Intervijas

  • Reizniece-Ozola: ES atbalsts jāsajūt katrā ģimenē

    16.05.2019. Eiropai ir jākļūst tuvākai cilvēkiem un katrā ģimenē ir jāsajūt Eiropas Savienības (ES) sniegtais atbalsts, intervijā aģentūrai LETA paziņoja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) saraksta līdere Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Dana Reizniece-Ozola. Politiķe sola cīnīties par atbalsta ieviešanu dzimstības veicināšanai, kas varētu būt, piemēram, vienreizējs pabalsts no Eiropas Sociālā fonda katrai ģimenei par bērna piedzimšanu. Bijusī ministre EP vēlētos strādāt ar budžeta un finanšu jautājumiem, un šajā darbā sola neaizmirst par Latvijas lauksaimniekiem, kuriem piedāvāto maksājumu apjoms joprojām vērtējams kā netaisnīgs.

    Kādas ir ZZS prioritātes darbam EP?

    Mēs esam cilvēki, kas vislabāk saprot reģionu vajadzības un iestāsimies par ekonomiskā, demogrāfiskā, ideoloģiskā līdzsvara atjaunošanu, lai Latvijā būtu attīstīta ne tikai Rīga, bet arī visa valsts teritorija ārpus galvaspilsētas. Ciešāka Eiropas integrācija konkrētos jautājumos ir ne tikai tautsaimniecības un ekonomikas jautājums, bet arī ģeopolitikas un drošības jautājums. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā mūsu atrašanos vietu pierobežā uz tādām kā ģeopolitikas tektoniskajām plātnēm.

    Kā jūs domājat to panākt? Piesaistot vairāk Eiropas Savienības fondu līdzekļus?

    Tajā skaitā, un tas arī būs viens no pirmajiem un galvenajiem jaunā EP uzdevumiem. Nākamā ES daudzgadu budžeta sākotnējais piedāvājums Latvijai nav pārāk izdevīgs. Piemēram, kohēzijas politikai ir mīnus 13%, salīdzinot ar līdzšinējo piedāvājumu, kas nav pieņemami. No vienas puses saprotami, ka Eiropas Savienībai ir jaunas prioritātes un izaicinājumi, kam jāatvēl finansējums, piemēram, robežu aizsardzība, migrācija, drošības spilvena veidošana saistībā ar svaigā atmiņā esošo finanšu krīzi. Tomēr to nedrīkst veikt uz lauksaimniecības un kohēzijas politikai atvēlēto līdzekļu rēķina.

    Mums ir interese attīstīt Latviju, īpaši reģionus, jo pašlaik neesam starp attīstītākajām ES valstīm. Ja Eiropā nopietni apsver nākotnē īstenot ES sociālā atbalsta politiku, tad to nevarēs izdarīt, kamēr būs tik lielas dzīves līmeņa atšķirības. Piemēram, kā noteiksim vienu sistēmu bezdarbnieka pabalstam Latvijā un Vācijā? Dzīves līmeņa atšķirību dēļ dalībvalstu intereses ir pārāk dažādas un par tām ir grūti vienoties. Šādā situācijā svarīgi, lai būtu ne tikai savas valsts patriotisms, bet arī vienotas Eiropas patriotisms, kā arī profesionalitāte, spēja atrast sabiedrotos un spēcīgus argumentus. Esam maza, atvērta dinamiska ekonomika, tāpēc no mūsu dalības ES lielā mērā ieguvums ir vienotais tirgus, iespējas eksportēt pakalpojumus un preces ES. Mēs to labi izmantojam, bet ir virkne jomu pakalpojumu nodrošināšanā, kur atkarībā no tā, no kuras valsts nāc, tev ir ierobežojumi finanšu pakalpojumu, veselības un sociālo pakalpojumu saņemšanā. Tas ir vesels bloks jautājumu, kur ir nepieciešama attiecīga regulējuma ieviešana Eiropas Savienības līmenī.

    Kādi būs jūsu galvenie principi, ja jums būs iespēja piedalīties ES daudzgadu budžeta veidošanā?

