinātnes jomā strādā LU, RTU, Elektronikas un datorzinātņu institūts, kuri ir diezgan spēcīgi zinātnē. Uzņēmumi arī ir, piemēram, "Lattelecom".

    Ceturtā joma ir bioekonomika, kas iekļauj kokrūpniecību, kokapstrādi un pārtikas tehnoloģijas, kur ir spēcīga nozare, bet zinātnes joma ir pavāja, īpaši LLU.

    Piektā joma ir energoefektivitāte, kur ir gan RTU, gan uzņēmumi - "Latvenergo" un "Rīgas siltums".

    Šīs ir piecas viedās specializācijas jomas. Pēc būtības strīds ir par to, vai bioekonomikai vajadzētu būt iekļautai to vidū un vai tehnoloģiju pārnesē vairāk naudas vajag piešķirt zinātniekiem vai uzņēmējiem.

    Pašlaik darbojas kompetences centri, par ko ir vairāki jautājumi un kur ir redzamas problēmas. Apzināmies, ka ir problēmas ar inovāciju platformu. Esam gatavi diskusijām par alternatīvām.

    Dosim vārdu kompetences centriem, kas saved kopā zinātniekus ar praktisko ražošanu.

    S.Bāliņa: IT kompetences centrs darbību sāka 2011.gadā. Ceļš bija ļoti ilgs, viss sākās jau 2007.gadā, kad bija pirmās domas par šo programmu, bet programma virzījās ļoti smagi un sāpīgi, programma tika apturēta. IT kompetences centrs reāli sāka darbu tikai pagājušā gada janvārī.

    IT nozarē atšķirībā no citām galvenais resurss ir cilvēks, cilvēku smadzenes un cilvēku darbs, jo tehnoloģiju pārnese ir nosacīta. Būtībā ir vajadzīga ideja, kāds, kas to ideju attīsta, un tad cilvēki domā un dara. IKT nozarei 30% no apgrozījuma ir eksports, 2012.gadā 7% no Latvijas pakalpojumu eksporta bija IT eksports. IKT ir nosacīti maza nozare, jo nodarbina 24 000 cilvēku. IKT ir nozare ar augstu pievienoto vērtību, tikko bija ziņa, ka vienā no veiksmīgiem Latvijas iesācējuzņēmumiem "Infogr.am" ir investēti 1,3 miljoni eiro. IKT nozarē ir nepieciešams sadarboties ar zinātniekiem un radīt jaunus produktus.

    Viena problēma Latvijā ir vāja sadarbība starp zinātniekiem un nozarēm. Viens no kompetences centru programmas labajiem darbiem ir tas, ka vēl vairāk tiek savesta kopā nozare un zinātnieki. Lai gan IKT nozarē sadarbība bijusi arī agrāk. IT nozarē visu laiku ir jārada jauni produkti - ja neieguldi zinātnē, pētniecībā un attīstībā, tad vari iet ārā no tirgus.

    Kā notiek sadarbība?

    S.Bāliņa: Ir veiksmīga sadarbība ar LU Matemātikas un informātikas institūtu, RTU, daudzos projektos arī ir ļoti veiksmīga sadarbība ar LLU IT fakultāti. Parasti ideja nāk no nozares, tad pastāstām ideju zinātniekiem, un zinātnieki saka, varbūt varam tā darīt.

    EK paudusi pārmetumus, ka zinātne ir pārāk akadēmiska, ka ir pārāk maz gados jaunu zinātnieku, ka zinātne nav sasaistīta ar komercializāciju. Vai IT nozares uzņēmumiem ir, pie kā iet?

    S.Bāliņa: Mums ir, pie kā iet. Papildu iepriekšminētajām institūcijām ir arī Elektronikas un datorzinātņu institūts, bet ar medicīnu saistītos projektos ejam arī uz Rīgas Stradiņa Universitāti, jo IT nozare servē pakalpojumus visām nozarēm. Protams, vienmēr gribētu, lai būtu vairāk vietu, kur iet. Nevar teikt, ka nav jauno zinātnieku. Jaunie zinātnieki ir, ir arī doktoranti, tomēr gribētu, lai doktorantu IT jomā būtu vairāk.

    Sadarbība ir pozitīva. Piemēram, IT Kompetences centrs, LETA kopā ar tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmumu "Tilde" un LU Matemātikas un informātikas institūtu īsteno projektu par latviešu valodas runas atpazīstamību, kur pirmo reizi izveidots valodas korpuss. Tā ir bāze, lai pēc tam tālāk varētu strādāt pie runas atpazīstamības. Amerikā vai kaut kur citur neviens nenodarbosies ar latviešu valodu, tas ir jādara pašiem.

    Kādus rezultātus gaidāt 2015.gadā, kad noslēdzas IT kompetences centra projekts?

    S.Bāliņa: IT kompetences centrā kopumā ir 33 pētījumi. IKT nozarei šī programma ļoti labi der. Domājam, ka būs labi rezultāti, jo programmas rezultātā sadarbībā ar zinātniekiem taps prototipi produktiem.

    Ne tikai IT nozarē, bet arī visās citās nozarēs vairāk jāsaved zinātnieki kopā ar uzņēmumiem. Nekas labs nenotiks, ja zinātne strādās pati par sevi un ja uzņēmēji strādās paši par sevi. Tās jomas, kurās ir kompetences centri, mēģina savest kopā zinātni ar uzņēmējiem, tās saprot, ka citādi nevar. Vajadzētu, lai Latvija ekonomika kļūtu inovatīvāka, lai mums būtu "palēciens".

    Kad stāsta, ka zinātnieki strādā un ka tiks radīti labi, jauni produkti Vācijā, Norvēģijā un citur, tad rodas jautājums, kāpēc par Latvijas budžeta naudu. Protams, finansējums zinātnei nav adekvāts.

    Kas būtu jāpilnveido? Kas trūkst pilnai laimei? Vai ir vajadzīgi vēl kādi tehnoloģiju pārneses centri?

    S.Bāliņa: IKT nozarē ir uzņēmumi, kas specializējušies testēšanā, un visi tirgū zina, kur ar konkrēto vajadzību vērsties. IKT nozarei kompetences centru programma ļoti labi der. Kad 2015.gada vidū beigsies šis plānošanas periods, ceram, ka būs nepārtrauktība un ka projekti varētu turpināties. Jautājums ir, kā tiks izvērtēti programmas rezultāti, jo nevar atrast ekspertus. Mazajā Latvijā tā ir neiespējamā misija atrast neatkarīgus ekspertus.

    Kas pēc 2015.gada varētu finansēt šos projektus?

    S.Bāliņa: Sadarbība starp uzņēmējiem un zinātniekiem turpināsies arī pēc 2015.gada. Arī tagad ir daudzi uzņēmumi, kas paši slēdz līgumus ar zinātniekiem un sadarbojas bez īpaša programmu atbalsta, jo citādi nevar.

    Būtu priecīga, ja kompetences centru programma netiktu pārtraukta. Ja programmā ir kaut kas jāmaina, tad jārunā, kas. Kad kompetences centru programmu pārtrauca, daudzi gribēja iet prom un vairs neticēja, ka tur kas notiks. Visu laiku ir aktuāls uzticības jautājums – vai uzņēmēji uzticas valstij, vai valsts uzticas uzņēmējiem. Būtu labāk, ja vairāk uzticētos viens otram. Citādi ir pārbaudes un pārbaudes, dokumenti, dokumenti un dokumenti, un darbība beigās pazūd.

    Kā klājas Transporta mašīnbūves kompetences centram?

    M.Zubačs: Problēmas jau tika precīzi ieskicētas. Kompetenču centru programma ir absolūti pareiza un nepieciešama. Lielākā kļūda bija šīs programmas apturēšana uz gadu. Kāpēc šķiet, ka Transporta mašīnbūves kompetences centram pašlaik ir sliktāki rādītāji? Tāpēc, ka 80% no deviņiem miljoniem eiro, kas bija sadalīti, tā gada laikā "aizgāja projām". Uzņēmēji neticēja, ka programmu vispār atvērs, un daudzi kā lielāko problēmu minēja vēlmi spēles vidū mainīt noteikumus. Tas bija 2011.gads, kad Latvijas tautsaimniecībai tik saldi neklājās. Programmas apturēšana bija lielākā, nežēlīgāka kļūda, kas papostīja kompetences centra ideju. Sākām strādāt no 2013.gada, tagad kompetences centrs ir nokomplektēts, ir 32 pētnieciskie projekti.

    Kompetences centru programma ir izstrādāta sešām nozarēm, "konstitūcija" tām ir vienāda, bet šīs sešas nozares ir pilnīgi atšķirīgas. Ja IKT jomā strādā maz cilvēku, tad transporta un mašīnbūves nozare ir visvairāk noslogotā.

