Apskati

  • Francija izvēles priekšā

    21.04.2017. Jo tuvāk nāk Francijas prezidenta vēlēšanas, kuras, daudzuprāt, var izšķirt arī Eiropas Savienības (ES) likteni, jo to iznākums kļūs neprognozējamāks.

    Lai gan vēlēšanu pirmā kārta notiek jau svētdien, reālas izredzes iekļūt otrajā kārtā ir vismaz četriem no 11 kandidātiem, kas šogad pretendē uz Elizejas pils saimnieka godu, un eksperti atzīst, ka tik saspringta cīņa vēlēšanu pirmajā posmā Francijas vēsturē vēl nav pieredzēta.

    Divi no kandidātiem, kam ir cerības nokļūt līdz balsojuma otrajai kārtai 7.maijā, iestājas par attiecību radikālu pārskatīšanu ar ES, un viens no viņiem - galēji labējās Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna - sola pat pilnīgu aiziešanu no bloka.

    Lepēna šīm vēlēšanām apzināti gatavojusies kopš 2011.gada, kad viņa pārņēma FN vadību no tās dibinātāja - sava tēva Žana Marī Lepēna. Lai gan aptaujas liecina, ka galēji labējo līdere vēlēšanu otrajā kārtā neatkarīgi no tā, kas varētu būt viņas pretinieks, cietīs sakāvi, ES atbalstītāji bažījas, ka Francijas vēlēšanas var sagādāt trešo neprognozēto nepatīkamo pārsteigumu pēc britu pagājušā gada balsojuma par "Breksitu" un Donalda Trampa uzvaras novembrī notikušajās ASV prezidenta vēlēšanās.

    48 gadus vecās Lepēnas nepatika pret ES ir nepārprotama, un nesen viņa pateicās britu eiroskeptiķu Apvienotās Karalistes Neatkarības (UKIP) līderim Naidželam Farāžam, kurš parādījis arī francūžiem "ceļu, kā izkļūt no šī milzu cietuma". FN līdere uzstāj, ka Francijai ir jāatsakās no eiro, kardināli jāmaina attiecības ar Briseli vai jāizstājas no ES pilnībā un, pats galvenais, jāaptur imigrācija. Lai gan Lepēnas vadībā partija ir pārgājusi uz mērenāku retoriku, viņa kampaņas laikā nav mēģinājusi slēp savu iecerēto pārmaiņu dramatismu un uzsvērusi, ka "šajās vēlēšanās uz likmes likts [Rietumu] civilizācijas" liktenis.

    Tikmēr kreiso ekstrēmistu kandidāts Žans Liks Melanšons, kas saskaņā ar aptaujām nedēļu pirms vēlēšanu pirmās kārtas negaidīti panācis līdzšinējo vadošo trijotni, neskatoties uz aso kritiku, ko viņš tradicionāli veltījis Lepēnai, nesaudzīgi paļājis arī ES piekopto politiku, kas uzņēmējus stādot augstāk par strādājošo interesēm.

    Viņš pieprasa mainīt bloka budžeta disciplīnas regulējumu, anulēt noslēgtos brīvās tirdzniecības līgumus un pārskatīt svarīgākos ES līgumus. Melanšons, kas ir kvēls kreisi populistiskā Venecuēlas kādreizējā prezidenta Ugo Čavesa cienītājs, iestājas arī par Francijas aiziešanu no NATO, kas līdz šim kalpojusi par Eiropas drošības sistēmas stūrakmeni. Komunistu atbalstītais kandidāts sola arī ieviest 100% nodokli tiem, kas gadā pelna vairāk par 400 000 eiro.

    Taču vilšanās ES nav vienīgais, kas vairojusi "pret sistēmu" karojošo galēji labējo un galēji kreiso kandidātu izredzes. Francijā arvien vairāk izplatās vispārēja panīkuma un pagrimuma noskaņojumi. Ekonomikas izaugsmes temps joprojām ir ļoti gauss, un pērn tas knapi pārsniedza vienu procentu, kamēr bezdarbs jau ilgstoši saglabājas desmit procentu līmenī.

