Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Premjers: Vajadzētu rosināt diskusiju par militāro mācību ierobežojumiem pie citu valstu robežām
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    Premjers: Vajadzētu rosināt diskusiju par militāro mācību ierobežojumiem pie citu valstu robežām

    Rīga, 3.apr. LETA. Krievijas Jūras spēku plānotā raķešu pārbaude virs Latvijas ekskluzīvās zonas Baltijas jūrā varētu kalpot kā pamats, lai vismaz NATO valstis diskutētu par militāro mācību ierobežojumiem pie citu valstu robežām, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

    Kučinskis intervijas laikā pauda izbrīnu, kā savulaik valstis varējušas vienoties par šādiem principiem un parakstīt starptautiskus dokumentus, jo militāro mācību rīkošana tuvu pie jebkuras robežas neveicina drošības sajūtas reģionā.

    "Sekosim līdzi, kā notikumi attīstās, taču arī domāsim par to, kā šo jautājumu pacelt un izdiskutēt NATO līmenī," piebilda Kučinskis.

    Jau ziņots, ka Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki no 4. līdz 6.aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

    Civilās aviācijas aģentūra (CAA), atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, aģentūrai LETA apstiprināja CAA direktors Māris Gorodcovs. Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.

    Pēc Krievijas paziņojuma Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) strādā ikdienas režīmā, vienlaikus kaimiņvalstij lūgts pēc iespējas ātrāk sniegt plašāku informāciju, tai skaitā par to, kāda veida bruņojumu paredzēts izmantot, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā, aģentūrai LETA piektdien apliecināja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.

    AM uzskata, ka Krievijas rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.

    Savukārt Ārlietu ministrija uzdevusi Latvijas pārstāvjiem informēt NATO un Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) par Krievijas plāniem, lai minēto institūciju ietvaros izrunātu šo jautājumu, aģentūrai LETA sestdien pastāstīja ministrijas preses sekretārs Gints Jegermanis.

    Valsts prezidents Raimonds Vējonis aģentūrai LETA norādīja, ka šie Krievijas plāni nemazina saspīlējumu, bet drīzāk pasliktina drošības situāciju reģionā. "Šādi notikumi atkārtoti apstiprina nepieciešamību turpināt darbu pie mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanas. Tie apliecina arī līdz šim pieņemto lēmumu pareizību par pastiprinātu NATO spēku klātbūtni reģionā," norādīja prezidents.

    Eksperti Krievijas ieceri vērtē gan kā ikdienišķu procedūru, gan spēka demonstrēšanu un izrādīšanos. Bijušais NBS komandieris Raimonds Graube uzskata, ka šādi lielvalsts vēlas izrādīties. Viņaprāt, šāda varenības demonstrēšana patiesībā ir vājuma pazīme. "Viņi visu laiku grib izrādīties, pievērst sev uzmanību, bet tam, kurš patiesi ir stiprs, to darīt nevajag," pauda bijušais NBS komandieris.

    Graube arī uzskata, ka šīs pārbaudes arī nevajag vērtēt kā atsevišķu gadījumu, bet gan kā kopēju Krievijas reakciju uz pēdējā laika notikumiem, piemēram, Lielbritānijā cietušā bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa lietu.

    • Publicēta: 04.04.2018 08:34
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.