Apskati

  • Brisele satraukta: Kas Trampam padomā Varšavā?

    30.06.2017. Kamēr Varšavā uz nākamnedēļ gaidāmo ASV prezidenta Donalda Trampa viesošanos raugās ar neslēptām cerībām, Eiropas Savienības (ES) amatpersonas neslēpj savas bažas, ka tā var vēl vairāk stiprināt poļu nepakļāvību attiecībās ar Briseli.

    Tramps pa ceļam uz Hamburgā paredzēto G20 samitu, uz vienu dienu iegriezīsies Varšavā, lai piedalītos Polijas organizētajā Centrāleiropas, Baltijas un Balkānu valstu sanāksmē, kuras mērķis ir stiprināt reģionālo tirdzniecību un infrastruktūru. Savukārt diplomāti Briselē tā dēvēto Trīs jūru samitu, uz kuru 6.jūlijā pulcēsies Baltijas, Melnās un Adrijas jūras piekrastē esošo valstu pārstāvji, uztver kā Varšavas konservatīvās valdības centienus stiprināt savu ietekmi ārpus ES struktūrām.

    Tikmēr Tramps, domājams, mudinās no Krievijas gāzes piegādēm lielā mērā atkarīgo Austrumeiropas un Centrāleiropas valstu līderus pārslēgties uz ASV dabasgāzi, kas ļautu tām stiprināt savu enerģētisko neatkarību, un Polija jūnijā jau saņēmusi pirmo ASV sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravu.

    Vairums diplomātu Briselē pret Trīs jūru projektu, kura priekšgalā līdz ar Poliju nostājusies Horvātija, izturas visai nevērīgi, taču viņos neslēptu satraukumu rada Trampa iesaistīšana šajā iniciatīvā, kuru kāda no ES amatpersonām nosaukusi par Varšavas "pašgetoizāciju". "Nevar neizjusti zināmas aizdomas, vai tik tas nav mēģinājums sašķelt Eiropas vienotību," runājot par Trīs jūru projektu, izteicies kāds cits ES diplomāts.

    Polijas valdošā konservatīvā partija "Likums un taisnīgums" (PiS) ir spēlējusi vienu no vadošajām lomām attiecību saasinājumā starp ES rietumu un austrumu dalībvalstīm brīdī, kad bloks jau tā pārdzīvo krīzi, ko īpaši saasinājis britu lēmums no tā izstāties. Kopš PiS, gūstos pārliecinošu uzvaru parlamenta vēlēšanās, 2015.gada rudenī nāca pie varas, Varšava paspējusi sabojās attiecības ar Franciju, atsakoties no franču bruņojuma iepirkuma, tās attiecības ar Vāciju arī nonākušas zemākajā punktā kopš komunistiskā režīma gāšanas, bet īpašai asas tās izvērtušās ar Briseli, kas uzsākusi izmeklēšanu par likuma varas situāciju Polijā, tādējādi izrādot savu neapmierinātību ar konservatīvās valdības īstenotajām reformām.

    Polija ir arī viena no vadošajiem pretiniekiem Eiropas Komisijas (EK) uzspiestajai patvēruma meklētāju pārdales kvotu sistēmai, un šajā jautājumā, kā arī savā skepsē pret globālās sasilšanas apkarošanu Trampā tā saskata domubiedru. Polijas premjerministre Beāta Šodlo, lietojot Baltā nama jaunā saimnieka iecienīto "spēcīgo leksiku", patvēruma meklētāju pārdales programmu vienā no savām runām parlamentā nosauca par "Briseles elites vājprāta" izpausmi.

    Savukārt Brisele savu nepatiku pret pašreizējo Varšavas valdību izrādīja, panākot bijušā Polijas premjerministra Donalda Tuska atkārtotu ievēlēšanu Eiropadomes prezidenta amatā, lai gan paši poļi pret to kategoriski iebilda. Varšava šo rīcību uztvēra kā savu nacionālo interešu ignorēšanu no Briseles puses, tai pakļaujoties "vācu diktātam".

