Intervijas

  • Lietuvas eiroparlamentāriete: Ar Krieviju faktiski atrodamies kara stāvoklī

    17.05.2017. Krievija vēlas mainīt pasaules kārtību un dominēt pasaulē. Lai to panāktu, Maskavai ir nepieciešama vāja Eiropas Savienība (ES), līdz ar to mēs ar Krieviju faktiski atrodamies kara stāvoklī, jo turklāt vāja ES nozīmē arī vājas Baltijas valstis, intervijā aģentūrai LETA izteicās Eiropas Parlamenta (EP) deputāte no Lietuvas Laima Andriķiene. Pēc eiroparlamentārietes domām, nav pamata bažām, ka Lielbritānija sev varētu izcīnīt izdevīgākus noteikumus ārpus ES, nekā tie bija, esot tās sastāvā, jo "mēs nepiekāpsimies nevienā jautājumā". Savukārt pastāv iemesls bažīties par Ķīnas ekonomiskās ekspansijas plāniem, jo Baltijas valstīs Pekinai ir ļoti konkrēti mērķi, un mums jābūt uzmanīgiem, lai nezaudētu kontroli pār mūsu stratēģiski svarīgajiem objektiem.

    Nesenais Lietuvas Valsts drošības departamenta ziņojums liecina par aizvien pieaugošu apdraudējumu Lietuvai no Krievijas puses. Vai ES gaiteņos izprot, cik bīstama pašreizējā situācija izskatās no Baltijas valstu pozīcijām?

    Tas ir ikgadējais Valsts drošības departamenta ziņojums, kurā svarīgākais ir pašreizējās situācijas izvērtējums. Tam visam pamatā ir draudi no Krievijas, kas vēlas mainīt pasaules kārtību. Viņi vēlas dominēt pasaulē, iespējams, kopā ar vēl kādu valsti vai dažām valstīm. Krievijai ļoti laba būtu vāja ES. Lietuva kā ES dalībvalsts arī ir šīs lielās spēles sastāvdaļa. Mums stipra ES nozīmē arī stipru Lietuvu un otrādi. Līdz ar to mēs faktiski atrodamies kara stāvoklī. Kad saku kara stāvoklī ar Krieviju, es domāju hibrīdkaru, kiberkarus, viņu centienus iejaukties citu valstu vēlēšanās. Nesen mums bija ziņojumi par to no Nīderlandes, pēc tam no Francijas un tagad līdzīgas ziņas nāk arī no Vācijas. Viņi cenšas ietekmēt mūsu politisko vidi, mūsu parlamentu un prezidentu vēlēšanas. Vienlaikus jāņem vērā arī tas, ko Krievija dara mūsu austrumu kaimiņvalstīs - Ukrainā, Gruzijā, Moldovā un daudzās citās, arī Baltkrievijā. Instrumenti, kādus izmanto Krievija, ir salīdzinoši jauni, un mums ir jābūt gataviem pret tiem cīnīties. EP drošības un aizsardzības komitejā, protams, mēs to visu daudz apspriežam, par to diskutējam ar mūsu partneriem NATO un dažādām citām institūcijām Briselē, kā arī, protams, ar mūsu amerikāņu partneriem.

    Krievija ir pierādījusi spēju ātri reaģēt, kas nereti ir problēma demokrātiskām valstīm. Vai tiek strādāts pie ātras reaģēšanas spēju pastiprināšanas pret jebkādiem ārējiem draudiem?

    Mēs cenšamies reaģēt, bet nedomāju, ka ar to pietiek. Es pati esmu parakstījusi [ES augstajai ārlietu pārstāvei Frederikai] Mogerīni adresētu petīciju, jo mūsu nelielās struktūras "StratCom" mandāts paredz situācijas novērošanu, pret ES vērstu propagandas kampaņu izvērtēšanu, kā arī citu līdzīgu pasākumu veikšanu, lai visus šos draudus neitralizētu, tomēr šī struktūrvienība joprojām ir ļoti maza, tai trūkst gan finansējuma, gan cilvēkresursu. Tas ir jāsakārto, cik ātri vien iespējams.

    Kad runājam par drošību un aizsardzību, cilvēki uzreiz domā, ka tas ir kaut kā saistīts ar Eiropas bruņotajiem spēkiem, ar tādu kā Eiropas aizsardzību. Tā, protams, ir viena stāsta sastāvdaļa, bet krietni plašāka stāsta - mēs nerunājam par Eiropas armiju kā tādu, mēs domājam par to, kā stiprināt Eiropas spēkus NATO, kā labāk aizsargāt mūsu robežas, kā panākt, lai mūsu bruņotie spēki ir labāk organizēti, lai izvairītos no dubultiem tēriņiem.

    Rietumiem naidīgās valstis ir iemācījušās izmantot viltus ziņas, lai iedragātu vienu no Rietumu pasaules pīlāriem - preses un vārda brīvību. Kā ES var pret to cīnīties, varbūt stiprinot pašus medijus?

    Esmu dzimusi okupētajā Lietuvā, un es atceros, ka manā jaunībā sapņojām, ka tad, ja mums būtu informācija, ja mums būtu ļauts tikt pie informācijas, tad mums pašiem būtu viegli saprast, kuras ziņas ir patiesība un kuras nē. Tagad mēs dzīvojam informācijas laikmetā, bet nav nemaz tik viegli saprast, kuras ziņas ir patiesas un kuras viltotas. Cilvēkiem ir jābūt labi izglītotiem, viņiem ir jābūt patiešām labām prasmēm, lai izprastu atšķirību. Nesen pat viens no Eiropas deputātiem pārpublicēja viltus ziņas un tikai pēc laba laika saprata, ka šīs ziņas bija vistīrākie meli. Man nav receptes medijiem, kā cīnīties pret šo fenomenu, bet iedzīvotājiem... Viņiem kaut kādā veidā ir jātiek pie šīm prasmēm, tad mēs ar to tiksim galā. Nesen lasīju rakstu vienā no Lietuvas interneta medijiem, kurā cilvēkiem tika skaidrots, kā saprast un atpazīt ziņas, kuras nav patiesas. Tomēr skaidrs, ka tas prasīs laiku.

    Nesen Krievijā un Baltkrievijā notikušie protesti un to apspiešana aktualizējuši jautājumu par vārda brīvības trūkumu mūsu kaimiņvalstīs. Vai ES spēj Krieviju ietekmēt šajā jautājumā?

    Mēs šajā sakarā apstiprinājām divas ārkārtas rezolūcijas - par šīm demonstrācijām gan Krievijā, gan Baltkrievijā. Tās, protams, nav pirmās rezolūcijas par cilvēktiesību stāvokli šajās valstīs vai vārda un pulcēšanās brīvību. Vai ES spēj ietekmēt notiekošo Krievijā? Ziniet, ir viens cilvēks, kurš pieņem lēmumus šajā valstī, un visi zina, kurš tas ir - valsts prezidents. Pat ASV valsts sekretārs Tillersons teica, ka [Krievijas ārlietu ministram Sergejam] Lavrovam nav atļauts dejot, bet tango ir nepieciešami divi dejotāji, tāpēc ar Lavrovu viņam padejot nesanāk, jo lēmumus pieņem kāds cits. Es domāju, ka [Krievijas prezidents Vladimirs] Putins vēlas tikt pārvēlēts uz nākamo termiņu, un, lai to panāktu, viņš režīmu pār savu valsti un tautu saglabās stingru. Tika arestēti daudzi cilvēki, turklāt es domāju, ka arī terora akts Sanktpēterburgā tiek izmantots, lai demonstrētu, ka situācija valstī nebūt nav mierīga, tāpēc tiks īstenoti pretpasākumi, pat pavisam jauni pretpasākumi. Līdz ar to cilvēkiem netiks ļauts doties demonstrācijās un paust savas vēlmes pat miermīlīgā ceļā. EP runās par vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, tomēr Krievija nav gatava klausīties mūsu teiktajā.

    Šobrīd īpaši svarīga ir Rietumu vienotība. Kā jūs prognozējat ES attiecības ar ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju, kā arī pašas ES vienotību nākotnē?

    Mēs joprojām spējam runāt vienā balsī. Līdz šim esam spējuši saglabāt sankcijas pret Krieviju, kaut arī dzirdam dažādas balsis no dažādām ES aprindām, apgalvojot, ka sankcijas ir kontrproduktīvas. Protams, ir taisnība, ka zaudējumus cieš arī mūsu uzņēmumi, bet, manuprāt, šīs sankcijas nepavisam nav tik smagas. Realitātē tās nekaitē Krievijas ekonomikai tik daudz, kā izliekas pati Krievija. Kamēr nebūs izpildītas Minskas vienošanās, sankcijām ir jāpaliek spēkā. Ja Krievija turpinās apspiest savus cilvēkus vai spiedīsies dziļāk Ukrainā, tad sankcijas būtu pat jāpastiprina. Līdz šim ES vienotību esam spējuši saglabāt, un es ceru, ka mums to izdosies arī nākotnē. Protams, mūsu transatlantiskās partnerattiecības ir ārkārtīgi svarīgas. Stājoties amatā jaunajam prezidentam un viņa administrācijai, joprojām ir tāds kā neskaidrības periods. Drīzumā prezidents Tramps ieradīsies Briselē, kur tiksies divi Donaldi (Donalds Tramps un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks). Ļoti iedrošinoša zīme bija valsts sekretāra vizīte Briselē, NATO, kā arī viņa runa, kurā viņš uzsvēra, ka "mums vajadzēs jūs un jums vajadzēs mūs". Tāpat arī viņš apstiprināja, ka ASV saistības pret NATO ir spēkā un šajā ziņā neviens netaisās neko mainīt. Tas ir iedrošinoši, tagad skatīsimies, ko teiks prezidents.

    Vai "Brexit" var uzskatīt par iespēju atgūt daļu no mūsu cilvēkiem mājās?

    Pagaidām nezinu, ko cilvēki darīs. Zinu, ka daži ir sākuši aizpildīt dokumentus Lielbritānijas pilsonības iegūšanai. Iespējams, daļa no viņiem atgriezīsies. Daudz būs atkarīgs no sarunu rezultātiem par Lielbritānijā dzīvojošo lietuviešu, latviešu un igauņu statusu pēc "Brexit". Sarunās, precīzāk - to sākuma fāzē, mums ir divas prioritātes - pilsonības statuss abās pusēs un finansiālās saistības -, cik daudz Lielbritānija ir gatava maksāt. Jo tā ir šķiršanās, kam neizbēgami seko izmaksas, kas ir jāsedz, jeb zaudējumi, kuri ir iespēju robežās jāsamazina. Ja mēs tiksim galā ar šiem jautājumiem, tad situācija būs skaidrāka. Šobrīd esam tikai šī procesa sākumā.

    Vai ir pamats bažām, ka Lielbritānija varētu iegūt labākus nosacījumus sev, pametot ES, nekā tie bija, esot ES dalībvalstij?

    Es tā nedomāju. Vismaz EP valda viedoklis, ka nekas tāds nenotiks, mēs pārstāvam 410 miljonus cilvēku, 27 dalībvalstu pilsoņus, savukārt Lielbritānijai ir jārūpējas par saviem pilsoņiem. Mēs nepiekāpsimies nevienā jautājumā, jo Lielbritānija jau ir paziņojusi, ka nevēlas būt muitas savienības sastāvā, nevēlas būt vienotā tirgus sastāvdaļa, viņi izstāsies no ES Tiesas, toties viņi vēlas tirdzniecību, tādu pašu, kāda tā ir bijusi līdz šim. Kā jau es teicu, tas nav iespējams. Tas ir paredzēts dalībvalstīm, nevis viņiem. Kad sarunu sākuma fāze būs beigusies un briti patiešām izstāsies no ES, tad mēs sēdēsim ar viņiem kopā un runāsim par mūsu attiecībām nākotnē. Līdz šim abas puses ir apņēmušās rīkoties atbilstoši līgumiem, to ietvaros - tas nozīmē, ka briti nemaz nedrīkst runāt ar ES dalībvalstīm par nākotnes tirdzniecības darījumiem. Viņi to jau mēģina darīt, es tam redzu pazīmes arī Lietuvā. Viņi vēršas pie visām valstīm, pie vienas pēc otras, bet tas nav pieņemami.