    Kā visaktīvākais ES aizstāvis priekšvēlēšanu kampaņas laikā uzstājies gados visjaunākais kandidāts - centriski noskaņotais Emanuels Makrons, kurš ieņēmis ekonomikas ministra amatu vienā no pašreizējā prezidenta Fransuā Olanda administrācijām. 39 gadus vecais Makrons, kurš pametis sociālistu rindas, paziņojot, ka tradicionālais Francijas politikas dalījums labējos un kreisajos esot novecojis, situāciju, kas Lepēnai un tās sekotājiem liecina par Francijas pagrimumu, centies pasniegt kā pamatu optimismam. Tomēr, neskatoties uz viņa apņēmīgo atbalstu ES, arī Makrons sola pārliecināt Vāciju mīkstināt tās līdzšinējās prasības turēties pie fiskālās disciplīnas un sekot taupības priekšrakstiem.

    Tikmēr viņa oponenti, kā arī daļa mediju, norāda, ka Makrons savā retorikā balstās uz klišejām un izvairās runāt par patiesajām domstarpībām, kādas pastāv starp kreisajiem un labējiem. Tas devis pamatu gan Lepēnai, gan konservatīvo kandidātam Fransuā Fijonam mēģināt Makronu pasludināt par ļoti nepopulārā Olanda politisko mantinieku. Tomēr viņa stratēģija var izrādīties auglīga, ja vien Makronam izdosies iekļūt vēlēšanu otrajā kārtā, jo aptaujas liecina, ka viņš varētu būt pieņemamākais kandidāts abu nometņu mēreno acīs, kuram būtu vislielākās izredzes gūt uzvaru, sastopoties aci pret aci ar Lepēnu.

    Neskatoties uz savu tuvinieku viltus nodarbināšanas skandālu un oficiāli izvirzītajām kriminālapsūdzībām, no sacensības par Elizejas pils saimnieka godu joprojām nav izstājies arī Fijons, kurš vēl gada sākumā tika uzskatīts par favorītu. Līdzīgi Makronam viņš ir proeiropeiski noskaņots un brīdinājis, ka Lepēnas uzvara "ieraus valsti sociālā un ekonomiskā haosā".

    Tajā pašā laikā Fijons, kas neslēpj savas simpātijas pret kādreizējo Lielbritānijas premjerministri Mārgaretu Tečeri, Francijas ekonomikas atlabšanai piedāvā daudz rūgtākas zāles. Viņš gtavojas likvidēt pusmiljonu darbavietu valsts sektorā, atteikties no sociālistu lolotās 35 stundu darba nedēļas un paaugstināt pensionēšanās vecumu no 62 līdz 65 gadiem.

    Turklāt ārpolitikā Fijons iestājas par attiecību uzlabošanu ar Krieviju, atmetot sankcijas, kuras ES ieviesusi, reaģējot uz Maskavas agresiju pret Ukrainu. Arī Kremlis neslēpj, ka tas vislabprātāk Elizejas pilī nākamos piecus gadus redzētu tieši Republikāņu partijas kandidātu.

    Aptaujas joprojām liecina, ka vadībā ir Lepēna un Makrons, kuru izredzes gūt uzvaru vēlēšanu pirmajā kārtā faktiski ir vienādas. Taču viņiem uz papēžiem min Fijons un Melanšons, kas atkarībā no katras konkrētās aptaujas dala trešo un ceturto vietu, atpaliekot no līderiem vien par pāris procentpunktiem.

    Turklāt vēl balsojuma priekšvakarā trešdaļa francūžu joprojām nav izlēmusi, par ko balsot, un tas liedz izdarīt jebkādas pārliecinošas prognozes. Neskatoties uz viņa pārliecinošo favorīta statusu otrajā vēlēšanu kārtā, eksperti norāda, ka Makrona pozīcijas šādā situācijā ir īpaši trauslas, jo, piemēram, salīdzinājumā ar Lepēnu un Melanšonu viņa atbalstītāji ir mazāk pārliecināti par savu izvēli un var mainīt to pēdējā brīdī.

    Tāpēc svētdienas vakarā ļoti daudzu uzmanība visā Eiropā un arī aiz tās robežām pūs piekalta mediju ekrāniem, gaidot, kad parādīsies pirmie rezultāti, kas varētu liecināt par šīs "eksistenciālās" cīņas iznākumu.

    Tikmēr jau pirms vēlēšanām iespēja, ka varētu īstenoties visekstrēmākais scenārijs un pēdējie ringā varētu palikt Lepēna un Melanšons, izsaukusi redzamu fondu tirgus dalībnieku nervozitāti.

    (Avoti: DPA, CNBC.)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.