Ziņas

  • ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā Latvija 17.vietā

    Rīga, 12.jūn., LETA. Eiropas Savienības (ES) Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksā (DESI) Latvija šogad ir 17.vietā no 28 ES dalībvalstīm un atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, paziņojusi Eiropas Komisija (EK), kas veido šo indeksu.

    Līdz ar to salīdzinājumā ar pagājušā gada indeksu Latvija ir pakāpusies par vienu vietu.

    Latvija pakāpusies augstāk, jo nedaudz uzlabojies sniegums vairākās DESI jomās, paskaidrots DESI pārskatā par Latviju.

    Tajā norādīts, ka, pateicoties ātrdarbīgu un īpaši ātrdarbīgu fiksēto un mobilo platjoslas tīklu plašajai pieejamībai un arvien lielākai e-pārvaldes pakalpojumu izmantošanai, Latvijā labi darbojas digitālie publiskie pakalpojumi un savienojamība.

    Tomēr Latvijas uzņēmējdarbības nozare joprojām atpaliek no ES vidējiem rādītājiem ne tikai digitālo tehnoloģiju integrācijas aspektā, bet arī cilvēkkapitāla jomā. Gandrīz pusei iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju, un sagatavoto informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistu skaits atpaliek no augošā pieprasījuma darba tirgū, konstatējusi EK.

    Latvija ir panākusi vislielāko progresu digitālo publisko pakalpojumu jomā. Tomēr digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmumu vidū ļoti atpaliek, jo Latvijas uzņēmumi neizmanto iespējas, ko piedāvā e-komercija. Arī sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanā Latvijas uzņēmumu rādītāji ir ievērojami zemāki par ES vidējiem rādītājiem. Visās jomās Latvijas vislabākie rādītāji ir e-pārvaldē. Progresu virza arvien lielāks to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas aktīvi izmanto e-pārvaldes pakalpojumus, un arvien lielāka automātiski daļēji aizpildītu veidlapu un atvērto datu pieejamība, teikts pārskatā.

    Pašreizējā Latvijas Digitālās programmas stratēģija pieņemta 2013.gadā, kad Latvijas valdība apstiprināja Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kas aptver IKT izglītību un prasmes, piekļuvi internetam, modernu un efektīvu valsts pārvaldi, e-pakalpojumus un digitālo saturu sabiedrībai, pārrobežu sadarbību digitālajam vienotajam tirgum, IKT pētniecību un inovācijas, uzticamību un drošību. Papildu pasākumi ir iekļauti arī 2014.–2020. gada Izglītības attīstības pamatnostādnēs, Latvijas kiberdrošības stratēģijā, ko 2019.gadā paredzēts atjaunināt, Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2014. –2020. gadam un, visbeidzot, Zinātnes, tehnoloģiju izstrādes un inovācijas pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, sacīts pārskatā.

    Tajā norādīts, ka Latvijas sniegums savienojamības aspektā ir virs ES vidējā rādītāja, un pēdējos gados progresa temps ir saglabājies atbilstoši ES vidējam rādītājam. Valsts galvenās priekšrocības ir ļoti attīstīts īpaši ātrdarbīgas platjoslas tīkla pārklājums (aptverti 90% mājsaimniecību, kamēr ES kopumā šis rādītājs ir 60%), un arī samērā labs šādu pieslēgumu izmantošanas rādītājs (32% mājsaimniecību salīdzinājumā ar 20% ES kopumā). 4G tīkls Latvijā aptver gandrīz 100% mājsaimniecību. Mobilās platjoslas izmantošana ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju, un 2018.gadā tā ievērojami uzlabojās, sasniedzot 123 abonentu skaitu uz 100 cilvēkiem. Savukārt fiksētā platjoslas pārklājuma ziņā (94% mājsaimniecību salīdzinājumā ar 97% ES līmenī) un arī attiecīgās izmantošanas ziņā (60% salīdzinājumā ar 77% ES līmenī) Latvija ES valstu vidū atrodas vienā no pēdējām vietām, jo dažos lauku apvidos digitālā plaisa saglabājas. Platjoslas pakalpojumu cenas Latvijā atbilst ES vidējam rādītājam.

