Ziņas

  • Kalniete: EK priekšlikums cieši sasaista ES daudzgadu budžeta un 750 miljardu atjaunotnes fondu

    Rīga, 30.maijs, LETA. Eiropas Komisijas (EK) plānotais aizņēmums 750 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības vārdā, fundamentāli maina līdzšinējo ES ekonomisko politiku, aģentūrai LETA pavēstīja Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un Eiropas Tautas partijas (ETP) grupas viceprezidente Sandra Kalniete (JV).

    Komentējot EK priekšlikumu ES daudzgadu budžetam un Ekonomikas atjaunotnes fondam, politiķe norādīja, ka patlaban valda daudz neskaidrību. Nav arī zināms, cik lielā mērā pirms piedāvājuma sagatavošanas EK ir veikusi izlūkošanu par ES dalībvalstu valdību atbalstu.

    "Tas, ko EK piedāvā, ir tikai priekšlikums, jo gala vārdu teiks ES Padome, kur Latvijas intereses pārstāv Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Budžeta cīņās viņa daudzpusējo sarunu pieredze un diplomāta iemaņas būs liels kapitāls. Zināms, ka pirmā Padomes tikšanās notiks 19.jūnijā. Tomēr Vācijas kanclere Angela Merkele jau paudusi šaubas, vai jūnijā izdosies panākt vienošanos. Viņas ieskatā, tas varētu notikt līdz rudenim," sacīja Kalniete.

    Viņa uzsvēra, ka EK piedāvājumam ir vairākas dimensijas. EK priekšlikums aizņemties finanšu tirgos 750 miljardus eiro fundamentāli maina līdzšinējo ES ekonomisko politiku. 750 miljardi eiro, ko EK plāno aizņemties ES vārdā, ir trīs ceturtdaļas no plānotā ES daudzgadu budžeta.

    Kalniete norādīja, ka šeit var vilkt nosacītas paralēles ar ASV 2008.gadā pieņemto lēmumu ieguldīt savas ekonomikas atveseļošanā līdzīgu summu - 800 miljardus ASV dolāru. Finanšu līdzekļi, ko EK liek priekšā, faktiski padara Briseli, EK un Eiropas institūcijas par ļoti spēcīgu ekonomisko spēlētāju, līdzās ES dalībvalstīm.

    Ja līdz šim dalībvalstis bija tās, kas pieņēma galējos lēmumus, tad šobrīd, krīzes novājinātas, tās nav spējīgas ieguldīt ekonomikas atveseļošanā. Tāpēc tās piekrīt, ka EK daudzgadu budžetu, ko veido dalībvalstu iemaksas, izmanto kā garantiju lielam aizņēmumam. Politiķes ieskatā, nekas nerada tik spēcīgu vienojošu efektu, kā kopīga nauda.

    EP deputāte pavēstīja, ka līdz ar EK piedāvājumu ES Ekonomikas atjaunotnes fondam, ko publiskajā telpā mēdz bieži salīdzināt ar tā dēvēto "Hamiltona brīdi" ASV vēsturē, kad tika apvienoti visu štatu parādi, kurus tie kopīgi gadu desmitu laikā atmaksāja. Ar šo lēmumu palielinājās Vašingtonas ekonomiskā virsvadība.

    "Vēlos teikt, ka šāds aizņēmums padara ciešākas kā ekonomiskās, tā arī politiskās saites starp ES dalībvalstīm un palielina savstarpējo atkarību," pauda Kalniete, uzsverot, ka savstarpējo atkarību veicinājis arī Vienotais tirgus - ekonomiski nogrimstot vienai dalībvalstij, cietīs citas, kas ar to ir saistītas ar tirgus attiecībām.

    ETP grupas viceprezidente uzsvēra, ka ES Padomē būs vairāki jautājumi EK priekšlikuma kontekstā, par kuriem būs lielas diskusijas. Piemēram, četras valstis, kuras dēvē par "taupīgajām valstīm" - Austrija, Dānija, Zviedrija un Nīderlande, noklausoties Komisijas priekšlikumu nav teikušas, ka tam nepiekrīt, bet tās ietur ļoti atturīgu pozīciju. Vienīgais, ko minētās valstis atzīst par iedrošinošu, ir EK sacītais, ka aizņēmums finanšu tirgos ir vienreizējs gadījums un tas nav jaunas sistēmas sākums, kaut gan faktiski jauna sistēma sāk veidoties, kas palielina EK ietekmi. Būtiski, lai 750 miljardu eiro aizņēmums nepalielina ES dalībvalstu nacionālo parādu, kaut arī ES daudzgadu budžets kalpo kā garantija tā saņemšanai.

