Ziņas

  • Melbārde: Muižnieka izredzes nokļūt Eiropas ombuda amatā nav tik labas kā citiem kandidātiem

    Rīga, 27.okt., LETA. Eiropas ombuda amatam nominētais Nils Muižnieks ir konkurētspējīgs kandidāts, tomēr šobrīd viņš nav pretendentu pirmajā trijniekā, aģentūrai LETA zināja teikt Eiropas Parlamenta deputāte Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).

    Deputāte uzsvēra, ka no profesionālās kvalifikācijas un pieredzes viedokļa Muižnieks ir vērtējams kā labs un konkurētspējīgs kandidāts Eiropas ombuda postenim. "Tomēr, vērtējot viņa izredzes, jāņem vērā, ka Eiropas Savienībā (ES) nozīmīgo amatu sadalē lielāku lomu nospēlē politiskās vienošanās dalībvalstu un politisko grupu vidū," skaidroja Melbārde.

    Vērtējot Muižnieka izredzes, Melbārde secina, ka viņš šobrīd nav kandidātu pirmajā trijniekā. Viņasprāt, lielākās izredzes nokļūt Eiropas ombuda amatā šobrīd ir Jūlijai Lafrankai no Igaunijas un pašreizējai ombudei no Īrijas Emīlijai O'Reilijai.

    Tāpat deputāte pauda, ka pozitīvais šo kandidātu sakarā ir tas, ka viņas "abas ir sievietes".

    Kā vēstīts, Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli EP Lūgumrakstu komitejai ir iesniedzis piecus kandidātus uz Eiropas ombuda amatu, kā vienu no kandidātiem piedāvājot Muižnieku no Latvijas, vēsta "Delfi".

    Līdz ar Muižnieku ombuda amatam piedāvāti Džuzepe Fortunato no Itālijas, Lafranka no Igaunijas, Sesīlija Vikstrema no Zviedrijas un pašreizējā Ombude O'Reilija.

    Muižniekam kopā ar citiem kandidātiem decembrī paredzēta iztaujāšana Lūgumrakstu komitejā. Arī balsojums par Ombudu paredzēts decembrī. 

    Aģentūrai LETA Muižnieks pastāstīja, ka, nokļūstot ombuda amatā vēlētos Eiropas ombuda darbā stiprināt fokusu uz cilvēktiesībām un pamattiesībām.

    Viņš norādīja, ka cilvēktiesību jautājumi ir ombuda kompetencē, bet līdz šim darba apjoms, kas tās skāris esot bijis neliels, tādēļ viņš vēlētos šo fokusu stiprināt. Muižnieks uzsvēra, ka gribētu strādāt arī pie informācijas pieejamības, dokumentu pieejamības un caurspīdīguma principa nodrošināšanas.

    Tāpat Muižnieks gribētu, lai nacionālie ombudi vairāk iesaistītos likumdošanas iniciatīvās un pilsoņu iniciatīvās. Tāpat viņš norādīja, ka palīdzētu ombudiem iegūt informāciju un piekļuvi ES institūcijām, lai viņu valstīs popularizētu un stiprinātu eiropeiskumu.

    Ombuds izmeklē administratīvas kļūmes ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru darbā, rīkojoties pēc savas ierosmes vai pamatojoties uz ES pilsoņu iesniegtām sūdzībām. Ombudu ieceļ EP uz visu parlamenta sasaukuma laiku.

    Muižnieks no 2012. līdz 2018.gada aprīlim bija Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs. Pametot amatu, Muižnieks aģentūrai LETA stāstīja, ka labu laiku plānojot nedarīt neko, bet vēlāk cer strādāt starptautisko cilvēktiesību jomā.

    Muižnieks tolaik uzsvēra, ka viņam neesot ambīciju iekļauties Latvijas politikā, jo viņš vēloties izmantot savu unikālo pieredzi cilvēktiesību jomā. "Protams, nekad nesaki nekad, bet, no otras puses, esmu tur [Latvijas politikā] jau bijis un to visu redzējis," aģentūrai LETA piebilda Muižnieks, kurš savulaik bija Aināra Šlesera vadītās Latvijas Pirmās partijas pārstāvis valdībā, kur bija īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.