    Latvijas nacionālais platjoslas plāns 2013.–2020. gadam ietver tādus pašus platjoslas mērķrādītājus kā pārējā ES. Gigabitu sabiedrības mērķi ir iekļauti 2018.–2020. gada valsts politikas plānā elektronisko sakaru nozarē, un tie tiks iekļauti nākamajā platjoslas politikas dokumentā par laikposmu pēc 2020.gada. Valsts ir viena no ES līderēm attiecībā uz ļoti ātrdarbīgas infrastruktūras izvēršanu. Kopējais optiskā tīkla (FTTP) pārklājums 2018.gadā bija 88% Latvijas mājsaimniecību salīdzinājumā ar 30% ES kopumā. Latvijai tagad ir visaugstākais FTTP pārklājums ES lauku apvidos (73,6% salīdzinājumā ar 14% ES kopumā). Tomēr 2018.gadā 16% lauku mājsaimniecību vispār nebija pieejama fiksētās platjoslas infrastruktūra (salīdzinājumā ar mazāk par 13 % lauku mājsaimniecību ES kopumā). Mobilo sakaru operatori viennozīmīgi ir svarīgi tirgus dalībnieki bezvadu tehnoloģijas izvēršanai tā dēvētajos pēdējās jūdzes posmos un 4G tehnoloģijas pieslēgumu nodrošināšanā mājsaimniecībām, sacīts pārskatā.

    Tajā teikts, ka Latvijas iestādes patlaban izstrādā valsts 5G ceļvedi. 5G reģionālajā konferencē “5G Techritory”, kas notika Rīgā 2018.gada septembrī, sabiedrība tika iepazīstināta ar pirmajiem 5G izmēģinājumiem 26 GHz joslā. 2019. gadā mobilo sakaru operatori sāks izvērst 5G tīklu 3,4–3,8 GHz joslā, kas tagad ir pilnībā iedalīta šai tehnoloģijai ar tehniskajiem nosacījumiem, kas ir piemēroti 5G vajadzībām. Iedalīti tika lieli spektra bloki, sekmējot gigabitu 5G pakalpojumu sniegšanu par saprātīgām cenām. Tas Latvijai deva iespēju gūt labus rādītājus attiecībā uz gatavību 5G ieviešanai (5G tehnoloģijai iedalītais spektrs ir 33% salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju 11%). Pirmais 5G lietojums 2019.gadā, visticamāk, būs mājas vai biroja bezvadu internets. 2018.gada septembrī Igaunija, Latvija un Lietuva parakstīja saprašanās memorandu un plānus, kuros tās vienojās pakāpeniski ieviest 4G+, 4G++ un, visbeidzot, 5G tīklu gar "Via Baltica" (E67) posmu, kas savieno Tallinu ar Rīgu, Kauņu un Lietuvas–Polijas robežu. 2021.gada sākumā plānots izsolīt 700 MHz frekvenču joslu, un no 2022.gada 1.janvāra tā tiks izmantota 5G vajadzībām. Divu gadu kavēšanās iemesls ir tas, ka šī josla pašlaik tiek izmantota televīzijas apraidei un frekvenču koordinācijai ar Krieviju. Plānots, ka josla zem 700 MHz tiks izmantota zemes ciparu televīzijas (DTT) darbībai. Latvijā līdz šim ir piešķirti 47% no ES līmenī harmonizētā spektra bezvadu platjoslai.

    Latvija ir labi aprīkota ar ļoti ātrdarbīgu fiksētā tīkla infrastruktūru, mājsaimniecībām gandrīz pilnībā ir nodrošināts 4G pārklājums, un tā ir sagatavota 5G tīkla agrīnai izvēršanai 3,4–3,8 GHz joslā. Tomēr izvēršana pēdējās jūdzes posmos vairākās atlikušajās baltajās zonās joprojām ir problēma. Vidējā termiņā un ilgtermiņā 5G izvēršanu varētu kavēt ierobežota piekļuve īpašumam, lai uzstādītu daudzās bāzes stacijas, kas vajadzīgas 5G tehnoloģijai, un īpašuma noma, norāda EK.

