Ziņas

  • EP uztic Eiropas Komisijai rūpīgi izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību

    Rīga, 8.febr., LETA. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti ceturtdien pieņemtā rezolūcijā aicina Eiropas Komisiju (EK) rūpīgi izvērtēt ziemas un vasaras laika maiņas lietderību un, ja nepieciešams, pārskatīt attiecīgos noteikumus, aģentūru LETA informēja EP Informācijas birojā Latvijā,

    Pilsoņu iniciatīvas vairākās Eiropas valstīs apliecinājušas, ka lielu daļu sabiedrības satrauc pāreja uz vasaras laiku un atgriešanās pie ziemas laika, kas notiek katra marta un oktobra pēdējā nedēļas nogalē. Virkne pētījumu uzrādījuši pretrunīgus rezultātus, taču norāda uz negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību, teikts rezolūcijā.

    EP deputāti aicina EK rūpīgi izvērtēt vasaras laika direktīvu un, ja nepieciešams, pārskatīt attiecīgos noteikumus.

    Rezolūcija tika pieņemta ar 384 balsīm, pret balsojot 153, bet 12 deputātiem atturoties.

    Pašreizējā direktīva stājās spēkā 2001.gadā, un tā nosaka vienotu datumu un stundu, kad visā Eiropas Savienībā (ES) veicama laika maiņa. Direktīvas mērķis ir nodrošināt pienācīgu ES iekšējā tirgus darbību.

    Debašu laikā deputātu domas par laika maiņas lietderību dalījās. Eiroparlamentārieši, kas pauda atbalstu tam, lai šāda pāreja tiktu saglabāta, norādīja uz "sekliem" pētījumiem, kas nepierāda negatīvo ietekmi, kādu it kā rada pāreja uz un no vasaras laika. Tāpat daudzi deputāti uzskatīja, ka konkrētais jautājums ir pārāk nenozīmīgs, lai tam veltītu tik daudz laika diskusijām, tādēļ aicināja no šī jautājuma atteikties vispār vai veikt pilnvērtīgu pētījumu, tikai pēc tam atgriežoties pie šī jautājuma.

    EP deputāti, kas atbalstīja pārejas uz vasaras laika atcelšanu, savu viedokli argumentēja ar pētījumiem par negatīvo ietekmi uz dzīvniekiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem, kā arī veselību un satiksmes drošību. Viņi norādīja ka palielinās infarktu skaits, sirdsslimības, veidojas nogurums un depresija. Miega trūkums ir viens no iemesliem, kādēļ pēc pārejas uz un no vasaras laika pieaug arī uz autoceļiem bojāgājušo cilvēku skaits. Deputāti skaidroja, ka ir veikti pietiekami daudz pētījumu un laika maiņa mūsdienās kļuvusi par bezjēdzīgu un nav nepieciešama.

    Par transportu atbildīgā komisāre Violeta Bulca skaidroja, ja ES dalībvalstīm ļautu nekoordinēti piemērot laika maiņu, tas slikti ietekmētu iekšējo tirgu. Arī viņa vērsa uzmanību, ka nav skaidru pierādījumu par labu vai par sliktu šādas laika maiņas ietekmei. Ja arī notiktu atteikšanās no laika maiņas, būtu nepieciešams noteikt - palikt vasaras vai ziemas laikā, uzsvēra komisāre.

    Tikmēr deputāts Pavels Svoboda minēja, ka eksistē simtiem lūgumrakstu no dalībvalstīm un katru gadu vairākās dalībvalstīs tiek iesniegtas daudz iniciatīvu, kas liecina, ka problēma ir steidzami jārisina. "Nav nekādu skaidru datu, kas norādītu uz konkrētiem ietaupījumiem vai to, ka palielinātos ekonomiskā aktivitāte," piebilda deputāts.

    Savukārt eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) klātesošajiem skaidroja, ka konkrētais temats ir ļoti populārs, "jo daudziem tas ir interesanti un to var lietot kā priekšvēlēšanu elementu uz 2019.gada EP vēlēšanām". Viņš pauda izbrīnu, ka rezolūciju iesniegusi Transporta komiteja, jo nav skaidru datu par ietekmi uz transporta jomu.

    "Šeit tika minēts, ka laika maiņa par vienu stundu atstāj ietekmi uz veselību. Tad arī mums, kas katru nedēļu lido no Latvijas uz EP, būtu pastāvīgas veselības problēmas. Aicinu saglabāt veselo saprātu - vai nu veikt korektu pētījumu un tad runāt par šo jautājumu, vai izbeigt to vispār," norādīja Zīle.

    Informācija Ekonomikas ministrijas mājaslapā liecina, ka pāreja uz vasaras laiku ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienas gaisma būtu ilgāk, bet rītos - mazāk. Pāreja uz vasaras laiku notiek pavasarī, pagriežot pulksteņa rādītājus par stundu uz priekšu, bet vasaras laiks beidzas rudenī, kad pulksteņa rādītāji tiek pagriezti stundu atpakaļ.

    Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta noteikumi, kas paredz, ka pāreja uz vasaras laiku notiek marta pēdējā svētdienā, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā - par vienu stundu atpakaļ.

    Saeima pagājušajā gadā lēma neuzdot valdībai izvērtēt ieceri par atteikšanos no pulksteņa rādītāju griešanas. Tāpēc 2017.gada decembrī sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" tika sākta atkārtota parakstu vākšana par atteikšanos no pārejas uz ziemas un vasaras laiku. Šobrīd savāktas 1594 balsis.

    Atteikšanos no pārejas uz vasaras laiku ES apņēmusies lobēt arī Somijas valdība. Somijas transporta un sakaru ministre Anne Bernere iepriekš tviterī paziņoja, ka valdības mērķis būs panākt atteikšanos no vienotas pārejas uz vasaras laiku visā ES. Pagājušajā gadā vairāk nekā 70 000 somu parakstīja petīciju, kurā aicināts atteikties no šādas prakses. Somijā parlamentam ir jāizskata petīcija, ja to parakstījuši vismaz 50 000 cilvēku.

    Somijas parlamenta komiteja secināja, ka pulksteņa rādītāju pagriešana divreiz gadā izraisa cilvēkiem īstermiņā miega traucējumus, pasliktina darba spējas, kā arī var novest pie nopietnām veselības problēmām. Somiem šī prakse var šķist sevišķi apgrūtinoša, jo viņi tajās nesaskata lielu labumu. Somija ir viena no valstīm, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem. Somijas pašos ziemeļos saule vasarā nenoriet 73 dienas pēc kārtas, bet ziemā Lapzemē saule neuzlec 51 dienu pēc kārtas.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.