    Daudz šķēpu un strīdu bijis par ES dalībvalstu iemaksu palielināšanu ES budžetā. EK jaunais piedāvājums iemaksu paredz 1,1% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kalniete uzsvēra, ka pēc pandēmijas smagā kritiena ir vairākas valstis, kas nespētu maksāt pat agrāk prasīto 1%, tomēr, ja ir pieejamas Ekonomikas atjaunotnes fonda subsīdijas, tad 1,1% vairs neizklausās neiespējams.

    "Šim seko visstrīdīgākais jautājums. Aizņemtie 750 miljardi eiro pēc 2027.gada būs jāsāk atmaksāt un to var izdarīt no ES budžeta tikai tad, ja ES Padome piekrīt pašu resursu palielināšanai un parāda segšanai no tiem," skaidroja politiķe.

    ES pašas resursi ir, piemēram ieņēmumi no muitas nodokļiem, bet patlaban tiek runāts gan par digitālo, gan oglekļa pārrobežu nodokli. Kalniete uzsvēra, ka ir arī tāda pozīcija, par kuru nevienam nav skaidrs, ko ar to EK ir domājusi, proti, runa ir par lielo uzņēmumu darījuma nodokli.

    EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacījusi, ka lielajiem uzņēmumiem, kas pelna uz Vienotā tirgus rēķina, ar šādu darījumu nodokli jāstiprina Vienotā tirgus pastāvēšana. Politiķe sacīja, ka diskusiju jautājums varētu būt arī "atlaides" - angļu valodā "rebate" - tām ES dalībvalstīm, kas saņem atlaides pēc iemaksas ES budžetā. Stājoties amatā, fon der Leiena izvirzīja uzdevumu šīs "atlaides" vispār likvidēt, bet patlaban tiek runāts par "atlaižu" samazinājumu.

    Runājot par problēmām, kas vēl saistītas ar EK priekšlikumu, Kalniete uzsvēra - ja neizdodas vienoties par aizņēmuma atmaksu no ES pašas resursiem, tas nozīmē, ka uz vēl nedzimušās paaudzes pleciem tiek uzlikts milzīgs parāds.

    "Uz šīs paaudzes pleciem mēs uzliekam principā vēl vienu budžetu, kas tai jāatmaksā 30 gadu periodā. Man pašai tas šķiet biedējoši, tāpēc es uzmanīgi sekošu līdzi diskusijai par ES pašas resursiem. Jāņem vērā, ka ir virkne ES dalībvalstu, kas nevēlas pašu resursu palielināšanu, jo tās saprot, ka tas padara EK neatkarīgu no dalībvalstu piekrišanas vai atteikuma," skaidroja politiķe.

    Jaunajā EK priekšlikumā Latvijai ir paredzēti 2,9 miljardi eiro, no tiem lielākā daļa ir subsīdijas, savukārt nelielu daļu veido aizdevums. Kalniete norādīja, ka patlaban nav skaidrs, kā EK aprēķinājusi dalībvalstīm iezīmētās subsīdijas no Ekonomikas atjaunotnes fonda. Vislielākā summa paredzēta Itālijai, tad seko Spānija, bet arī Latvijas 2,9 miljardi eiro ir ievērojama summa, jo mūsu valsts budžets ir 10 miljardi eiro.

    "Šobrīd nav skaidrs, kas tās būs par programmām, kādi būs kritēriji, kā dalībvalstis varēs saņemt šīs subsīdijas un kas uzraudzīs, lai šie līdzekļi tiktu izmantoti ekonomikas atdzīvināšanai nevis īslaicīgu vajadzību aizlāpīšanai," pauda politiķe, uzsverot, ka atjaunotnes fonds ir paredzēts ekonomikas ilgtspējas palielināšanai, lai ES varētu atgūt savu globālo konkurētspēju, līdzās Ķīnai un ASV.

    Pēc Kalnietes domām, Latvijai un visai Austrumeiropai ir būtiski saprast, kāda ir saistība starp ES daudzgadu budžetu un atjaunotnes fondu.

    "Abi šie priekšlikumi tika prezentēti kopā, cerot, ka dalībvalstis piekritīs iemaksāt ES budžetā 1,1% no IKP, saredzot iespējas papildu finansējumam no atjaunotnes fonda," sacīja politiķe.

    Analizējot EK priekšlikumu, Kalniete akcentēja, ka ir virkne programmu, kurām finansējums ir samazināts un tām netiek paredzēta papildu nauda no atjaunotnes fonda. Piemēram, samazināts finansējums ir programmai "Erasmus+" un Aizsardzības un militārās mobilitātes fondam, kas Latvijai ir svarīgas lietas.

