Ziņas

  • Ministrs: Polijai un Igaunijai ir vienādas drošības prioritātes

    Varšava, 9.febr., LETA--BNS. Polijai un Igaunijai ir vienādas drošības prioritātes un abas valstis saskaņos savu nostāju pirms jūlijā gaidāmā NATO samita Briselē, paziņojis ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs, kas piektdien Varšavā tikās ar savu Igaunijas kolēģi Svenu Mikseru, vēsta Polijas Radio.

    Viņš pastāstījis, ka jūnijā Varšavā paredzēts tā dēvētā Bukarestes deviņnieka valstu - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Čehijas, Polijas, Rumānijas un Ungārijas - samits, kurā reģiona valstu līderi spriedīs par kopīgu nostāju drošības jautājumos.

    "Tas būs svarīgs vēstījums citām Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm, ka drošības jautājumi mums ir būtiski," piebildis Čaputovičs.

    Miksers savukārt atgādinājis, ka NATO reakcija uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014.gadā bijusi ātra un nepārprotama. Varšavas samitā 2016.gadā NATO dalībvalstis vienojās izvietot Polijā un Baltijas valstīs starptautiskos bataljonus, baidoties no iespējamas Krievijas agresijas.

    Tomēr, kā uzsvēris Igaunijas ārlietu ministrs, NATO austrumu flanga nostiprināšana nav pabeigta.

    "Tas, ko mēs šimbrīžam esam darījuši, bijis vērsts uz sauszemes spēkiem, bet jāparaugās arī uz citām jomām," viņš piebildis, norādot uz jūras spēkiem.

    Pēc ministra teiktā, aliansei ir jāstrādā pie aizsardzības plānu atjaunināšanas un vadības struktūru modernizēšanas.

    Komentējot tikšanos ar Čaputoviču, Miksers arī paudis viedokli, ka Varšavai un Eiropas Komisijai savas domstarpības jautājumā par tiesiskumu Polijā jāatrisina dialoga ceļā.

    "Igaunija ir ieinteresēta spēcīgā un vienotā Eiropā, kur problēmas tiek risinātas politiska dialoga, nevis dalībvalstu sodīšanas ceļā. Ir svarīgi nonākt pie risinājuma kopīgi, nekaitējot vienotībai un nebremzējot sadarbību. Vienlaikus jāņem vērā, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāturas pie tiesiskas valsts principiem," sacījis ministrs.

    Runājot par projektu "Rail Baltic", Miksers uzsvēris, ka Polijas atbalsts un līdzdalība tam ir būtiski.

    "Kad "Rail Baltic" būs pabeigts, reģiona ekonomiskā sadarbība kļūs ciešāka un no tā iegūs gan Polijas, gan Baltijas valstu uzņēmēji. Polijas atbalsts palielinās "Rail Baltic" izredzes uz finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžeta periodā," viņš piebildis.

    Abi ministri pārsprieduši arī jautājumu par Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropu.

    "Pievienošanās Eiropas elektrotīklam Baltijas valstīm ir svarīga no drošības viedokļa. Mēs atzinīgi vērtējam Poliju par tās līdzšinējo konstruktīvo sadarbību un ceram vasarā panākt politiskas vienošanās, lai šis projekts varētu virzīties uz priekšu," norādījis Miksers.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.