    Tajā pašā laikā Polija, kas izrāda īpaši lielu satraukumu par Krievijas piekopto agresīvo ārpolitiku, par spīti Trampa koķetērijai ar Maskavu, sagaida no viņa nepārprotamu apliecinājumu Vašingtonas uzticībai NATO un tās pastiprinātajai klātbūtnei alianses austrumu flangā. Šobrīd Polijā NATO kontingenta sastāvā rotācijas kārtībā izvietoti apmēram 900 amerikāņu karavīri, un Varšava, iespējams, pat cer uz viņu skaitu palielināšanu.

    Tikmēr Rietumeiropas diplomāti bažījas, ka Tramps, uzturoties Polijā, varētu atkārtoti kritizēt Eiropas nepietiekamos izdevumus aizsardzībai, kas tā aizkaitinājusi dažus ES līderus. Īpaši zīmīgi tas būtu tāpēc, ka Polija līdz ar ASV ir starp tām uz rokas pirkstiem saskaitāmajām alianses dalībvalstīm, kura pilda savas saistības aizsardzībai atvēlēt vismaz divus procentus no sava iekšzemes kopprodukta (IKP). "Mēs neesam pārliecināti, kāds būs Trampa vēstījums. (..) Ja viņš ir šeit, lai atkārtoti apliecinātu Vašingtonas uzticību [NATO], lieliski," izteicies kāds no ES diplomātiem. "Taču, ja viņš tam izvirzīs priekšnosacījumus, pamatojoties uz (..) izdevumu mērķu sasniegšanu? Tas nodarīs lielu kaitējumu."

    Tomēr Vašingtonas diplomātijas eksperti uzskata, ka Tramps savu vizīti varētu izmantot, lai apliecinātu savus nopietnos nolūkus līdzsvarot Krievijas radītos draudus. "Vairums [Varšavas samitā pārstāvēto] valstu Krieviju uzskata par galveno draudu savai drošībai, un vairums stingri atbalsta NATO un vēlētos lielāku ASV spēku klātbūtni savās valstīs," norādījis Hīters Konlijs, kas Džordža Buša laikā strādājis Valsts departamentā.

    Tikmēr dažas Rietumeiropas amatpersonas Trampa atbalstu Polijas uzskata par nevēlamu laikā, kad ES vienotība jau tā ir satricināta. "Mēs mudinām Trampa kungu ceļot, cik vien viņš spēj. Viņam nepieciešams izprast Eiropu, un to viņš var panākt, (..) runājot ar ļaudīm, ar Eiropas līderiem," atzinusi kāda Eiropas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma. "Taču, viņš nedrīkst slēgt vienošanās ar atsevišķām valstīm, nerēķinoties ar Eiropas Savienību."

    Tikmēr Polija paudusi arī cerības, ka Tramps varētu pārliecināt amerikāņu uzņēmējus investēt ziemeļu-dienvidu virzienā vērstos dzelzceļa un automaģistrāļu projektos, kam ir svarīga loma jaunajā Varšavas reģionālajā projektā, tomēr gan ASV diplomāti, gan ekonomisti šo ieceri uzskata par nereālistisku. Lielā daļa tirdzniecības Austrumeiropā notiek austrumu-rietumu virzienā, nevis ziemeļu-dienvidu virzienā, un to lielā mērā nosaka Vācijas dominējošās pozīcijas ekonomikā.

    Dažas Austrumeiropas valstis varētu arī ar aizdomām uztvert Polijas mēģinājumu uzņemties reģionālā līdera lomu, baidoties sabojāt savas attiecības ar Berlīni. "Mēs to vērojam. Taču šobrīd mēs tam nepievēršam lielu vērību," atzinis kāds avots Čehijas valdībā.

    (Avots: "Reuters".)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.