    Viena no būtiskām prioritātēm ir kohēzijas un lauksaimniecības finansējuma nodrošināšana. Samazinājums ir pieļaujams tikai tādā līmenī, kādu var izraisīt Lielbritānijas potenciālā izstāšanās no ES. Lauksaimniecības politikā sākotnējais piedāvājums varbūt ir pat finansiāli izdevīgāks nekā bija iepriekš, taču tas joprojām ir netaisnīgs. Joprojām atpaliekam no citām ES valstīm, lai gan ir paredzēts 50% pieaugums tiešmaksājumiem tām valstīm, kurām tie nesasniedz 90% no vidējā līmeņa ES. Dažu gadu laikā tas ļautu sasniegt vien 77% no tiešmaksājumu vidējā līmeņa. Tādā gadījumā atšķirība starp mūsu un Francijas vai Vācijas ražotāju vēl vairāk palielināsies. Latvijai ir jātuvojas 90%. Varbūt var rast kompromisu, ja no ES puses būs labs piedāvājums kohēzijas politikā. Šķēpi jau tiek lauzti, vai kopējo finansējumu ir nepieciešams palielināt un kas būtu finansējuma avoti - kopīgi nodokļi vai lielākas dalībvalstu iemaksas. ZZS ir pret kopīgiem jauniem nodokļiem, bet esam par lielākām dalībvalstu iemaksām atkarībā no valsts attīstības līmeņa. Tas būtu taisnīgāk un ļautu kohēzijas līdzekļus, kas būtu vairāk nekā pašlaik plānots, ieguldīt Latvijas reģionu attīstībā, infrastruktūrā, izglītībā, zinātnē un demogrāfijā, kas ir viena no mūsu prioritātēm.

    Eiropai ir jākļūst tuvākai cilvēkam, un katram cilvēkam ir jāredz tiešs atbalsts, ko man dod Eiropa. Esam salīdzinoši labā situācijā, kad ir diezgan daudz Eiropas Savienības finansētu projektu, par kuriem ir plaša informācija. Tāpēc esam vienotas Eiropas cienītāji, bet daudz lielāks atbalsts ES būtu, ja to justu katra ģimene. Demogrāfijai jeb dzimstības veicināšanai ir jābūt finansētai noteiktā apmērā no Eiropas Savienības budžeta. Tas ir svarīgi, jo Eiropa noveco un pēc desmit gadiem vidējais vecums jau būs virs 45 gadiem. ES par demogrāfiju parasti runā saistībā ar aktīvu novecošanu un jauniešu bezdarbu, kas arī ir svarīgi, bet netiek pietiekami domāts par dzimstības veicināšanu. Mums tas ir īpaši nozīmīgi, jo kopš 2004.gada esam zaudējuši 14% iedzīvotāju. Latvijā ir 1,7 bērni uz diviem vecākiem, kas ir labāk nekā daudzviet citur Eiropā, bet tas joprojām ir nepietiekami.

    Kādu redzat atbalsta mehānismu no ES?

    Gribam panākt, lai no Eiropas Sociālā fonda katrai ģimenei par bērna piedzimšanu būtu vienreizējs pabalsts, kas būtu kā apdrošināšanas uzkrājums, kuru, sasniedzot pilngadību, jaunietis varētu izmantot kā starta kapitālu vai nu izglītības uzsākšanai, vai sevis pilnveidei.

    Kā jūs pierunāsiet Vāciju un citus lielos maksātājus atvēlēt lielākus līdzekļus ES budžetā?

    Kā jau minēju, svarīgi izlīdzināt dzīves līmeņa atšķirības, lai varētu vienoties par kopīgu sociālo un citām politikām. Tas ir arī drošības jautājums, jo Eiropai ir svarīgi, lai pierobežu reģionos būtu ne tikai labklājība vai ekonomiskā līdzsvarotība, bet arī emocionālā pārliecība. Lai šeit dzīvo cilvēki, kas atbalsta vienotas Eiropas ideju, un lai nebūtu iespējas manipulēt ar cilvēku prātiem un sirdi laikā, kad Eiropu pāršalc populisma vilnis. Populistiem ir vienkāršāk apsolīt nereālas lietas cilvēkiem, ja viņi var parādīt, ka "jūs Eiropā apceļ citas valstis". Lai to mazinātu, ES vajag izlīdzināt dzīves līmeni. Tad mēs pasargāsim sevi no neprognozējamiem vēlēšanu rezultātiem un būs lielāka stabilitāte. Trešais arguments ir mūsu darbaspējīgie cilvēki, kuri ir aizbraukuši un palīdz attīstīt turīgo dalībvalstu ekonomikas. Eiropai jāpalīdz mums kompensēt šis zudumu. Mēs varētu daudz straujāk attīstīties, ja tie cilvēki, kas pašlaik ar rokām un smadzenēm strādā Lielbritānijā, Skandināvijā, Vācijā un citur, būtu šeit.

