Paziņojumi

  • 2019. gada vasaras ekonomikas prognoze - ārējo faktoru aizēnota izaugsme

    2019.gada 10.jūlijs.

    Informāciju sagatavoja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļa.

    Ir sagaidāms, ka Eiropas ekonomika 2019. gadā augs septīto gadu pēc kārtas, kam vajadzētu attiekties uz visu dalībvalstu ekonomiku. Gada pirmajā ceturksnī izaugsme eirozonā bija lielāka nekā tika sagaidīts, jo bija vērojami tādi pagaidu faktori kā, piemēram, maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. To veicināja arī fiskālās politikas pasākumi, kas palielināja mājsaimniecību izmantojamos ienākumus vairākās dalībvalstīs. Tomēr Eiropas ekonomikas īstermiņa perspektīvu aptumšo ārējie faktori, tostarp spriedze globālās tirdzniecības attiecībās un ievērojama politikas nenoteiktība. Šī situācija tāpat kā līdz šim nelabvēlīgi ietekmē uzticēšanos apstrādes rūpniecībai, ko visvairāk ietekmē starptautiskā tirdzniecība, un tā varētu vājināt izaugsmes perspektīvas līdz gada beigām.

    Tā rezultātā prognoze par eirozonas IKP izaugsmi 2019. gadā paliek nemainīga - 1,2 %, savukārt prognoze 2020. gadam par atlikušajiem šā gada mēnešiem, ņemot vērā sagaidāmo mērenāko tempu, ir nedaudz samazināta līdz 1,4 % (pavasara prognoze - 1,5 %). Prognoze par ES IKP paliek nemainīga,

    proti, 1,4 % - 2019. gadā un 1,6 % - 2020. gadā.

    Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, kura pārziņā ir eiro un sociālais dialogs, kā arī finanšu stabilitāte, finanšu pakalpojumi un kapitāla tirgu savienība, teica: “Visu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikām šajā un nākamajā gadā plānota izaugsme, taču ir vērojams kontrasts starp ekonomikas stabilo izaugsmi Centrāleiropā un Austrumeiropā un izaugsmes tempu samazināšanos Vācijā un Itālijā. Eiropas ekonomikas noturībai joprojām riska faktori ir starptautiskie tirdzniecības

    konflikti un ar to saistītā nenoteiktība ražošanas sektorā, kā arī iespējamā Lielbritānijas izstāšanās no

    Eiropas Savienības bez vienošanās.”

    Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī teica: “ Laikā, kad pasaulē valda sarežģīti apstākļi, Eiropas ekonomika turpina augt. Sagaidāms, ka visu ES valstu ekonomika gan 2019., gan 2020. gadā atkal augs, turklāt spēcīgais darba tirgus uztur pieprasījumu. Ņemot vērā daudzos ar prognozi saistītos riskus, mums jāpastiprina centieni, lai uzlabotu mūsu ekonomikas un pašas eirozonas noturību.”

    Iekšzemes pieprasījums veicina izaugsmi Eiropas Savienībā

    Kaut gan izaugsmi šā gada sākumā labvēlīgi ietekmēja virkne pagaidu faktoru, prognoze laikposmam līdz gada beigām šķiet vājāka, jo izredzes uz ātru pasaules rūpniecības un tirdzniecības atgūšanos ir kļuvušas mazticamākas. Sagaidāms, ka IKP pieaugums 2020. gadā būs lielāks, daļēji tādēļ, ka būs vairāk darba dienu. Iekšzemes pieprasījums, it īpaši mājsaimniecību patēriņš, turpina veicināt ekonomisko izaugsmi Eiropā, ko joprojām atbalsta spēcīgais darba tirgus. Sagaidāms, ka IKP šajā un

    nākamajā gadā augs visās ES dalībvalstīs, tiesa, dažās teritorijās (piemēram, Centrāleiropā un

    Austrumeiropā, Maltā un Īrijā) tas būs ievērojami lielāks nekā citās (piemēram, Itālijā, Vācijā).

    Sagaidāma zemāka inflācija saistībā ar naftas cenu kritumu

    Šā un nākamā gada nominālās inflācijas prognoze eirozonā un ES ir samazināta par 0,1 procentpunktu, lielākoties saistībā ar zemākām naftas cenām un nedaudz vājāko ekonomikas perspektīvu. Pašlaik tiek prognozēts, ka inflācija (saskaņotais patēriņa cenu indekss) eirozonā būs vidēji 1,3 % gan 2019., gan 2020. gadā (pavasara prognoze - 1,4 % gan 2019., gan 2020.gadā), savukārt Eiropas Savienībā - vidēji 1,5 % - 2019. gadā un 1,6 % - 2020. gadā (pavasara prognoze - 1,6 % - 2019. gadā un

    1,7 % - 2020. gadā).

    Ir pieauguši lejupvērsti riski

    Globālās ekonomikas perspektīvas riski joprojām ir savstarpēji ārkārtīgi saistīti, un lielākoties tie ir negatīvi. Izvēršoties ekonomiskajai konfrontācijai starp ASV un Ķīnu, arvien lielākā nenoteiktība attiecībā uz ASV tirdzniecības politiku varētu paildzināt pašreizējo globālās tirdzniecības un rūpniecības lejupslīdi un ietekmēt citus reģionus un nozares. Tam varētu būt negatīva ietekme uz globālo ekonomiku, tostarp, saistībā ar finanšu tirgus traucējumiem. Arī saspīlējums Tuvajos Austrumos rada augsni ievērojamam naftas cenu kāpumam. Bezlīguma Brexit joprojām ir liels iekšējā riska avots. Visbeidzot, vērojams liels risks attiecībā uz īstermiņa izaugsmes veicinātājiem un ekonomikas dinamiku

    eirozonā. Vāja apstrādes rūpniecība, ja tā neuzlabosies, un mazāka uzņēmumu uzticēšanās varētu ietekmēt citas nozares un kaitēt darba tirgus apstākļiem, privātajam patēriņam un, visbeidzot, izaugsmei.

    Attiecībā uz Apvienoto Karalisti - tīri tehnisks pieņēmums

    Ņemot vērā pašlaik notiekošo Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES procesu, prognozes par 2019. un 2020. gadu ir atkal balstītas uz tīri tehnisku pieņēmumu, ka tirdzniecības modeļos starp 27 ES dalībvalstīm un Apvienoto Karalisti nekas nemainīsies. Šis pieņēmums attiecas vienīgi uz prognožu

    sagatavošanu un nekādā veidā neskar turpmākās ES un Apvienotās Karalistes sarunas.

    Pamatinformācija

    Šīs prognozes balstās uz vairākiem tehniskiem pieņēmumiem par valūtas kursiem, procentu likmēm un

    izejvielu cenām, ņemot vērā stāvokli 28. jūnijā. Attiecībā uz visiem pārējiem bāzes datiem prognozēs

    ņemta vērā informācija, kas bija pieejama līdz 2. jūlijam.

    Komisija katru gadu publicē četras ekonomikas prognozes. Katru gadu ziemā un vasarā publicētās

    prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz

    visām dalībvalstīm un eirozonu, kā arī ES kopumā.

    Eiropas Komisijas nākamā ekonomikas prognoze būs rudens ekonomikas prognoze 2019. gada

    novembrī.

    Plašāka informācija

    Dokumenta pilns teksts: 2019. gada vasaras ekonomikas prognoze

    Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Valda Dombrovska Twitter konts: @VDombrovskis

    Komisāra Moskovisī Twitter konts: @pierremoscovici

    Ekonomikas un finanšu ģenerāldirektorāta (ECFIN ĢD) Twitter konts: @ecfin