Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

NATO austrumu flanga valstis prasa pastiprināt alianses klātbūtni
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    NATO austrumu flanga valstis prasa pastiprināt alianses klātbūtni

    Varšava, 9.jūn., LETA—AFP/AP. NATO dalībvalstis, kas veido alianses tā dēvēto austrumu flangu, piektdien nākušas klajā ar aicinājumu stiprināt NATO militāro klātbūtni to teritorijās, lai atturētu Krieviju no iespējamās agresijas.

    "NATO 2018.gada samitam jāturpina stiprināt alianses vienotību, atbilstoši 360 grādu pieejai nodrošinot visaptverošu atbildi uz pašreizējiem drošības problēmām, tostarp uz hibrīdajiem apdraudējumiem, ar kuriem saduras sabiedrotie," teikts paziņojumā, kas izplatīts pēc piektdien Varšavā notikušās tā dēvētā Bukarestes deviņnieka samita.

    Polijas prezidents Andžejs Duda norādīja, ka tas pēc kā konkrēti tiecas Austrumeiropas valstis, ir palielināta alianses klātbūtne reģionā.

    Duda norādīja, ka nepieciešams papildināt šobrīd reģionā izvietotos NATO sauszemes spēkus ar "gaisa un flotes komponentiem", lai nodrošinātu "pilnīgu spektru".

    Austrumeiropas valstu līderi aicinājuši NATO gādāt par aizsardzību pret Krievijas "hibrīdo karadarbību", kas militāros līdzekļus apvieno ar finansiāliem instrumentiem un politisko manipulēšanu, bieži izmantojot kiberuzbrukumus un propagandu.

    Samita gala dokumentā teikts, ka Krievijas darbības "apdraud mūsu ilglaicīgo vienotas, brīvas un miermīlīgas Eiropas redzējumu".

    NATO pastiprināja savu klātbūtni Austrumeiropā, arī Baltijas valstīs, pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja un anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, bet pēc tam izvērsa militāro agresiju arī Ukrainas kontinentālajā teritorijā.

    Bukarestes devītnieka sanāksme Varšavā notika pirms 11. un 12.jūlijā paredzētā NATO samita Briselē.

    Austrumeiropas valstu grupa Bukarestes devītnieka nosaukumu ieguva pēc savas pirmās sanāksmes, kas 2015.gadā notika Rumānijā.

    To veido Bulgārija, Čehija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija.

    Varšavā bija pulcējušies astoņu valstu prezidenti, tostarp Latvijas valsts galva Raimonds Vējonis. Savukārt Čehiju pārstāvēja parlamenta apakšpalātas spīkers Radeks Vondrāčeks.

    • Publicēta: 09.06.2018 16:11
    • LETA
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.