Ziņas

  • papildināta - ASV Pārstāvju palāta pieņem sankcijas pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju

    (Ziņa papildināta no 7.līdz 13.rindkopai.)

    Vašingtona, 26.jūl., LETA--AFP/DPA/DOŽDJ. ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju

    Domājams, ka ar šīm sankcijām būs neapmierināts Kremlis, kā arī Eiropas valstis, kas baidās no to ekonomiskām sekām.

    Likumprojekts Kongresa apakšpalātā tika pieņemts ar 419 balsīm par un trim pret. Tas ietver sankciju paketi, kas "piegriež skrūves mūsu bīstamākajiem pretiniekiem, lai saglabātu amerikāņu drošību", pēc balsojuma norādīja Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens.

    Tagad likumprojekts tiks nodots Senātam, kurā pastāv atbalsts sankcijām, bet tiek debatēts, vai šajā likumprojektā būtu jāietver arī sankcijas pret Ziemeļkoreju. Pēc abu Kongresa palātu vienošanās par likumprojekta galīgo versiju tas tiks nodots ASV prezidentam Donaldam Trampam parakstīšanai.

    "Vladimira Putina vadībā Krievija iebruka savā kaimiņvalstī Ukrainā, sagrābjot tās teritoriju un destabilizējot tās valdību," aplausiem skanot, paziņoja Pārstāvju palātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Eds Roiss. "Ja Krievija netiks apturēta, tā noteikti turpinās agresiju."

    Šo sankciju piemērošanas gadījumā varētu tiks sodītas arī Eiropas kompānijas, kas iesaistījušās Krievijas enerģētikas sektora attīstībā.

    Atbilstoši likumprojektam sankcijas var tikt noteiktas pret vairākām Krievijas ekonomikas nozarēm - derīgo izrakteņu ieguvi, metalurģiju, jūras un dzelzceļa transportu. Sarakstu ar konkrētām kompānijām, pret kurām tiks noteiktas sankcijas, sastādīs ASV Finanšu ministrija.

    Jaunajā likumprojekta versijā no 30 līdz 60 dienām pagarināts termiņš, uz kuru vairākām Krievijas valsts naftas un gāzes kompānijām atļauts izsniegt kredītus. Savukārt ASV kompānijām aizliegts piegādāt preces un sniegt pakalpojumus tikai jauniem slānekļa un šelfa projektiem, kuros Krievijas valstij pieder vismaz 33% akciju. Iepriekšējā grozījumu versijā šis aizliegums tika attiecināts uz visiem projektiem, kuros Krievijai ir kapitāldaļas.

    Jauni ierobežojumi tiks noteikti Krievijas cauruļvadiem, pa kuriem tiek eksportēta nafta un gāze. Sankcijas var tikt noteiktas pret investoriem, kuri nozarē ieguldīs vairāk nekā miljonu ASV dolāru (855 000 eiro). Sankcijas tiks piemērotas arī fiziskām personām un kompānijām, kas saistītas ar Krievijas kiberuzbrukumiem ASV, cilvēktiesību pārkāpumiem un dalību "nelikumīgā privatizācijā", piegādājot ieročus Sīrijai.

    Likumprojektā arī aicināts izpētīt efektu, kāds varētu rasties, ieviešot pilnīgu aizliegumu veikt investīcijas Krievijas valdības vērtspapīros - eiroobligāciijās un federālā aizņēmuma obligācijās.

    Likumprojekta pieņemšanas gadījumā ASV Tieslietu ministrijai, Valsts departamentam un nacionālās izlūkošanas direktoram 180 dienu laikā jāiesniedz ziņojums par augsta ranga Krievijas politiķiem un ar Kremli saistītiem oligarhiem un uzņēmējiem. Ziņojumā jāapraksta šo personu sakari ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, korupcijas pazīmes, ienākumi, finansiālais stāvoklis un prezidenta tuvāko loka uzņēmēju investīcijas. Ziņojumā arī jānorāda Putina tuvāko lokā ietilpstošie ārvalstnieki.

    Ziņojumā ASV varasiestādēm jāsniedz analīze par Krievijas kompānijas ar valsts dalību, to loma ekonomikā un iespējamās sekas, ja tām piemērotu sankcijas.

    Ziņojums būs pieejams plašākai sabiedrībai, lai arī atsevišķas tā vietas var tikt noslepenotas.

    Senāts jūnijā pieņēma likumprojektu par sankcijām pret Krieviju, lai to sodītu par intervenci Ukrainā un Sīrijā, kā arī par iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās pērn.

    Tramps ir izrādījis gatavību sadarboties ar Krieviju un apšaubījis Maskavas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, un viņa nostāja izraisījusi kongresmeņu bažas, ka prezidents varētu vienpusēji mīkstināt sankcijas.

    Tāpēc sankcijas pret Irānu un Ziemeļkoreju iekļautas vienā likumprojektā ar sankcijām pret Krieviju, lai Trampam būtu grūtāk uzlikt veto šim likumprojektam un mīkstināt sankcijas pret Krieviju. Likumprojekts aizliedz prezidentam mīkstināt sankcijas bez Kongresa piekrišanas.

    Tramps sākotnēji iestājās pret šīm sankcijām, tomēr pēc demokrātu un republikāņu likumdevēju gandrīz vienbalsīga atbalsta tām Baltais nams mīkstināja savu pozīciju, gan tieši nepasakot, vai Tramps likumu parakstīs.

    "Lai arī prezidents atbalsta bargākas sankcijas pret Ziemeļkoreju, Irānu un Krieviju, Baltais nams izskata Pārstāvju palātas likumprojektu un gaida galīgo likumprojektu paketi uz prezidenta galda," pavēstīja Baltā nama preses sekretāre Sāra Hakabija Sandersa.

    Pat Trampa veto gadījumā Kongress droši vien spētu pieņemt sankcijas ar divu trešdaļu balsu vairāku.

    Tikmēr Kremlis paziņojis, ka jaunās sankcijas negatīvi ietekmēs abas puses.

    "Mēs uzskatām, ka šādas sankciju retorikas turpināšana ir kontrproduktīva un kaitīga abu valstu interesēm," sacīja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

    Arī tādās Rietumeiropas valstīs kā Vācija un Francija jaunās sankcijas tiek uzskatītas par vienpusēju Vašingtonas soli, kas grauj rūpīgi izveidoto kārtību. Līdz šim sankcijas pret Maskavu tika izstrādātas, ASV un Eiropai koordinējot rīcību, lai saglabātu vienotu fronti.

    Gaidāms, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis trešdien pārspriedīs šo jautājumu.

    Eiropas Komisija (EK) bažījas, ka jaunās ASV sankcijas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas ir iesaistīti tādos projektos ar Krieviju kā dabasgāzes cauruļvads "Nord Stream 2" no Krievijas uz Vāciju.

    Līdz šim Vašingtona un Brisele bija spējušas vienoties, ka sankcijas neietekmēs gāzes piegādes Eiropai.

    Acīmredzami reaģējot uz Eiropas bažām, Pārstāvju palāta grozīja nosacījumus, lai sankciju likumprojekts vērstos tikai pret cauruļvadiem, kuru sākums ir Krievijā, bet ne tiem projektiem, kuri Krieviju izmanto tikai kā tranzītvalsti, piemēram, cauruļvadu, pa kuru Eiropai nafta tiek piegādāta no Kazahstānas.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.