    Attiecībā uz cilvēkkapitālu Latvija ES valstu starpā ierindojas 21.vietā, un tas ir zem ES vidējā rādītāja, turklāt pēdējos gados būtisks progress nav panākts. Lai gan arvien lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju veic darbības tiešsaistē, digitālo prasmju — gan pamatprasmju, gan padziļinātu prasmju — līmenis joprojām ir krietni zemāks par ES vidējo rādītāju. Tikai 48% cilvēku ir digitālās pamatprasmes (57% ES kopumā), savukārt padziļinātu prasmju aspektā plaisa starp Latviju un citām ES valstīm ir vēl lielāka. Lai gan IKT speciālistu procentuālā daļa kopš 2017.gada ir nedaudz palielinājusies, tie veido mazāku darbaspēka īpatsvaru nekā pārējā ES (2,3% salīdzinājumā ar 3,7% ES kopumā). Tomēr Latvija veiksmīgi sagatavo IKT augstskolu absolventus. Šis rādītājs ir nemitīgi palielinājies un ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju (sasniedzis 4,8% no visiem absolventiem salīdzinājumā ar 3,5% ES). Tomēr IKT speciālistu sieviešu īpatsvars ir vien 1% no nodarbināto sieviešu skaita, un tas ir zemāks par ES vidējo rādītāju 1,4%, teikts pārskatā.

    Latvijas digitālo prasmju politika nav daļa no neatkarīgas stratēģijas, tā ietilpst vairākās dažādās stratēģijās, kas aptver digitālo prasmju aspektus. Galvenie pasākumi ir Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kas ietver IKT izglītību un e-prasmes, Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kas aptver pasākumus, kuru mērķis ir veicināt un atjaunināt digitālās prasmes un tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas studijas, IKT izmantošanu mācību procesā un skolotāju digitālo prasmju attīstīšanu, Latvijas kiberdrošības stratēģija 2014.–2018. gadam ar atsevišķu Rīcības plāna sadaļu, kas veltīta digitālo prasmju un kiberdrošības pētījumu veicināšanai un kurā arīdzan paredzēts izstrādāt bakalaura akadēmisko studiju programmas kiberdrošības jomā, sacīts pārskatā.

    Tajā konstatēts, ka kopumā interneta pakalpojumu izmantošana Latvijā ir nedaudz zem ES vidējā līmeņa. Latvijas iedzīvotāji labprāt veic dažas tiešsaistes darbības, tāpat kā pārējie ES iedzīvotāji. Vispopulārākās tiešsaistes darbības ir ziņu lasīšana un banku pakalpojumi; 84% Latvijas interneta lietotāju lasa ziņas internetā salīdzinājumā ar 72% ES kopumā. Lai gan Latvijas iedzīvotāji banku pakalpojumus tiešsaistē izmanto vairāk nekā vidēji to dara ES iedzīvotāji kopumā (79% izmanto banku pakalpojumus tiešsaistē), iepirkšanās un pārdošana tiešsaistē ir mazāk izplatīta nekā citās ES valstīs. Profesionālo sociālo tīklu izmantošana (7%) un mācību kursu apguve tiešsaistē (5%) arī ir zem ES vidējā rādītāja. Vislielākā izaugsme vērojama videozvanu izmantošanā - līdz ar pieaugumu par 11 procentpunktiem šis rādītājs sasniedzis 62% no Latvijas interneta lietotāju skaita. Šis rādītājs krietni pārsniedz citu ES valstu vidējo rādītāju.

    Pēc digitālo tehnoloģiju integrācijas uzņēmumos Latvija ieņem 24.vietu ES valstu vidū, un šis rādītājs ir krietni zemāks par ES vidējo līmeni. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Latvijai ir izdevies pakāpties par vienu vietu, taču tā nav panākusi ievērojamu progresu, izņemot to Latvijas uzņēmumu īpatsvara nelielo pieaugumu, kuri izmanto mākoņdatošanas piedāvātās iespējas (11% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus salīdzinājumā ar 18% ES). Latvijas uzņēmumi joprojām nepietiekami izmanto iespējas, ko sniedz preču un pakalpojumu pārdošana tiešsaistē, un šis rādītājs joprojām ir ievērojami zemāks par ES vidējo rādītāju, kāds e-komercijas jomā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), arī attiecībā uz apgrozījuma līmeni. Tikai 10% MVU nodarbojas ar pārdošanu tiešsaistē, kas ir nedaudz mazāk nekā 2017.gadā un ir zem ES vidējā rādītāja (17%). To MVU īpatsvars, kuri pārdod preces un pakalpojumus pāri robežām, ir zemāks par ES vidējo rādītāju (tikai 5% no visiem MVU, salīdzinot ar 8% visā ES), un tiešsaistes segments veido tikai vidēji 5% no MVU apgrozījuma. Tikai 13% uzņēmumu izmanto sociālos plašsaziņas līdzekļus.

    Attiecībā uz digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem Latvija ieņem 7.vietu Eiropas Savienībā. Tā ir vienīgā joma, kurā tā krietni pārsniedz ES vidējo rādītāju. Valsts progress šajā jomā ir īpaši nozīmīgs, ar ievērojamiem uzlabojumiem pēdējo divu gadu laikā, ko veicinājusi e-pārvaldes plašāka izmantošana automātiski daļēji aizpildītu veidlapu pieejamība un atvērto datu pieejamība. Starp valsts iestādēm un iedzīvotājiem vērojams augsts tiešsaistes saziņas līmenis: arvien lielāks īpatsvars Latvijas iedzīvotāju — 81% no interneta lietotāju kopskaita — izmanto e-pārvaldes pakalpojumus, un šis rādītājs ievērojami pārsniedz ES vidējo rādītāju. Latvija 2018.gadā ir sasniegusi labākus rezultātus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu attiecībā uz automātiski daļēji aizpildītām veidlapām — tā ieņem 4.vietu Eiropas Savienībā ar 83 punktiem no 100, savukārt attiecībā uz pilnībā tiešsaistē izpildāmiem pakalpojumiem tā ieguvusi 94 punktus no 100. Tomēr valsts ir nedaudz mazāk pavirzījusies uz priekšu e-pārvaldes pakalpojumu sniegšanā uzņēmumiem. Šajā jomā tai ir 91 punkts no 100, kas ir virs ES vidējā rādītāja (85 no 100) un ES valstu vidū ierindo to 10.vietā. E-veselības pakalpojumu jomā Latvija ieņem 17.vietu ES, — tiešsaistē sniegtus veselības un aprūpes pakalpojumus izmantojuši 14% Latvijas iedzīvotāju. 91% ģimenes ārstu izmanto e-receptes, bet tikai 21% apmainās ar medicīniskajiem datiem, kas ir zem ES vidējā rādītāja 43%.

    Pārskatā piebilsts, ka Latvija virzās uz priekšu digitālās valsts pārvaldes jomā, un paredzams, ka papildu progress tiks panākts, publisko pakalpojumu sniegšanā plašāk īstenojot pieeju “digitāls pēc noklusējuma”, kā arī izvēršot komunikācijas un apmācības kampaņas. Ja, pamatojoties uz pašreizējiem centieniem, vēl vairāk tiks veicināta starpnozaru partnerība, būs iespēja radīt uz datiem balstītus inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas dos papildu pozitīvus rezultātus.

    Šā gada DESI pirmajās piecās vietās ir Somija, Zviedrija, Nīderlande, Dānija un Lielbritānija, bet indeksu noslēdz Itālija, Polija, Grieķija, Rumānija un Bulgārija.

    No Baltijas valstīm Igaunija DESI indeksā ierindojusies 8.vietā, bet Lietuva - 14.vietā.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.