Ziņas

  • Kalniete: Eiropas lauksaimniecības politiku nedrīkst "nacionalizēt"

    Rīga, 1.dec., LETA. Eiropas Savienības (ES) Kopējo Lauksaimniecības politiku (KLP) nedrīkst "nacionalizēt" un radīt lielu, bagātu dalībvalstu zemniekiem nepamatotas konkurences priekšrocības, jo Eiropas politikai ir jābūt vienotai, komentējot Eiropas Komisijas (EK) ziņojumu "Pārtikas un lauksaimniecības nākotne", uzsvēra Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete (V).

    Kā aģentūru LETA informēja deputātes birojā, ES Lauksaimniecības komisārs Hogans trešdien publicēja ES lauksaimniecības politikas reformas priekšlikumu. Tās stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās pašas varētu noteikt, kā un kur ieguldīt KLP finansējumu. Lai sasniegtu Eiropas kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus, dalībvalstīm būs jāizstrādā un jāsaskaņo ar Komisiju KLP stratēģiskie plāni. Savukārt EK pievērsīs lielāku uzmanību politika sasniegtajam rezultātam, nevis atbilstības kontrolei.

    Komisija uzskata, ka KLP ir jāpilda savs uzdevums, ievērojot principu "līdztiesība starp tās dalībvalstīm, lielām un mazām, austrumos un rietumos, ziemeļos un dienvidos" un tāpēc vajadzētu mazināt KLP atbalsta atšķirības starp dalībvalstīm.

    Kalniete šo ziņojumā ietverto apņemšanos vērtē piesardzīgi, aicinot būt reālistiskiem, jo pēc "Breksit" ES budžetā būs 100 miljardu eiro liels "caurums", kā arī ir palielinājušās ES vajadzības pēc investīcijām drošībā un ārējā politikā. Tāpēc šobrīd nevar paredzēt, kāds būs iznākums debatēm par ES finanšu nākotni un kādi vispār būs lauksaimniecībai un lauku attīstībai atvēlētie resursi.

    Deputāte rosina visas ieinteresētās puses Latvijā - valdībā, Saeimā, EP un nozares organizācijās - sadarboties un runāt vienā balsī, lai nodrošinātu Latvijai optimālu rezultātu sarunās par KLP un ES daudzgadu budžetu.

    Jau ziņots, ka EK ziņojumā norādījusi, ka vienkāršāki noteikumi un elastīgāka pieeja nodrošinās KLP atbalstu lauksaimniekiem un veicina ES lauksaimniecības ilgtspējīgu attīstību. Paziņojumā izklāstīts, kā varētu nodrošināt vecākās ES kopējās politikas pielāgojamību arī turpmāk. Pārstāvniecībā norādīja, ka iniciatīvas stūrakmens ir lielākas atbildības piešķiršana dalībvalstīm, lai tās varētu izvēlēties, kā un kur ieguldīt savu KLP finansējumu nolūkā sasniegt vērienīgos kopējos vides, klimata pārmaiņu un ilgtspējas mērķus.

    EK skaidroja, ka, saglabājot pašreizējo divu pīlāru struktūru, ar vienkāršāku un elastīgāku pieeju tiks noteiktas sīki izklāstītas darbības, lai sasniegtu mērķus, par ko panākta vienošanās ES līmenī. Katra ES valsts pēc tam izstrādās savu stratēģisko plānu, norādot, kā tā plāno sasniegt mērķus, un šo plānu apstiprinās EK.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.