    "Latvijai kā robežvalstij aizsardzības un militārās mobilitātes fons ir ārkārtīgi svarīga programma. Francija jau ir paziņojusi, ka šai programmai prasīs palielināt budžetu," sacīja EP deputāte.

    Par labu ziņu Latvijai Kalniete atzīst, ka papildu 15 miljardi paredzēti lauku attīstībai, lai varētu īstenot Zaļo kursu, savukārt 4 miljardi eiro iezīmēti krīžu un ārkārtas situāciju pārvarēšanai. Savukārt samazināts finansējums ir struktūrfondiem. Ja 2018.gadā tiem bija plānoti 330 miljardi eiro, tad pašreizējā piedāvājumā tie ir 323 miljardi eiro.

    "Tām valstīm, kurām struktūrfondi ir svarīgi, kā, piemēram, Latvija, Polijai un citām, lai tās vispār piekristu jaunajam daudzgadu budžeta priekšlikumam, 50 miljardus struktūrfondiem piedāvā piešķirt no atjaunotnes fonda," sacīja politiķe.

    Viņa pavēstīja, ka jaunajā priekšlikumā ir samazināts budžets inovācijām un pētījumiem - no 86 miljardiem eiro uz 81 miljardu. Atšķirību plānots kompensēt no atjaunotnes fonda 13,5 miljardu apmērā.

    "Daudzgadu budžeta pieņemšana lielā mērā ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis piekritīs attīstības fonda budžetam un kādus finanšu līdzekļus tās prasīs iepludināt daudzgadu budžeta programmās no šī fonda," sacīja Kalniete.

    LETA jau rakstīja, ka trešdien Briselē EK prezentēja aktualizēto normatīvo aktu priekšlikumu nākamajam ES daudzgadu budžeta plānošanas periodam un priekšlikumu Ekonomikas atveseļošanas instrumentam.

    EK aktualizējusi 2018.gadā publicētos priekšlikumus, lai sniegtu ES atbildes reakciju un mazinātu jaunā koronavīrusa pandēmijas radītās sekas, kā arī veicinātu ekonomikas atveseļošanu.

    EK piedāvā nākamajos septiņos gados investēt 1,850 triljonus eiro. 1,1 triljons eiro tiktu finansēts no dalībvalstu iemaksām nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas notiktu līdzīgi kā finansējums tiek piešķirts arī pašlaik, savukārt 750 miljardi eiro tiktu iegūti, EK tos aizņemoties finanšu tirgos. 500 miljardi eiro no šīs summas tiktu piešķirti grantu veidā un 250 miljardi eiro - kā aizdevumi.

    EK aizņemšanās ES vārdā, lai finansētu izdevumu programmas, ir jauns risinājums, kas palielina solidaritātes līmeni un stiprina ES integrāciju. Šo aizdevumu ir plānots atmaksāt laika periodā no 2027. līdz 2058.gadam. EK kā vienu no iespējām piedāvā šīs atmaksas veikt ar jauniem ES mēroga nodokļiem.

    Ap 80% no šiem 750 miljardiem eiro tiks novirzīti Atjaunošanas un noturības instrumentam, kas faktiski būtu jauna budžeta programma ES daudzgadu budžeta ietvaros. Instruments pēc pieprasījuma atbalstīs dalībvalstu investīciju un reformu plānus, kurus tām būs jāsagatavo un jāiesniedz EK apstiprināšanai, un faktiski tas būs galvenais instruments Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas negatīvo seku mazināšanai. Vairāk nekā puse, proti, 310 miljardi eiro tiks piešķirti kā neatmaksājama palīdzība, bet 250 miljardi eiro tiks piešķirti aizdevumu formā.

    Tāpat 55 miljardi tiks mobilizēti, lai palielinātu pašreizējās kohēzijas politikas programmas. Pieci miljardi eiro tiktu piešķirti jau šogad, veicot grozījumus ES daudzgadu budžeta ietvarā 2014.-2020.gadam, bet 50 miljardi laika posmā no 2021. līdz 2022.gadam - no minētā EK aizņēmuma.

    Domājot par atbalstu uzņēmējdarbības atveseļošanai un konkurētspējas nodrošināšanai, tiek piedāvāti papildu atbalsta mehānismi caur "InvestEU" - paplašinot tās iesaisti inovatīvos projektos, kā arī tiek domāts par uzņēmumu kapitāla bāzes stiprināšanu caur jaunu "Solvency" instrumentu. 26 miljardi eiro no EK aizņēmuma tiks piešķirti šīm programmām sagaidāmo zaudējumu segšanai atbalsta mehānismiem.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.