Ziņas

  • ĀM: Latvijai ir būtiska turpmākā ES un Āfrikas sadarbība

    Rīga, 13.febr., LETA. Latvijai ir būtiska turpmākā Eiropas Savienības (ES) un Āfrikas sadarbība, jo Āfrika ir tuvākais Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu reģionālais partneris, teikts Ārlietu ministrijas (ĀM) informatīvajā ziņojumā valdībai.

    Informatīvajā ziņojumā ĀM izklāsta ES attīstības sadarbības ministru neformālās sanāksmes Briselē 2018.gada 20.februārī darba kārtību.

    Sanāksmē plānots diskutēt par Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sarunu sākšanu par jaunu Partnerattiecību nolīgumu starp ES un ĀKK valstu grupu. Šobrīd ES attiecības ar Āfrikas (lejpus Sahāras), Karību un Klusā okeāna valstīm regulē 2000.gadā parakstītais Kotonū nolīgums, kura darbība beigsies 2020.gadā.

    Kotonū nolīgumu finansē caur Eiropas Attīstības fondu (EAF), kur kopējā Latvijas iemaksa 2014.-2020.gadam ir 35,4 miljoni eiro. Nolīgums regulē attiecības politiskā dialoga, ekonomikas un tirdzniecības, kā arī attīstības sadarbības jomās.

    EK priekšlikums ES sarunu mandātam paredz viena juridiski saistoša beztermiņa starptautiska nolīguma noslēgšanu ar ĀKK valstu grupu.

    Latvija turpina uzsvērt, ka diskusijās par nākotnes attiecībām starp ES un ĀKK valstu grupu jāstiprina reģionālā pieeja, par pamatu ņemot katra atsevišķa reģiona intereses un ES intereses tajā. Savukārt jautājumā par iespējamo ģeogrāfisko sadarbības paplašināšanu ar Ziemeļāfrikas valstīm, nepieciešams rūpīgs izvērtējums šāda lēmuma potenciālajām politiskajām, juridiskajām un finansiālajām sekām, īpaši uz ES Kaimiņu politiku un tās instrumentiem.

    Tāpat Latvija atbalsta pragmatisku, efektīvu un uz rezultātiem balstītu attiecību veidošanu ar ĀKK valstīm, kas sniedzas pāri donora-saņēmēja attiecībām.

    Sanāksmē tiks diskutēts arī par ES ārējo finanšu instrumentu vidusposma izvērtējumu. Latvija norāda, ka būtiski nodrošināt pietiekamu un ģeogrāfiski līdzsvarotu finansējumu Eiropas Kaimiņu politikas ieviešanai caur atsevišķu Eiropas kaimiņattiecību instrumentu arī pēc 2020.gada. Nepieciešams nodrošināt arī pastāvīgu finansējumu stratēģiskajai komunikācijai un cīņai ar dezinformāciju, skaidrots ziņojumā.

    Tāpat Briselē tiks diskutēts par ANO attīstības sistēmas reformām. Latvija atbalsta ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša redzējumu par reformas gaitu un viņa centienus padarīt ANO sistēmu vienkāršāku, decentralizētāku un elastīgāku, vienlaicīgi strādājot pie uzlabojumiem un pārmaiņām miera un drošības, attīstības un organizācijas vadības jomās. Latvija uzsver, ka veiksmīgai reformas īstenošanai svarīgi ātri pieņemt praktiskus lēmumus un nezaudēt brīdi, kamēr šis jautājums atrodas augstu politiskajā dienaskārtībā.

    Latviju sanāksmē pārstāvēs ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.