    Transporta mašīnbūves kompetences centrā nevienā pētījumā nav paredzēta jaunu iekārtu iegāde. Savā taktiski stratēģiskajā plānā esam izvirzījuši mērķi katrā pētījumā un katrā projektā 2015.gada vidū parādīt jaunu "dzelzi". Nevienā projektā nav atrodams tas, ko Latvijas zinātnieki izstrādājuši, nolikuši uz galda un tagad uzņēmēji to skrūvē, virpo, liek kopā un palaiž. 90% ir no tā, ko uzņēmumi, pārdzīvojot pirmskrīzes un krīzes laiku, noturoties Latvijas tirgū vai izejot eksporta tirgū, praktiskajā pieredzē redzējuši, kāds "dzelzis" būtu konkurētspējīgāks, un paši saviem spēkiem mēģina to likt kopā. Pētījumos arī atbilde "nē" ir rezultāts, bet mēs ejam uz to, ka "nē" tikpat kā nedrīkst būt. Ļoti gribam parādīt, ka ir pārvarēta tā bedre inženierdomā, kas bija deviņdesmitajos gados.

    Transporta mašīnbūves kompetences centra sadarbības partneris galvenokārt ir RTU, ir septiņi projekti, kur iesaistīta RTU. RTU ir jaunās paaudzes zinātnieki, ar kuriem var ļoti labi sastrādāties, viņi saprot arī biznesa lietas, domā biznesa kategorijās. Potenciāls ir, žēl, ka jauno ir tik maz. Nulles tur nav, tas arī ir apsveicami.

    Tomēr Latvijā zinātne ir ļoti akadēmiska. Ko Latvijas uzņēmējam dod pētījumi kosmosa sfērās, kas aiziet pasaulē. Ko no tām varam paņemt tautsaimniecībai?

    Kā ir ar eksperimentālajām laboratorijām un pilotražotnēm, vai tas būtu vajadzīgs?

    M.Zubačs: Kompetences centrā darbojas gan "Baltic Scientific Instruments", kam ir laboratorijas, savi zinātniskie grādi un pētījumi, kas izstrādā līdz šim pasaulē neesošas lietas, gan uzņēmums, kas sāk eksperimentālo versiju skrūvēt garāžā. Kā lai izvērtē, kuram rezultāts var iznākt labāks vai sliktāks?

    Ja diskutējam par zinātni un ražošanu, par tautsaimniecību, tadpilnīgi pareizi ministrs teica - vieni grib naudu sev, otri - sev. Salikt to kopā, varbūt tā ir mūsu neiespējamā misija.

    I.Muižnieks: Tas ir tas, par ko BIRTI iestājas.

    M.Zubačs: BIRTI šodien redzu pirmo reizi. Transporta mašīnbūves kompetences centru atnācu vadīt 2012.gadā, kad to visu faktiski aiztaisīja ciet. Biju pārsteigts, ka inženierdoma Latvijā nav mirusi. RTU aisberga redzamā daļa ir neakadēmiska, bet aisberga neredzamā daļā ir ļoti akadēmiska. Sadarbība ar ražotājiem un uzņēmējiem ir nepietiekama.

    Kompetences centru programma ir ļoti pareiza, tā ir jāturpina. Lai arī administrācija no valsts puses izbojāja pirmo programmu, rezultāti būs. Redzēsim, kādi tie būs, bet tie simt punkti būs.

    EM jau interesējas, vai Transporta mašīnbūves kompetences centrs paspēs apgūt naudu, rosina to pārdalīt. Sākas tāda kā histērija, bet histēriju vajadzēja 2011.gadā, kad programma tika slēgta.

    Uzņēmums "Madara Cosmetics" sācis savu darbību pilnībā no nulles. Kā uzņēmumā notiek jauno produktu izstrāde, kā sadarbojaties ar zinātniekiem, kā produkti rodas un attīstās?

    L.Tisenkopfa-Iltnere: Uzņēmums "Madara" tika izveidots pirms gandrīz astoņiem gadiem, produktu izstrāde pēdējos četrus, piecus gadus notiek sadarbībā ar dažādām zinātņu kompetencēm, kas pārsvarā ir visas universitātes un arī daži institūti, un privātās laboratorijas. "Madara" līdz ar citiem farmācijas un ķīmijas uzņēmumiem ir nodibinājusi Farmācijas un ķīmijas industrijas kompetences centru, un tajā norit lieliska sadarbība ar LU un arī ar citiem zinātnes institūtiem, piemēram, RTU. Nesen izstrādājām tehnoloģiju, lai laistu klajā jaunu produktu sēriju, kas izmanto pasaulē unikālu tehnoloģiju – ūdens aizstāšanu ar kādu bioloģiski aktīvo vielu emulsiju formulās.

