Ziņas

  • EP delegācijas vadītāja aicina Lietuvu pamatot Ignalinas AES slēgšanai pieprasītā finansējuma summu

    Viļņa, 6.apr., LETA--BNS. Lietuvai būtu sīkāk jāpamato jaunajā Eiropas Savienības (ES) finanšu perspektīvā pieprasītā naudas summa Ignalinas atomelektrostacijas (AES) slēgšanai, piektdien Viļņā paziņojusi Eiropas Parlamenta (EP) Budžeta kontroles komitejas delegācijas vadītāja, Vācijas politiķe Ingeborga Gresle.

    Pēc viņas teiktā, Lietuvai vajadzētu ne tikai vairāk iesaistīties šai procesā finansiāli, bet arī apņemties 2009.gada nogalē apturētās spēkstacijas demontāžas darbus paveikt laikā un saskaņā ar stingru grafiku.

    "Norādīts, ka vajadzīgā summa ir aptuveni 780 miljoni eiro. Šis skaitlis sniegts bez izvērsta skaidrojuma, es gribētu saņemt sīkāku informāciju. Tā ir liela summa, un tas būs piedevām pie struktūrfondiem. (..) Manuprāt, Lietuvai būtu vairāk jāiesaistās ne tikai finansiāli, bet arī jāuzņemas saistības attiecībā uz turpmākajiem spēkstacijas demontāžas darbiem," norādījusi EP delegācijas vadītāja. "Budžeta kontroles komiteja ir norūpējusies, pagaidām nesaskatot konkrētus spēkstacijas slēgšanas soļus."

    Līdz šim Ignalinas AES slēgšanai izdoti 1,8 miljardi eiro un 86% no šīs summas piešķīrusi Eiropas Komisija (EK). Līdztekus ES donoru naudai slēgšana tiek finansēta arī no nacionālā fonda, kura ieguldījums ir 14% no projektu kopējās vērtības. Lietuvas valdība pērn pieņēma lēmumu šādu līmeni uzturēt līdz pat 2038.gadam, kad slēgšanas process pilnībā jāpabeidz.

    Gresle izteikusies, ka citas dalībvalstis, kas slēdz atomelektrostacijas, šajos projektos piedalās ar 20% ieguldījumu.

    Viņa arī norādījusi, ka nedrīkst atkārtoties sākotnējā situācija, kad darbus būtiski iekavēja nesaskaņas ar būvuzņēmējiem, kādēļ donori uz laiku pat bija iesaldējuši atbalstu izlietotās kodoldegvielas glabātavas celtniecībai.

    Pēc viņas sacītā, Lietuvai Ignalinas AES slēgšanas darbiem jāizvēlas vislabākie iespējamie partneri.

    Kā ziņots, slēgšanas projektu darbuzņēmējs - Vācijas uzņēmumu "Nukem Technologies" un GNS konsorcijs ar Krievijas kapitālu - izlietotās kodoldegvielas pagaidu glabātavu par gandrīz 193,5 miljoniem eiro uzcēla ar piecu līdz sešu gadu novēlošanos.

    EP delegācijas vadītāja atzinusi, ka kopš 2012.gada situācija uzlabojusies, bet uzsvērusi, ka par jaunu iekavēšanos Lietuvai nāktos ciest finansiāli.

    Pēdējā laikā AES slēgšanas projekts bija nonācis uzmanības centrā saistībā ar tiesībsargāšanas iestāžu paustajām aizdomām par necaurskatāmu izsoli, kurā pārdots spēkstacijas īpašums, kā arī ar politiķu aicinājumiem vairs neļaut tajā piedalīties Krievijas valsts atomenerģētikas koncerna "Rosatom" pārvaldītajai kompānijai "Nukem".

    Gresle paudusi bažas par ierobežojumiem attiecībā uz noteiktām kompānijām. Viņa norādījusi, ka neaizstāv kādu atsevišķu kompāniju, bet uzskata, ka darbuzņēmējs jāizraugās, ņemot vērā "kompetenci un citas lietas".

    "Tas būs izaicinājums - izraudzīties starptautisku konsorciju no vairākiem uzņēmumiem, nevis vienu kompāniju. Šim projektam vajadzīga vislabākā kompetence. Pārējais ir uzticēšanās jautājums," viņa izteikusies.

    Lietuvas Enerģētikas ministrija lēsusi, ka Ignalinas AES slēgšanai kopumā vēl būs vajadzīgi 1,3 miljardi eiro, bet 2021.-2027.gada finanšu perspektīvā, par kuras budžetu jau sākušās diskusijas, - aptuveni 780 miljoni eiro.

    Izpildot saistības, ko Lietuva uzņēmās, stājoties Eiropas Savienībā, Ignalinas AES pirmais energobloks tika apturēts 2004.gada 31.decembrī, bet otrais - 2009.gada pēdējā dienā. Paredzēts, ka līdz 2038.gadam jāpabeidz visi slēgtās kodolspēkstacijas ekspluatācijas izbeigšanas darbi un jāsakārto visi radioaktīvie atkritumi.

    Laikraksts "Verslo žinios" martā rakstīja, ka EK Ignalinas AES slēgšanas finansējumam paredzējusi atsevišķu budžeta pozīciju, bet tas, kāda summa šai ailītē tiks ierakstīta, ir sarunu jautājums.

    Šogad plānots izsludināt konkursu par zemas un vidējas radioaktivitātes atkritumu virszemes glabātavas būvdarbiem 100 miljonu eiro vērtībā. Šogad un nākamgad turpināsies arī izlietotās kodoldegvielas glabātavas, cieto radioaktīvo atkritumu glabātavas un ļoti zemas radioaktivitātes atkritumu glabātavas projekti. Tiks uzsākti arī spēkstacijas pirmā energobloka reaktora un citu iekārtu demontāžas darbi.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.