    Vai jums ir redzējums par nosacītu dalībvalstu koalīciju un sīkāks redzējums, lai gūtu panākumus šajās cīņās par ES budžetu?

    Latvijā būs tikai astoņi Eiropas Parlamenta deputāti, tādēļ svarīgi, arī pārstāvot dažādus politiskos spēkus, spēt strādāt kopā vienam mērķim - Latvijas un Eiropas kopīgai labklājībai. Izņēmums sadarbībai būs, ja kādi EP deputāti no Latvijas nāks ar pretvalstiskām idejām. Otrkārt, jābūt piederīgam kādam no lielajiem politiskajiem spēkiem, kas spēlē lomu politiskās sarunās. Ja tev ir lielāka aizmugure, tad ir vieglāk savas intereses un priekšlikumus īstenot. Treškārt, mums ļoti noderēs ZZS pārstāvju iegūtā pieredze, strādājot ministru amatos. Tāpat pašlaik veidojas “dabiskās sadarbības formas”, piemēram, jaunā Baltijas, Skandināvijas valstu un Īrijas grupa, kuru sauc arī par Hanzas grupu. Tās ir valstis, kas saprot, cik liela nozīme ir reformu īstenošanai, valsts finanšu stabilitātes nodrošināšanai un savu mājasdarbu izpildīšanai pirms prasīt lielāku atbalstu vai solidaritāti no pārējām dalībvalstīm.

    Kurā politiskajā grupā darbosies Zaļo un zemnieku savienības deputāti, ja iekļūs EP?

    ZZS valde lēmusi, ka tā būtu Eiropas Tautas partijas (ETP) grupa, un mēs esam sākuši komunikāciju ar ETP. Jāsagaida vēlēšanu rezultāti, kad varēs pieņemt gala lēmumu, bet katrā ziņā ideoloģiski tā ir vistuvākā politiskā ģimene. Par to, strādājot iepriekšējā periodā, ir pārliecinājies, gan toreizējais premjers Māris Kučinskis (ZZS), gan ministri.

    Vai ETP būs grupa, kurā sakritīs gan zaļo, gan zemnieku intereses?

    Domāju, ka jā. Jāņem vērā, ka arī Eiropas nākotne principā ir atbildīgā saimniekošanā, ražošanā un lauksaimniecībā, kas nekaitē videi un to saudzē. Ilgtermiņā ir svarīgi, lai mēs spētu nodot nākamajām paaudzēm iespēju dzīvot tīrā vidē, elpot tīru gaisu un dzert nesabojātu ūdeni.

    Vai nebūs tādas situācijas, kad būs jāizšķiras tomēr vairāk aizstāvēt lauksaimnieku intereses vai zaļo intereses?

    Latvijā esam pierādījuši, ka spējam vienmēr atrast kompromisu starp zaļajiem un zemniekiem jeb starp vides sargiem un ražotājiem. Arī Eiropas līmenī to spēsim veiksmīgi izdarīt, jo šīm interesēm aizvien mazāk būtu jābūt pretrunīgām, bet gan jāiet roku rokā, jo tas ir ES nākotnes jautājums.

    Kurā no Eiropas Parlamenta komitejām jūs pati vēlētos strādāt un kurām jomām pievērsties?

