Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Rosinās izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus varētu saukt arī pie kriminālatbildības
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    Rosinās izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus varētu saukt arī pie kriminālatbildības

    Rīga, 10.janv., LETA. Tieslietu ministrija Rīgas domei ir solījusi rosināt izmaiņas Krimināllikumā, lai nākotnē graustu īpašniekus būtu iespējams saukt arī pie kriminālatbildības, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Īpašuma departamentā.

    Plānotās izmaiņas paredz, ka Krimināllikumā turpmāk tiks noteikta atbildība arī par būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu.

    Aizvadītajā gadā departaments Latvijas Universitātē bija pasūtījis pētījumu, lai noskaidrotu, kādas izmaiņas iespējams veikt normatīvajos aktos, lai pastiprinātu pašvaldību pilnvaras cīņā ar bezatbildīgiem graustu īpašniekiem. Izpēte veikta, raugoties no Krimināllikuma, Civillikuma un arī administratīvo tiesību puses.

    Pētnieku izstrādātos priekšlikumus pašvaldība iesniedza premjeram Mārim Kučinskim (ZZS), ar lūgumu nodrošināt Krimināllikuma grozījumu izstrādi, kas nākotnē pašvaldībām palīdzētu veiksmīgāk cīnīties ar graustu īpašniekiem.

    Departamenta pārstāve Baiba Gailīte pastāstīja, ka premjers informāciju nodevis Tieslietu ministrijas Krimināltiesību darba grupai, kurā ietilpst Iekšlietu ministrijas, prokuratūras, tiesu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, kā arī tiesībzinātnieki.

    Lai izvērtētu iespējas ieviest kriminālatbildību par pārkāpumiem ēku uzturēšanā, notika divas darba grupas sēdes, kurās piedalījās arī departamenta un tā pieaicinātie eksperti. Tika apkopta informācija par esošo atbildības struktūru un konstatēts, ka pašreizējie ietekmēšanas līdzekļi ir pietiekami, lai nodrošinātu ēku uzturēšanu, tai skaitā piespiedu kārtā.

    "Vienlaikus darba grupa konstatēja, ka esošais krimināltiesiskais regulējums ir nepilnīgs, jo neparedz atbildību par iespējamajām sekām, kas var rasties, ja ēkas netiek uzturētas, piemēram, cilvēku nāve vai citas smagas sekas. Līdz ar to darba grupa atbalstīja priekšlikumu, kas piedāvāja grozīt Krimināllikuma 239.pantu, papildus ieviešot atbildību par būves ekspluatāciju reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, ja tas izraisījis smagas sekas," skaidroja departamenta pārstāve Gailīte.

    Krimināllikumā par būvniecības noteikumu pārkāpumiem tiek atzīta gan būvdarbu veikšana laikā, kad tie ir apturēti vai notiek bez būvatļaujas, gan būvniecības normu un noteikumu pārkāpumi, ja to rezultātā minētā būve vai tās daļa sabrūk.

    Krimināllikuma 239.pants par būvniecības noteikumu pārkāpšanu paredz, ka ja šo pārkāpumu rezultātā rodas smagas sekas, vainīgajiem tiek piemērota brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Tāpat kā soda mērs var tikt piemērots piespiedu darbu vai naudas sods, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz septiņiem gadiem.

    Ja šo pārkāpumu rezultātā iestājas divu vai vairāku cilvēku nāve, vainīgajam var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz desmit gadiem.

    Ja valdība pieņems Tieslietu ministrijas rosinātās izmaiņas, šie soda mēri turpmāk attieksies arī uz ēku, tostarp - graustu, īpašniekiem.

    Patlaban ministrija šos priekšlikumus gatavojot izskatīšanai Ministru kabinetā un apstiprināšanas gadījumā tie tiks virzīti izskatīšanai Saeimā.

    • Publicēta: 10.01.2019 14:42
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti