Apskati

  • EP vēršas pret Orbānu

    19.05.2017. Bezprecedenta balsojumā Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstīja pret Ungāriju vērstas demokrātijas aizsardzības procedūras uzsākšanu, kas teorētiski varētu noslēgties ar Budapeštas balsstiesību apturēšanu Eiropadomē.

    Sociālistu, galēji kreiso, zaļo un liberāļu ierosināto rezolūciju par Eiropas Savienības (ES) līguma 7.panta iedarbināšanu atbalstīja 393 EP deputāti, kamēr 221 balsoja pret, bet 64 atturējās. Spēku samēru par labu rezolūcijai pārsvēra šķelšanās labēji centriskās Eiropas Tautas partijas (EPP) deputātu rindās.

    Šobrīd Ungārijas valdošā konservatīvā partija "Fidesz", kuru vada premjerministrs Orbāns, arī ietilpst EPP, taču 67 frakcijas deputāti rezolūciju atbalstīja, 40 EPP deputāti bija starp tiem, kas balsojumā atturējās, bet vēl 17 vispār nebalsoja. Atbalstu savai ungāru māsas partijai no 217 EPP frakcijas locekļiem izrādīja tikai 93. Sarežģīto attieksmi pret situāciju Ungārijā atspoguļo apstāklis, ka rezolūciju atbalstījuši par trīs no 65 Eiropas Konservatīvo un reformistu (ECR) frakcijas locekļiem.

    Kopš Orbāna nākšanas pie varas 2011.gadā EP jau pieņēmis vairākas rezolūcijas, kurās paustas bažas par Budapeštas darbības neatbilstību ES tiesību normām, ierobežojot tiesu neatkarību, mediju brīvību un nevalstiskās organizācijas. Taču līdz šim "Fidesz" varēja rēķināties ar EPP atbalstu un deputātu pieņemtās rezolūcijas palika vien deklaratīvi dokumenti, kamēr Orbāns varēja apgalvot, ka Ungārija tiek pakļauta Eiropas kreisi liberālās elites uzbrukumiem. Tomēr arvien lielāku skaitu EPP deputātu nokaitinājusi nepieciešamība aizstāvēt Orbānu, kurš pastāvīgi iekšpolitisku mērķu sasniegšanai izmanto pretišķības ar Briseli.

    Trešdien apstiprinātajā rezolūcijā apgalvots, ka "notikumi Ungārijā pēdējo gadu laikā noveduši pie nopietna likuma varas, demokrātijas un pamattiesību apdraudējuma", norādot, ka to varētu atzīt par "sistemātisku draudu likuma varai". Tagad EP Pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai (LIBE) jāsagatavo ziņojums ar Ungārijas situācijas detalizētu izvērtējumu, uz kura pamata varētu notikt plenārsēdes balsojums par "pamatotu priekšlikumu" ES dalībvalstīm lemt par 7.panta procedūras pirmās fāzes iedarbināšanu.

    Pamatojoties uz EP priekšlikumu, dalībvalstis ar četru piektdaļu vairākumu var atzīt, ka pastāv "nepārprotams risks", ka dalībvalsts varētu būt pieļāvusi ES pamatvērtību nopietnu pārkāpumu. Tomēr šāda "nopietna pārkāpuma" galīgai konstatēšanai un no tā izrietošo sankciju, tostarp balsstiesību atņemšanas, piemērošanai nepieciešama jau dalībvalstu vienprātība.

    Taču Polija, kura arī pakļauta Eiropas Komisijas (EK) ierosinātajai demokrātijas aizsardzības procedūrai par iespējamajiem likuma varas pārkāpumiem, jau paziņojusi, ka izmantos savas veto tiesības, lai bloķētu šādu vēršanos pret Ungāriju.

    Arī EK līdz šim ir atturējusies atzīt, ka Ungārijā pastāvētu "sistemātiski draudi" likuma varai. Tomēr nesen Brisele uzsāka izmeklēšanu par jauno Ungārijas izglītības likumu, kura dēļ savu darbu Budapeštā varētu būt jāpārtrauc ASV miljardiera Džordža Sorosa dibinātajai Centrāleiropas Universitātei. EK aicinājusi Orbānu izdarīt arī izmaiņas iecerētajā likumā par nevalstiskajām organizācijā, kas paredz īpašu reģistrācijas kārtību tām NVO, kas saņem finansējumu no ārvalstīm. Savukārt trešdien Brisele uzsāka izmeklēšanu arī par Ungārijas patvēruma piešķiršanas kārtību, kas paredz visus patvēruma meklētājus līdz lēmuma pieņemšanai to lietās aizturēt, ievietojot pierobežas tranzīta zonā iekārtotajās nometnēs.

    Arī EP pieprasījis atcelt Ungārijas augstākās izglītības likumu un noteikumus par patvēruma meklētāju aizturēšanu, kā arī atsaukt NVO likumprojektu. Vienlaikus EP deputāti aicinājuši EK rūpīgi uzmanīt, kā Ungārijas valdība izlieto ES fondu līdzekļus, īpaši patvēruma meklēju, migrācijas, sabiedrisko attiecību, sociālo institūciju, izglītības, sociālās iekļaušanas un ekonomikas attīstības jomās.

    Tikmēr Orbāna valdība nesen izvērsusi masīvu kampaņu "Apturēsim Briseli!", izsūtot vēlētājiem aptaujas lapas, kurā, pēc Briseles domām, nepatiesi atspoguļoti ES politiskie mērķi.

    "Mums ir pienākums, kaut ko darīt ar antiliberālo virzienu, ko Ungārijai uzspiedis Orbāns," pēc balsojuma uzsvēra EP sociālistu frakcijas vadītājs Džanni Pitella. "Laiks vārdiem un pārliecināšanai ir pagājis. Septiņus gadus Orbāns ir grāvis demokrātijas pamatus un uzbrucis Ungārijas pilsoņu pamattiesībām."

    Taču "Fidesz" nedomā piekāpties. Pēc balsojuma izplatītajā paziņojumā ungāru konservatīvie apsūdzējuši EP par uzbrukumu Ungārijai, norādot, ka ES institūcijas iedvesmojušās no kreiso partiju ideoloģijas un cenšas dalībvalstīm "uzspiest nelegālo imigrāciju". "Fidesz" uzsvērusi, ka "noraida jauno politisko uzbrukumu Ungārijai" un turpinās cīnīties pret nelegālo imigrāciju. Vienlaikus ungāru konservatīvie pauduši apmierinājumu, ka, "par spīti migrantiem draudzīgā Džordža Sorosa pastāvīgajam spiedienam, ievērojams skaits deputātu nav atbalstījuši kreiso nepatiesās ķengas".

    Tikmēr pieaug bažas, ka, pieaugot Briseles spiedienam, sabiedrības atbalsts Ungārijas valdībai varētu pieaugt un nākamā gada pavasarī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Orbāns savas pozīcijas varētu tikai nostiprināt.

    (Avots: "EUobserver".)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.