    Ja būtu tāda izdevība, tad strādātu ar budžetu, ekonomiku, monetāro politiku vai enerģētiku un reģionālo attīstību, kurās varētu izmantot savu pieredzi esot gan finanšu ministra, gan ekonomikas ministra amatā, kas mūsu gadījumā ir arī enerģētikas ministra postenis. Esot ministrei, esmu īstenojusi vairākas iniciatīvas, un man ir skaidri zināms, kas ir jādara Eiropas līmenī. Finanšu jomā ir vajadzīga lēmumu pieņemšanas centralizācija, kas gan nenozīmētu suverenitātes mazināšanu. Eiropas līmenī ir pārāk maz koordinēta cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu un terorisma finansēšanu, katrai dalībvalstij darot, kā tā prot. Taču noziedzīgi iegūtā naudai iet pāri robežām, tāpēc šeit ir obligāti jābūt vienotai, koordinējošai darbībai Eiropas līmenī. Jābūt atsevišķai institūcijai, kas sadarbībā ar nacionālajiem kontroles dienestiem cīnās ar nelegāli iegūtu līdzekļu atmazgāšanu. Ēnu ekonomika ir liela aktualitāte ne jau tikai Latvijā, bet Eiropai kopumā. Tā ir jāsamazina, lai būtu godīga konkurence, tāpēc iestāsimies par dalībvalstu iespēju paplašināšanu ieviest reverso pievienotās vērtības nodokli, lai mazinātu "karuseļu shēmas". Eiropas Komisija līdz šim bijis kā pretspēks šai iniciatīvai. Savukārt, ja "karuseļu shēmas" tiks iznīcinātas tikai Latvijā, tās var pārcelties uz vecajām dalībvalstīm. Arī "nodokļu oāžu" apkarošana un lielāka caurspīdība ir viena no prioritātēm.

    Ko jūs redzat kā Latvijas eirokomisāru? Vai jūs pati gribētu ieņemt šo amatu, lai arī ZZS atrašanās opozīcijā tā pašlaik neizskatās reāla?

    Protams, ka noteikti ir vajadzīga pieredze un prasmes, lai pildītu šādus pienākumus, bet skaidrs, ka, lai būtu komisārs, ir jābūt arī mandātam nacionālā līmenī. Pašlaik esam opozīcijā, līdz ar to ar tādām iespējām nerēķināmies. Izvēloties jauno komisāru vai komisāri, daudz lielākai iesaistei būtu jābūt Saeimai. Priecātos, ja būtu vismaz daži kandidāti, no kuriem izvēlēties, un Latvijas parlaments ieņemtu arī aktīvāku lomu, nevis partijas mēģinātu šo amatu kaut kā ietirgot, domājot, kurš būs Valsts prezidents vai ieņems kādu citu amatu. Komisijai pēc būtības ir jāmaina savs darba stils un komisāriem kā mūsu Eiropas ministriem ir daudz tiešāk un aktīvāk jāpiedalās dalībvalstu reformu īstenošanā, nevis kā pašlaik, kad EK rekomendācijas atkārtojas gadu no gada vai ir pretrunīgas. Komisāri nav pat dažkārt aizbraukuši uz to dalībvalsti un mēģinājuši saprast reālās vajadzības, kādas reformas jau ir plānotas. Piemēram, ja veselības ministre Ilze Viņķele (AP) īsteno reformu veselības nozarē, tad atbildīgajam komisāram jābūt šeit, jāpalīdz ar padomu, pieredzi un strukturālo reformu fonda finansējumu, kas arī nodrošinātu labāku rezultātu. Komisāriem jābūt aktīvākiem, daudz labāk jāpārzina, kas notiek viņu atbildības jomās dalībvalstīs.

    Vai Eiropas Parlamenta atbalstītajā autortiesību direktīvā ir atbilstoši salāgotas sabiedrības intereses un autortiesības? Vai iedzīvotājiem nāksies saskarties ar kādiem ierobežojumiem informācijai?

    Līdz galam novērtēt, vai ir izdevies salāgot tiesības un pienākumus autoriem un sabiedrībai, varēs tad, kad direktīva tiks praktiski ieviesta. Nav tik viegli atrast pareizo līdzsvaru, un mēs atceramies, cik mums plašas diskusijas ir bijušas Saeimā par tiesībām un ierobežojumiem izmantot mūziku bez maksas publiskos pasākumos, pat diskusijas līdz absurdam, vai, ja kāds dzird mūziku, kas skan no tavas automašīnas, tev būtu jāmaksā autoriem. Tāpēc jāatrod līdzsvars ar skaidriem spēles noteikumiem, kas prasa pārejas laiku un pielāgošanos. Iznākumā mēs kā eiropieši jutīsimies daudz drošāk un pasargātāki nākotnē, salīdzinot, piemēram, ar ASV vai trešajām valstīm, kas ne pārāk rūpējas par savu iedzīvotāju datu aizsardzību un līdz ar to arī to tās izmantošanu komerciāliem nolūkiem bez saskaņojuma, arī normālas nodokļu aprites un vērtības noteikšanas.