    Ja jārunā par tehnoloģiju pārneses platformu, kas neeksistē vai darbojas vāji, tad jāatzīst, ka strādā "networkings" jeb tīklošanās. Grūti iedomāties, ka varētu būt vēl kādi ļoti tehniski vai organizēti risinājumi, kā iepazīstināt zinātniekus ar uzņēmējiem.

    Uzņēmuma "Madara" gadījumā kompetences centrs darbojas ļoti labi. Idejas ģenerē un sadarbības iedīgļus attīsta kontakti, tas, ka zinām viens otra kompetenci.

    Pirms divām nedēļām uzņēmumā "Madara" bija izcils tehnologs no Vācijas, un vakariņu laikā sākām runāt par titāna dioksīdu apvalkošanu, lai apturētu aglomerāciju saules aizsargproduktos. Tajā pat brīdī varēju aizsūtīt īsziņu RTU doktorantam un institūta vadītājam ar aicinājumu, vai viņš nevar nākamajā vakarā pievienoties vakariņām un parunāt par iespējām veikt eksperimentus, jo viņam ir pieredze ar titāna dioksīda izmantošanu biomateriālos, kas protezē iztrūkstošos žokļu kaulus. Savstarpējā komunikācijas procesā man kļuvis zināms, kāda ir viņa specializācija, zinu, kurā brīdī aizsūtīt īsziņu, lai varam sarunāt zinātnisku prāta vētru. Tīklošanās ir ļoti būtiska.

    Savukārt zinātnieku jaunība nav viennozīmīgs faktors, nevaram paļauties, ka tas ir vienīgais veiksmes nesējs. Drīzumā tikšos ar pensijas vecuma zinātnieci, kas sadarbosies viena produkta "in vivo" izpētes fāzē.

    Cik "Madara Cosmetics" tērē inovācijām, pētniecībai, zinātnei, attīstībai?

    L.Tisenkopfa-Iltnere: Tērējam pietiekami daudz, nepārtraukti notiek jaunu produktu izstrāde, uzņēmumā strādā produktu izstrādes komanda, aptuveni pieci cilvēki. Uzņēmumā ir tikai viena produkta izstrādes fāze, jo daudzas fāzes ir "Madaras" sadarbības partneros – universitātēs, kompetences centrā vai citos projektos.

    Jūtat valsts atbalstu?

    L.Tisenkopfa-Iltnere: Ar valsts atbalstu esam ļoti apmierināti visās jomās. Tā sauktajā "hardware" jomā, kas sniedz atbalstu iekārtu iegādei, šogad kandidējam uz ES fondu atbalstu jaunas ražotnes būvniecībai, jaunu iekārtu iegādei. Ļoti ceru, ka saņemsim apstiprinājumu šim projektam. Savukārt tā dēvēto "soft" atbalstu izmantojam caur kompetences centru, vai sadarbojoties tieši ar LU, kas saņem ES atbalstu zinātniekiem. Ieskicēti trīs projekti, kas nupat sākas.

    Esam priecīgi arī par atbalstu pārdošanas jomā - par atbalstu izstādēm. Pārdošana arī ir ārkārtīgi būtiska, jo zinātnieku un uzņēmēju sadarbībā radītais produkts jāspēj pārdot. Šajā programmā gan atbalsts ir diezgan amizants. Ja atbalsta programma pārdošanai, izstādēm, mārketinga aktivitātēm tiks turpināta, tad tās noteikumi būtu diezgan būtiski jāpārskata. "Madara" tikko Eiropā lielākajā bioproduktu izstādē bija pārstāvēta ar diviem lieliem stendiem, uz izstādi aizbrauca kravas automašīna, astoņu cilvēku komanda kopā ar celtniekiem, kas būvē stendus, pārdod un prezentē produktus. Valsts atbalsts šajā programmā paredz, ka drīkstam noīrēt būdiņu 12 kvadrātmetru platībā ar diviem standarta krēsliem un uzlikt "roll up" posteri. Ar tādu pieeju valsts un produkta prezentēšanai var stāvēt 20 gadus un nekāds bizness tur nenonāks. Pat ar lielu, pašlaik 70 kvadrātmetru stendu, citi partneri pirmoreiz pienāk tikai septītajā gadā, pēc trim gadiem, iespējams, būs pirmais līgums. Tas ir ilgstošs darbs, lieli ieguldījumi un liela neatlaidība.

