Apskati

  • Vācija "osīšiem" joprojām ir pamāte

    03.11.2017. Vācijas Federālās politiskās izglītības pārvaldes (BPB) vadītājs Tomass Krīgers uzskata, ka austrumvācieši joprojām izjūt atsvešinātību pret Federatīvās Republikas sabiedrību, un tas, viņaprāt, daudziem valsts austrumos rosina neuzticību pret valdību un pat pret demokrātiju kā tādu.

    27 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās valsts politiskajām institūcijām joprojām nākas cīnīties ar "mūri galvās", norāda Krīgers, kurš pats ir vienīgais austumvācietis, kurš vada kādu valsts iestādi, kas tieši nav saistīta ar Austrumvācijas jautājumiem. "Rietumvāciešu dominēšana elitēs joprojām tiek uztverta kā kulturālais koloniālisms. Un, jā, tā ir problēma," atzīst BPB šefs.

    Viņš piebilst, arī no Austrumvācijas nākušās Angeles Merkeles atrašanās kanclera krēslā vienīgi maskē austrumvāciešu nepietiekamo pārstāvniecību visos valsts pārvaldes līmeņos pat pašā Vācijas austrumdaļā.

    Tas, pēc Krīgera domām, ir viens no iemesliem pieaugošajai atsvešinātībai pret valsts institūcijām un demokrātiju tādās federālajās zemēs kā Saksija vai Tīringene. "Ārskatnieka distance papildus pieaug, ja ņem vērā zināmu grupu pārstāvniecības trūkumu," norāda BPB vadītājs. "Vienkārši trūkst kultūras atšķirību tulkojuma. Tādējādi institūciju pozitīva pielāgošana kļūst apgrūtināta. Cita starpā tas tieši tādā pašā veidā ietekmē arī imigrantu grupas."

    Krīgers savu teoriju balsta vēlēšanu rezultātos savulaik komunistu jūgā bijušajā valsts austrumdaļā, kas kādreiz tika dēvēta par Vācijas Demokrātisko Republiku (VDR), kur ievērojamus panākumus bieži gūst partijas, kuras ir kritiski noskaņotas pret mūsdienu Vācijas politisko un ekonomisko sistēmu. Līdz nesenam laikam to vissekmīgāk izmantoja kreiso ekstrēmistu partija "Die Linke" ("Kreisie"), taču pēdējās Bundestāga vēlēšanās, kas notika septembrī, par otru spēcīgāko partiju Austrumvācijā kļuva pret imigrantiem un pret Eiropas Savienību (ES) noskaņotā "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas tur ieguva 21,9% balsu, kamēr Vācijā kopumā par eiroskeptiķiem balsoja tikai 12,6% vēlētāju.

    Berlīnē dzīvojošais politikas zinātnieks Gero Noigebauers, kas pirms pārcelšanās uz toreizējo Rietumvāciju 1957.gadā pats aizvadījis bērnību komunistiskajā Austrumvācijā, piekrīt Krīgeram, ka pastāv "nepietiekama kultūras atšķirību atzīšana un attiecīgi pieņemšana un tā īpaši ietekmē bijušos VDR pilsoņus". Taču, viņaprāt, nav nepieciešams "kultūras atšķirību tulkojums", bet to "aizvākšana".

    Tajā pašā laikā Noigebauers atzīst, ka tā nav vienīgi paaudžu problēma. "Tieši tāpat kā izcelsme no sociāli zemākas šķiras bieži var būt par šķērsli, lai pakāptos pa sociālajām kāpnēm, izcelsme no bijušās VDR var būt par šķērsli zināmu pozīciju sasniegšanai," norāda politologs, piebilstot, ka pēc atkalapvienošanās daudzi rietumvācieši ieņēma akadēmiskos amatus Austrumvācijā pat tad, ja tie nebija saistīti ar politikas zinātni.

