Ziņas

  • Pabriks: Stājoties spēkā jaunajai datu regulai, pirmo gadu vajadzētu veltīt sabiedrības izglītošanai

    Rīga, 16.maijs, LETA. Pirmo gadu pēc Eiropas Savienības (ES) Vispārīgo datu aizsardzības regulas spēkā stāšanās Datu valsts inspekcijai vajadzētu sabiedrību un uzņēmumus izglītot un konsultēt, nevis sodīt, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Artis Pabriks (V).

    Kā aģentūru LETA informēja deputāta palīdze Inga Tauriņa, eiroparlamentārietis to rosina, ņemot vērā, ka jaunais datu aizsardzības regulējums joprojām izraisa daudz jautājumu un nav viennozīmīga skaidrība par atsevišķu noteikumu interpretāciju.

    Tāpat viņš aicina rūpīgi izvērtēt katra pārkāpuma smagumu un potenciālo ļaunumu, ko tas varētu nodarīt. "Nedrīkstam nelielu ģimenes biznesu salīdzināt ar uzņēmumu, kas veic liela apjoma datu apstrādi un uzglabāšanu, pret abiem vēršoties vienlīdz bargi," brīdināja politiķis.

    "Reformas mērķis ir pasargāt privātpersonas no nepamatotas personas datu apstrādes un uzglabāšanas, taču es aicinu šo reformu nepārvērst par absurdu un katru konkrēto situāciju saprātīgi izvērtēt. Piemēram, tas nav normāli, ja viena bērna vecāku iebildumu dēļ izglītības iestāde drošības pēc atsakās no pasākumu fotografēšanas, baidoties no iespējamām sankcijām," sacīja deputāts, paužot cerību, ka nākamā gada laikā tiks rasti saprātīgi risinājumi, un reforma sasniegs savu primāro mērķi - aizsargāt privātumu, tajā pašā laikā respektējot kolektīvās intereses.

    Pabriks vērsa uzmanību, ka joprojām ir jomas, kurās ir nepieciešams atrast vidusceļu, lai personu dati tiktu aizsargāti, tomēr netiktu uzlikta pārāk liela nasta uzņēmējiem. "Ir skaidrs, ka jaunais regulējums nav perfekts, taču tas ir solis pretī sistēmas sakārtošanai, jo vecais regulējums tika pieņemts vēl pirms interneta ēras. Latvijas atbildīgajām iestādēm jāpieiet regulas interpretācijai saprātīgi, sekojot līdzi citu valstu praksei, lai neuzliktu pārāk lielus apgrūtinājumus Latvijas uzņēmējiem, kas mazinās to konkurētspēju," pārliecināts eiroparlamentārietis.

    Jau vēstīts, ka ES Vispārīgā datu aizsardzības regula stājās spēkā 2016.gada 24.maijā un tiks piemērota no šī gada 25.maija.

    Tiesībsargs Juris Jansons norādījis, ka informēšanā par Vispārīgo datu aizsardzības regulu valda haoss. Viņš norādīja, ka izpildvara līdz decembrim vērtēs, vai esošie normatīvi atbilst regulas prasībām. Tas nozīmējot, ka šis haoss turpināsies līdz gada beigām. Jansons pauda sašutumu, kā var līdz gada beigām vērtēt normatīvus par regulu, kura sāks darboties no nākamās nedēļas.

    Viņš nosūtījis vēstuli valdībai ar aicinājumu izvērtēt atbildīgo iestāžu bezdarbību, kā arī aicinājumu uzdot Kultūras ministrijai izstrādāt skaidrojumus un vadlīnijas kā, piemēram, medijiem turpmāk strādāt, ņemot vērā regulas prasības.

    Regula paredz stingrākas prasības piekrišanai kā personas datu apstrādes pamatam. Līdz ar to izmaiņas būs jāveic dažādās iesniegumu formās, piemēram, anketās, kuras tiek izmantotas klienta kartes iegūšanai, anketās, ar kurām persona izsaka piekrišanu piedalīties klientu pētījumā vai saņemt reklāmu.

    Lai izpildītu regulas prasības, būs nepieciešams mainīt arī līgumus, kuri tiek slēgti ar ārpakalpojumu sniedzējiem, ja šie pakalpojumi ietver personas datu apstrādi, jo regula nosaka, kādam ir jābūt šī līguma saturam. Piemēram, ja tiek izmantoti cita uzņēmuma servera pakalpojumi, cits uzņēmums veic uzņēmuma darbinieku algu aprēķinu, sagatavo un izsūta klientiem rēķinus vai veic uzņēmuma dokumentu iznīcināšanu, tad šie līgumi būs jāpapildina ar regulā noteikto saturu.

    Regula paredz, ka tehniski un organizatoriski datu aizsardzības pasākumi un procedūras ir jāievieš atbilstoši iespējamajiem riskiem fizisko personu tiesībām un brīvībām, un to pakāpei. Līdz ar to pēc datu plūsmas apzināšanas vajadzētu novērtēt riskus, ko rada datu apstrāde. Īpaša vērība jāpievērš nejauši vai nelikumīgi nosūtītu, uzglabātu vai citādi apstrādātu personas datu iznīcināšanai, nozaudēšanai, pārveidošanai, neatļautai izpaušanai vai piekļuvei tiem. Ir jāapzina riska iestāšanās iespējamība, negatīvo seku veidi un apmēri, un jānodrošina to pārvaldība.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.