    "Madara" ir apmierināta ar visiem trim aspektiem, protams, katru no tiem var analizēt un kritizēt, vienu kritizēt vairāk, citu – mazāk. Domāju, ka viss atbalsts, ko uzņēmums "Madara" saņēmis, viennozīmīgi uzlabo uzņēmuma konkurētspēju. "Madara" ļoti veiksmīgi spēj izmantot Latvijas zinātnieku vēlmi sadarboties. Domāju, ka Latvijas zinātnieki nav izlutināti ar daudziem uzņēmumiem, kas nāk pie viņiem ar kādu problēmu un grib kopīgi meklēt risinājumu. Zinātnieki ir ieinteresēti sadarboties, tas dod ļoti lielu konkurētspēju pret konkurentiem, kuriem ir 50 reižu lielāks apgrozījums, bet kuri savā valstī ar savu valsts atbalstu nevar atļauties darīt to, ko mēs darām. Tā ir mūsu iespēja ielīst telpā, kur ir viens liels zilonis, un sākumā būt kā vienai mazai pelei un pamazām augt arvien lielākiem.

    Ir jēga veidot programmas, kas atbalsta zinātni, inovācijas, jo tas ir vienīgais ceļš, kā Latvija var kaut ko pasaulē pārdot.

    Kā uzņēmēja esmu apmierināta ar atbalstu, ar rezultātu, ar zinātnieku sadarbību. Tomēr ja aizeju uz izstādi un redzu, ka zinātnieks izpētījis topinambūru miltus mufinu ražošanai vai ka "vīriešu zapti" pārbauda vivārijā uz žurkām, tad man ir kauns, ka likumu robi ļauj zinātniekiem autonomā režīmā kaut ko fantazēt. Tas ir nonsenss.

    Izskanējuši pārmetumi par augstākās izglītības iestāžu pārāk lielo akadēmiskumu, par to, ka pētniecība nav saistīta ar uzņēmēju vajadzībām, par jauno zinātnieku trūkumu un citi. Ko varat teikt kā LU zinātņu prorektors, kāpēc nav plašāk attīstīta LU sadarbība ar zinātniekiem un kompetences centriem?

    I.Muižnieks: LU ir liela, arī vērtējums dažādās jomās ir dažāds. Negribētu teikt, ka universitāte ir kaut kāds problēmu jūklis, kurā jaunieši ir izslēgti vai netiek pie teikšanas. Gluži otrādi. Lottes minētie zinātnieki, kas pārbaudīja tā saucamos jaunos nesējus, bija LU jaunie doktoranti. LU katru gadu aizstāvas aptuveni puse jauno doktora grādu ieguvēju Latvijā. Programmās, kur ir iespējams un kur jauniešus var iesaistīt, viņi ļoti aktīvi līdzdarbojas.

    LU ir trīs galvenie specializācijas virzieni – biofarmācijas virziens, kurā darbojas Bioloģijas, Ķīmijas un Medicīnas fakultātes, ļoti spēcīgs ir IKT virziens. Ir arī fizikas un materiālzinātnes, arī ar enerģētiku saistītais virziens, kur Latvijā tiek veikti unikāli pētījumi. Latvija nav vientuļa sala un, ja tos neizmanto Latvijā, tad izmantos Lietuvā, Polijā, Vācijā un Francijā. Runa ir par magnetohidrodinamiskiem šķidriem metāliem, šķidro metālu sūkņiem, kas nekur citur pasaulē nav un kur varam ieņemt unikālu nišu, ja paskatāmies pāri robežām. Šajos virzienos universitāte ir sākusi attīstīties un attīstīsies.

    Neaizmirsīsim arī humanitāri sociālo jomu, LU misija un uzdevums ir par to cīnīties un aizstāvēt. Klasiska universitāte ietver nozares no teoloģijas līdz medicīnai, protams, arī jurisprudenci. Inovācijas var īstenot tikai tad, ja tās ir tiesiski noformētas, ja tām ir attiecīgs mārketings.