    Tāpēc nepārsteidz, ka Leipcigas Universitātes 2016.gada pētījumā tika konstatēts, ka austrumvācieši jeb tā dēvētie osīši joprojām ir nepietiekami pārstāvēti pat pašas Austrumvācijas politiskajā un biznesa elitē. Pētījumā, ko bija pasūtījusi sabiedriskā raidorganizācija MDR, tika noskaidrots, ka piecu Austrumvācijas federālo zemju valdībās 2016.gadā bija mazāk austrumvācu izcelsmes politiķu nekā vēl 2004.gadā un viņu proporcija šajā laikā sarukusi no 75 līdz 70%.

    Taču biznesa sfērā situācija ir vēl dramatiskāka. "Osīšu" skaits 100 lielāko Austrumvācijas uzņēmumu vadībā laikā no 2004. Līdz 2016.gadam samazinājies no 35,1 līdz 33,5%. Tikmēr visā Vācijā vadošajās pozīcijās gan politikā, gan uzņēmējdarbībā, gan akadēmiskajā vidē 2016.gadā bija tikai 1,7% austrumvāciešu.

    Krīgera atzinumiem ir arī politiskais aspekts, jo šobrīd pēc septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām joprojām notiek koalīcijas sarunas, un viens no iespējamajiem jaunās koalīcijas partneriem - liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) - vēlas pie pirmās iespējas atbrīvoties no "solidaritātes nodokļa".

    Šis nodoklis, kas tika ieviests pēc valsts atkalapvienošanās, bija paredzēts, lai palīdzētu attīstīt Austrumvācijas ekonomiku, taču jau daudzus gadus tas kļuvis par sāpīgu fiskālās politikas jautājumu. Šis nodoklis gadā valsts budžetā ienes 20 miljardus eiro, lai gan nemaz nav īsti zināms, vai visa šī summa tiek ieguldīta Austrumvācijā. Neskatoties uz to, Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) ir gatavi pakāpeniski atteikties no šī nodokļa, sākot ar 2020.gadu, kamēr "zaļie", kas arī ir iesaistīti pašreizējās koalīcijas sarunās, iestājas par "solidaritātes nodokļa" saglabāšanu.

    Tikmēr austrumu federālo zemju premjerministri otrdien nosūtījuši Merkelei vēstuli, kurā viņa aicināta, gatavojoties savam ceturtajam pilnvaru termiņam kanclera amatā, neaizmirst arī Austrumvācijas intereses. Saksijas līdzšinējais premjers Stanislavs Tillihs, kas vēstuli sagatavojis visu piecu zemju reģionālo valdību vadītāju vārdā, uzsvēris, ka visa Austrumvācija cieš no "gandrīz vispārējas strukturāla mazspējas".

    "Spēja strukturālā atbalsta pārtraukšana apdraudēs iepriekš Austrumvācijā gūtos panākumus," vēstulē brīdina Tillihs, kas pirms divām nedēļām paziņoja par savu demisiju, tādējādi reaģējot uz AfD īpašai labajiem vēlēšanu rezultātiem Saksijā, kur eiroskeptiķi apsteidza pat CDU. Cita starpā austrumu zemju premjeri savā vēstulē mudina uzlabot Austrumvācijas gaisa un dzelzceļa satiksmes savienojumus, kā arī attīstīt mobilo sakaru pārklājumu.

    Vēstule satur arī brīdinājumu, ka Austrumvācijai draud "sendviča pozīcija" - tikt iespiestai starp augsti attīstītajām Vācijas rietumu zemēm un Eiropas Savienības (ES) subsidētajām Austrumeiropas valstīm.

    No 83 miljonus lielā Vācijas iedzīvotāju kopskaita kādreizējās VDR teritorijā mīt aptuveni 16 miljoni. Pirmajos 13 gados pēc valsts atkalapvienošanās Austrumvācija zaudēja aptuveni deviņus procentus savu iedzīvotāju, kamēr rietumu federālajās zemēs iedzīvotāju skaits pieauga. Lai gan šī tendence šobrīd ir vājinājusies, Vācijas austrumos joprojām kopumā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās.

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.