    Vai ir kādas jomas, kur Latvijai kā dalībvalstij ir jāpiešķir lielākas tiesības vairāk lemt Eiropas institūcijām?

    Pasākumus, kas mazinātu dalībvalstu suverenitāti, mēs neatbalstām. Mums ir svarīgi, lai Eiropas Savienība būtu nacionālu valstu savienība. Jau minētajā finanšu jomā būtu jāpabeidz iesāktās lietas - jāpilnveido banku savienība un monetārā savienība. Jāpanāk, lai spēles noteikumi šeit būtu visiem vienādi, lai attiecībā uz fiskālās disciplīnas ievērošanu nebūtu tā, kā dažkārt novērojams, ka tas, kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim. Ko var atļauties lielākas, vecākas dalībvalsts, visticamāk, nekad nepiedotu jaunākām, mazākām dalībvalstīm. Vienotajā tirgū joprojām ir virkne jomu, kuras pēc būtības nestrādā. Piemēram, pakalpojumu jomā tie ir ģeogrāfiskie ierobežojumi finanšu, veselības, sociālo pakalpojumu pieejamībā - šīs barjeras ir jānoņem. Jāpastiprina vienota Eiropas pozīcija ārpolitikā. Redzam svārstības nostājā tiklīdz jautājums nonāk līdz kādas atsevišķas dalībvalsts saimnieciskam izdevīgumam, piemēram, enerģētikā. Ar vienu roku mēs Eiropas Savienībā runājam par to, ka mums ir ļoti svarīgi veidot vienotu, atvērtu enerģētikas tirgu, mazināt monopolistu ietekmi, mazināt cenas un neļaut izmantot enerģētiku kā ģeopolitikas cīņas ieroci, bet ar otru roku mēs aizveram acis un ļaujam īstenot tādus projektus kā "Nord Stream 2". Jo kādam tas ir izdevīgi un tas nekas, ka ir ļoti skaidri redzams, ka tas ir rīks, kā no ārpuses cīnās par ietekmi Eiropas Savienībā, kā apiet tās lietas, ko mēs esam paši postulējuši, piemēram, Ukrainas jautājumā.

    Kā ES būtu jārīkojas migrācijas jautājumā?

    Pirmkārt, jāpalielina finansējums robežu aizsardzībai, ko ir plānots darīt jaunajā daudzgadu budžetā. Otrkārt, ir jāpastiprina mūsu pārrobežu sadarbības projekti, lai uzlabojas dzīves līmenis tajās valstīs, no kurām cilvēki ir spiesti vai vēlas bēgt uz Eiropu.

    Kāda būs ZZS atbilde, ja atkal būs jāspriež par patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā?

    Mums ir diezgan skaidra pozīcija, ka esam par brīvprātības principa ievērošanu, un mums ir jādara viss, lai Eiropas Savienībā nebūtu papildu ekonomisko migrantu.

    Vai saredzat kādus draudus Eiropas Parlamenta vēlēšanu procesam?

    Ir jūtama ārējo spēku ietekme, kuri nevēlas, lai Eiropa būtu vienota un stipra un kuri izmanto pašreizējo satricinājumu pilno periodu Eiropas Savienībā. Redzam gan nacionālā līmenī, gan citur, ka radikāliem un populistiskiem spēkiem, iespējams, ir pat daudz vieglāk motivēt savus vēlētājus aiziet un nobalsot. Tiešām mazliet ar bažām gaidu, kādi būs Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, vai tā jaunais sastāvs strādās pie vienotas Eiropas idejas stiprināšanas.

    Vai šos draudus var novērst ar skaidrošanas darbu un savas pozīcijas pamatošanu?

    Protams, tāpēc, lai cik banāli tas neizklausītos, es aicinu Latvijas balsstiesīgos aiziet un nobalsot. Pastāv risks, - ja būsim kūtri, tad politiskie spēki, kas nav pārāk draudzīgi Latvijai, sekmīgi aģitējot un izvelkot no mājas savu vēlētāju, var sasniegt labākus rezultātus, nekā tas būtu vēlams.