    Kā attīstās sarunas par ekonomiskās sadarbības veicināšanu ar Ķīnu?

    Zīda ceļa jeb ekonomiskās jostas stratēģija, ko 2013.gadā, nākot pie varas, izsludināja jaunais Ķīnas prezidents, ir Ķīnas ekonomiskās ekspansijas stratēģija gan Eiropā, gan Āzijā. Vismaz es to tā uztveru. Viens tirdzniecības koridors sākas Ķīnā un beidzas Klaipēdas jūras ostā. Pērn es viesojos pie ostas administrācijas un tur man stāstīja, ka gada laikā viņi ir uzņēmuši gandrīz 20 delegācijas no Ķīnas, turklāt ķīnieši nekādā ziņā negrasoties novērst savu uzmanību no Klaipēdas. Kad lietuvieši saka, ka Ķīnā neviens nemaz nezina, kur Lietuva atrodas, tā nav taisnība - ķīnieši mūs redz un viņiem pie mums ir ļoti, ļoti konkrēti uzdevumi un mērķi, ko viņi vēlas sasniegt. Sadarbība, lai tā būtu ekonomikā vai jebkādā citā jomā, nav slikta kā tāda, brīva tirdzniecība un godīga tirdzniecība ir laba lieta, tomēr mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem, kad mēs runājam par tādiem stratēģiskiem uzņēmumiem kā Klaipēdas osta - un katrā valstī var būt šāds stratēģisks punkts. Sākotnēji es domāju, ka šīs stratēģijas var izrādīties tikai papīrs vien, tāds kā vēlmju saraksts. Tomēr, kad redzēju, kā Ķīnas valstij piederoša kompānija iegādājas Pirejas jūras ostu (Grieķijā), tad es sapratu, ka tas nav nekāds vēlmju saraksts, tas ir ļoti reāls plāns, kura īstenotāju rīcībā ir ļoti labs finanšu atbalsts, un šeit mēs runājam par triljoniem dolāru. Nezinu, kurā vietā šajā vēlmju sarakstā viņiem atrodas Klaipēda, taču ir jāņem vērā, ka viens no šiem tirdzniecības koridoriem noslēdzas tieši Klaipēdā. Mums jābūt tam gataviem, gataviem jebkāda veida sadarbībai, bet arī iespējams, ka mums ir jāizstrādā kāds aizsardzības mehānisms, lai saglabātu savās rokās objektus, kurus uzskatām par stratēģiski patiešām svarīgiem. Turklāt tas ir saistīts arī ar valsts drošības apsvērumiem. EP mums aktuāls ir tirdzniecības aizsardzības instrumentu jautājums, jo Ķīna izbauda privilēģijas savām kompānijām ES, taču Eiropas kompānijām, kas strādā Ķīnā, tādas pat privilēģijas piešķirtas netiek, un, protams, arī tirgus ekonomikas statuss Ķīnai, pret kura piešķiršanu pērn nobalsoja EP.

    Vai EP jūtat Baltijas valstu vienotību?

    EPP grupā (Eiropas Tautas partija) mūsu vienotība ir lieliska, ko varbūt nevaru teikt par visām politiskajām partijām. EPP mēs esam kopā un saprotam viens otru bez vārdiem. Par to nav it nekādu šaubu. Mūsu vistuvākie sabiedrotie vienmēr ir latvieši un igauņi. EPP grupā diemžēl mums ir tikai viens igaunis, bet ir daudz vairāk kolēģu no Latvijas, kas ļoti palīdz. Starp mums valda īsta Baltijas solidaritāte, šī vārda visdziļākajā nozīmē.

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.