Ziņas

  • Kučinskis: Latvija vēlas veidot ciešu nākotnes ES un Lielbritānijas attiecību modeli

    Rīga, 11.janv., LETA. Latvija nākotnē vēlas veidot ciešu ES un Lielbritānijas attiecību modeli, šodien tiekoties ar Eiropas Komisijas sarunu vadītāju Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) jeb "Brexit" jautājumos Mišelu Barnjē, norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

    Premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars aģentūru LETA informēja, ka tikšanās laikā Kučinskis norādīja, ka Latvija augstu vērtē līdzšinējo ES un Apvienotās Karalistes vienotību. Tika uzsvērts, ka būtiski saglabāt principus, par kuriem ES valstu un valdību vadītāji ir vienojušies, kā arī ir jārespektē institūciju loma sarunās, kā to nosaka ES pamatlīgumi.

    "Jebkurai iespējamajai vienošanās ar Apvienoto Karalisti jābūt balstītai uz līdzsvaru starp pienākumiem un tiesībām. Pieeja vienotajam tirgum nozīmē visu četru kustību brīvību - personu, preču, pakalpojumu un kapitāla - respektēšanu," norādīja Kučinskis.

    Ministru prezidents pauda, ka Latvija vēlas veidot ciešu nākotnes ES un Apvienotās Karalistes attiecību modeli, balstītu uz visu iesaistīto pušu tiesību un pienākumu līdzsvaru, vienlaikus uzsverot, ka Latvijai svarīgās jomas ir valstspiederīgo turpmākais statuss Apvienotajā Karalistē, ekonomika, ārlietu, drošības un aizsardzības sadarbība.

    "Latvijai ir būtisks jautājums par Apvienotās Karalistes rezidējošo Latvijas valstspiederīgo tiesisko paļāvību, proti, lai to valstspiederīgo statuss, kuri jau atrodas un dzīvo Lielbritānijā nemainītos, lai saglabātos uzkrātās sociālās drošības tiesības un tiesības uz veselības aprūpi," pauda Kučinskis.

    LETA jau vēstīja, ka tās rīcībā esošā informācija liecina, ka Latvija pilnīgu skaidrību par "Brexit" procesu vēlas vēlākais līdz nākamajām Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas norisinātos 2019.gadā.

    Aģentūras LETA rīcībā esošajā Latvijas pozīcijā par valsts interesēm iespējamajās ES un Lielbritānijas sarunās par izstāšanos no ES, teikts, ka valsts vēlas, lai iespējamās sarunas notiktu regulārā Eiropadomes un Padomes pārraudzībā.

    Latvija arī neizslēdz, ka izstāšanās sarunas no ES puses varētu vadīt Eiropas Komisija, balstoties uz Eiropadomes vadlīnijām un Padomes mandātu.

    Tomēr skaidrībai par tālāko procesu - sarunu uzsākšanu/pabeigšanu - jābūt vēlākais līdz jauna institucionālā cikla sākumam, tas ir, EP vēlēšanām 2019.gadā.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.