    Kompetences centri ir vajadzīgi, bet to piedāvājums ir mīkstā komponente, projekti un nauda cilvēku atbalstam, kas var veikt pētījumus. Tas neapšaubāmi ir vajadzīgs. Taču ļoti daudziem no šiem pētījumiem ir vajadzīga specifiska infrastruktūra, kas nav ne uzņēmumiem, ne universitātei. Tieši šīs infrastruktūras trūkums kavē Latvijas izrāvienu ekonomikā.

    V.Dombrovskis: Te ir vistas un olas problēma. Ir uzņēmējs un zinātnieks. Uzņēmējs zinātniekam saka: parādi, ko tu vari, kur ir produkts, kas strādā, kur ir prototips, tad es samaksāšanu. Savukārt zinātnieks saka: man arī jādzīvo, jāēd, lūdzu, maksā par darbu gada garumā. Ar to dialogs beidzas. Zinātnieks neko nedarīs, kamēr viņam nebūs pārliecības, ka par to samaksās, jo pētījumi prasa laiku. Bet uzņēmums negribēs maksāt ne par ko tādu, kur nevar redzēt un pārbaudīt, vai tas strādā vai nē.

    Kas notiks, ja piešķirsiet gan zinātniekam, gan uzņēmējam vienu miljonu eiro bez nosacījumiem? Zinātnieks pētīs to, ko grib pētīt, jo tāda ir zinātnieku būtība. Savukārt uzņēmējs nopirks to, par ko viņš var pārliecināties, kā tas strādā. Mūsu konceptuāls uzdevums ir piešķirt katram šo miljonu eiro ar tādiem nosacījumiem, lai zinātnieks un uzņēmējs satiktu viens otru un sadarbotos. Tas ir izaicinājums.

    Ir ļoti svarīgi, ka esam definējuši piecas jomas, ka vairs nav tā, ka prioritāte ir absolūti viss. Vairs nav nostājas, ka, neko nedarot, viss notiks pats par sevi, kā to skaidro viena "neredzamās rokas" ekonomikā interpretācija.

    Katrai jomai ir sava specifika. Ir nozares, kur gan tehnoloģiju attīstības līmenis, gan nozares uzņēmumu attīstības līmenis ir tāds, ka ir daudz mazu uzņēmumu, ir pētnieki, un daudz kas var notikt arī garāžā. Šādā situācijā tīklošanās var strādāt diezgan labi, un šajā gadījumā valsts atbalsta politika var būt biznesa inkubatori un tamlīdzīgs atbalsts, kas ļauj audzēt nozari. Taču ir arī nopietnas nozares, piemēram, farmācija, materiāli, un tur garāžā nekas nenotiks, šis attīstības posms jau ir beidzies, un arī ar inkubatoriem vairs nepietiks.

    Tāpēc ir svarīgi nerunāt un nemeklēt šablona risinājumus. Katrā no šīm piecām jomām būs savi risinājumi. Piemēram, farmācijā ir daži lieli spēlētāji gan zinātnē, gan nozarē, tur varam runāt par lieliem projektiem.

    EK secinājusi, ka inovācijas neveicina tas, ka uzņēmumiem ir pietiekami augsta rentabilitāte, tie izmanto lēto darbaspēku un līdz ar to nav nekāda dzenuļa inovatīvu produktu radīšanai, biznesa orientēšanai uz inovācijām. Kāda ir situācija uzņēmumos?

    L.Tisenkopfa-Iltnere: "Madara" vienmēr bijis relatīvi augstas pievienotas vērtības produkta ražotājs. Salīdzinājumā ar līdzīga izmēra uzņēmumu citās valstīs Latvijā varam atļauties nevis ražot par zemākām izmaksām, bet zemāku izmaksu dēļ varam algot vairāk darbinieku un ražot kvalitatīvāku, kompetentāku produktu.

    S.Bāliņa: IKT nozare ir viena no tām, kurās ir visaugstākais atalgojums. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem starp 90 jomām IKT parasti ir trešā, ceturtā vietā aiz gaisa satiksmes un finansēm. IKT nozarē nav iespējams izmantot lētu darbaspēku, turklāt esam ļoti "balta" nozare, jo 6% no visiem nodokļiem nāk no IT nozares. IKT nozarē vajag gudrus cilvēkus, un gudri cilvēki grib, lai par viņiem maksā nodokļus. IKT nozarē nevar strādāt neviens, kas nezina angļu valodu, tas nozīmē, ka mūsu speciālisti ir konkurētspējīgi arī Eiropā. Līdz ar to nozarē ir jāuztur Eiropas līmenis un nav iespēju izmantot lēto darbaspēku.