    Vai nosauksiet kādus piemērus?

    Piemēram, Tatjanas Ždanokas Krievu savienības pārstāvība, manuprāt, EP līdz šim nav bijusi Latvijas interesēs un to noteikti nevajadzētu atkārtot.

    Jūs akcentējāt dalībvalstu suverenitātes nozīmi, bet vai vajadzētu ko mainīt ES lēmumu pieņemšanas procedūrās?

    Neatbalstām mazāku veto tiesību noteikšanu dalībvalstīm, savukārt esam pret nodokļu politikas vienādošanu vai centralizēšanu. Kamēr ir tik liela dzīves līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm un vecajās dalībvalstīs ir daudz lielāka produktivitāte, nebūtu pieņemams noteikt vienādas nodokļu likmes, jo tā mēs zaudētu savu konkurētspēju. Esam pret jaunu vienotu nodokļu ieviešanu Eiropas Savienībā.

    Situācija ir ļoti mainīga, bet kā prognozējat, vai Lielbritānija beigās izstāsies no ES?

    Lielbritānija pašlaik ir sarežģītā situācijā, tāpēc tā drīzāk būtu zīlēšanu nekā prognozēšanu. Šaha terminoloģijā tā vairāki ir pata situācija, kad "ne uz priekšu, ne atpakaļ". Latvijai nav izdevīga Lielbritānijas izstāšanās. Tā ir ļoti spēcīgs tirdzniecības sadarbības partneris, tajā skaitā sestais lielākais kokrūpniecībā. Tā ir lielā dalībvalsts, kas uzstāja uz atklātu konkurenci, brīvas tirdzniecības principiem, mazāk protekcionisma un lielāku sadarbību, kas tādām mazām, atvērtām ekonomikām kā Latvija ir vajadzīgs un izdevīgs. Lielbritānijai neesot pie sarunu galda, nebūs vairs šīs skaļās balss, kas uz to uzstātu. Pareizi, ka “Brexit” jautājumā ES ir jābūt vienotai pozīcijai. Kā saka, jāgatavojas sliktākajiem scenārijiem, lai pēc tam būtu iespēja priecāties, ja kaut kas notiek labāk nekā plānots.

    Kas ir bijuši labākie Eiropas Parlamenta pieņemtie lēmumi un kādas bijušas kļūdas?

    Grūtākais un viens no būtiskākajiem bija Parīzes nolīgums vides mērķu sasniegšanai, kas gan uzliek visām dalībvalstīm ambiciozus pienākumus, bet tie sakrīt ar mērķi par ilgtspējīgu saimniekošanu. Cerams, ka tam sekos arī pārējā pasaule. Vēl praktiskas lietas, ko katrs eiropietis novērtēs, ir ģeoblokinga jeb interneta tirdzniecības atšķirīga attieksmes atcelšana, kas bija spēkā atkarībā no tā, no kuras valstu iegādājies attiecīgo preci. Tāpat arī mobilo sakaru viesabonēšanas nosacījumu sakārtošana, būtiski samazinot rēķinus.

    Kā jūs redzat ES un Krievijas attiecības, kādām tām būtu jābūt turpmāk? Vai nav gaidāma sankciju mīkstināšana?

    ES un Krievijas attiecības ir viens no piemēriem, kur jābūt tiešām vienotai Eiropas nostājai. Ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēra, enerģētikas politikā, tomēr kopumā ir izdevies noturēt vienotu balsi Minskas vienošanās izpildes kontekstā un sankciju piemērošanā. Dalībvalsts, kuras varētu aiziet prom no ES sankciju režīma, ir neizbēgams risks. Mums vieniem pašiem uz šīm valstīm ietekmes sviras varbūt ir pārāk mazas, bet kopā ar pārējām valstīm, kas atbalsta Eiropas ideju, mūsu ietekme ir diez gan liela.

    Kādai jābūt ES lomai pasaulē?

    ES ir palikusi pēdējā brīvas tirdzniecības, demokrātijas, tiesiskuma principu citadele, kas uzliek lielu atbildību. Jāizmanto to, ko šis statuss mums dod, esot atvērtākiem pret tirdzniecības un sadarbības iespējām ar pārējo pasauli.

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.