    Ja runājam par citām nozarēm, tad jāatzīst, ka mazais un mikrobizness nenovērtē tehnoloģiju dotās iespējas. Nereti uzņēmēji visu laiku skrien ritenī, mēģina izdzīvot, bet reizēm vajag apstāties un padomāt, ko darīt citādi. Uzņēmumi, kas ir apstājušies un padomājuši, izaug. Jādomā, kā izglītot mazo biznesu šajā jomā. Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijā ir projekts par mikro un mazo uzņēmumu izglītošanu IT jomā. Pašlaik projekts ir ieskrējies, bet tik smagi nav gājis neviens projekts.

    Vai transporta un mašīnbūves nozarē augstā rentabilitāte un zemā darbinieku samaksa ir inovācijas bremzējošs faktors?

    M.Zubačs: Transporta mašīnbūves nozare ir ļoti liela nozare, tajā ir gan uzņēmumi, kas nodarbina 1000 cilvēku, gan tādi, kur strādā padsmit cilvēki. Mašīnbūvē, kur ir lielā ražošana, lielie dzelži, tā ir problēma. Tomēr atšķirība starp nozarēm ir milzīga, tās nevar salīdzināt pēc vienas "konstitūcijas".

    Uzskatu, ka Latvijai ir labāk desmit vai 15 "Madaras" nekā viens ķīmijas un farmācijas lieluzņēmuma "Bayer" analogs.

    V.Dombrovskis: Ir gandarījums, ka dažās jomās kompetences centri strādā, vienlaikus saprotam, ka dažās citās nozarēs tas nav piemērotākais risinājums.

    Svarīgi, ka ir definētas piecas jomas. Nākamais solis ir saprast, ka nav viena šablona risinājuma un katrā no piecām jomām ir jāveido valsts atbalsta politika, izvērtējot šo jomu tehnoloģisko specifiku, uzņēmējdarbības kapacitāti, zinātnes potenciālu. Tas nosaka optimālos atbalsta instrumentus.

    Vajag beigt šo tendenci no 90.gadu sākuma, kad, šķiet, cilvēki ekonomikas grāmatās izlasīja pirmās divas, trīs nodaļas un no tā izdarīja secinājumus par "neredzamās rokas" principu, ka, neko nedarot, viss notiks pats par sevi. Tā tas nav. Ir jāstrādā kopā. EM speciālisti, sēžot pie galda un lasot vai nu gudras grāmatas vai OECD ziņojumus, nesapratīs, kādi nozarspecifiski risinājumi vajadzīgi biomedicīnā, mašīnbūvē vai bioekonomikā. Tas prasa dialogu starp valsti, attiecīgo nozari, zinātniekiem. Balstoties uz to, strādāsim pie specifiskiem risinājumiem nozarēm.

    INFORMĀCIJA

    Valdība 11.februārī apstiprināja 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība", saskaņā ar to šajā plānošanas periodā Latvijai būs pieejami 4,4 miljardi eiro Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Kohēzijas fonda līdzekļu. Prioritārais virziens "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" tiks finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un kopējais ES finansējums ir 467,52 miljoni eiro.

    Prioritārajā virzienā "Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un inovācijas" atbalsts tiks sniegts zinātnes, pētniecības un inovācijas kapacitātes stiprināšanai, atjaunojot un attīstot zinātnes un tehnoloģiju nozares cilvēkresursus, atbalstot pielietojamu pētījumu īstenošanu, veicinot zinātnisko institūciju koncentrēšanu, uzlabojot pētniecības infrastruktūru un materiāltehnisko bāzi, veicinot starptautiskās sadarbības iespējas un sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un privāto sektoru, atbalstot tehnoloģiju pārnesi, pētniecības rezultātu komercializāciju, jaunu, zinātņietilpīgu produktu un tehnoloģiju izstrādi. Atbalsts tiks sniegts arī tehnoloģiju pārneses pakalpojumiem, tostarp jaunradītā intelektuālā īpašuma aizsardzībai, licencēšanai un jaunu saimnieciskās darbības veicēju un inovatīvu produktu atbalstam tehnoloģiju inkubatoros sadarbībā ar augstākās izglītības iestādēm.

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.