Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Lietuvas EP deputāts: Mācību "Zapad 2017" mērķis ir pārbaudīt Rietumu drošības struktūras
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    Lietuvas EP deputāts: Mācību "Zapad 2017" mērķis ir pārbaudīt Rietumu drošības struktūras

    Strasbūra, 13.sept., LETA. Krievijas mērķis ar militāro mācību "Zapad 2017" palīdzību ir pārbaudīt Rietumu drošības struktūras, tādēļ investīcijas drošības stiprināšanā ir pareizs solis un tās būs nepieciešamas veikt arī turpmāk, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts no Lietuvas Petrs Auštrevičs.

    Viņš skaidroja, ka Krievijas spēku koncentrācija pie savām robežām un nozīmība, ko šīm mācībām piešķir, ir liela, tādēļ tām tiek pievērsta papildus uzmanība. Mācības notiek tik tuvu, ka tas ietekmē Baltijas valstis, domā deputāts, piebilstot, ka neviens nevēlas redzēt kādas provokācijas un vēlas, lai ar mācībām saistītie notikumi netiktu paturēti noslēpumā. Mums nevajadzētu krist panikā, bet gan analizēt notikumus un būt gataviem neskaidrām situācijām.

    "Neviens netic it kā nelielajam karavīru skaitam, kas piedalās mācībās. Krievijai ļoti labi izdodas muļķot citus par skaitļiem, nolūkiem, bet pēc tā, ko esam no Krievijas pēdējā laikā dzirdējuši un redzējuši, neredzu pamatu, kādēļ viņiem uzticēties arī šobrīd. Mums nevajadzētu krist panikā, bet gan analizēt notikumus un gataviem neskaidrām situācijām," norādīja Auštrevičs.

    Savukārt EP deputāts no Latvijas Artis Pabriks (V) vērsa uzmanību, ka mācību laikā ir pieaugošs risks uz civiliem negadījumiem un katastrofām, un nav lielu šaubu, ka tās būs ar agresīvu scenāriju. Vienlaikus arī nevar izslēgt, ka pēc mācībām Krievija varētu atstāt savus spēkus Baltkrievijā, tādēļ arī pati Baltkrievija nejūtas ļoti priecīga par šīm mācībām, sacīja deputāts.

    Tāpat viņš pauda viedokli, ka mācību ietvaros tiek pārvietotas ievērojamas bruņoto spēku daļas un tās var palikt ne tikai Baltkrievijā, bet arī Krievijas iekšienē, proti, vietās, kur tās tika dislocētas mācību laikā. Tas savukārt paaugstinātu asimetriju, kas izveidojusies uz NATO un Austrumu robežas, domā eiroparlamentārietis.

    "Mācības ir arī ar vēlmi parādīt Krievijas vienkāršajai publikai, ka valsts ir spēcīga un varena. Bet šeit rodas problēma, proti, jo vairāk sabiedrība tiek uzkurināta uz antirietumniecisku noskaņojumu, jo grūtāk no tā atkāpties. Tā var kļūt par problēmu, kad Kremlim nāksies sadarboties ar Rietumiem vai pašiem radīsies kādi ārēji draudi vai tuvosies vēlēšanas," skaidroja Pabriks.

    Arī EP deputāts no Igaunijas Urmass Paets vērsa uzmanību, ka Igaunijā tiek rūpīgi sekots līdzi notikumiem un jaunumiem par "Zapad 2017", jo šogad mācības notiek ilgāk un lielākā mērogā, nekā ticis minēts no Krievijas puses. Tomēr vienlaikus jāsaprot, ka katra valsts rīko mācības, un, lai gan lielais mācību mērogs prasa pievērst tām pastiprinātu uzmanību, tomēr tajā pašā laikā šo notikumu nevajadzētu pārlieku dramatizēt.

    Jau ziņots, mācību "Zapad 2017" militāro mācību aktīvā fāze norisināsies no 14.septembra līdz 20.septembrim. Tomēr Drošības policijas vērtējumā tā uzskatāma par kulmināciju plašākam civilimilitāru mācību un sagatavošanās darbu kompleksam, kuri veikti visa šā gada garumā, it īpaši septembrī.

    Latvija kļuvusi par vienīgo NATO dalībvalsti, kura uz Baltkrieviju nosūtīs papildus inspekciju Krievijas un Baltkrievijas mācību "Zapad 2017" novērošanai. Latvija izteikusi vēlēšanos nosūtīt papildus inspekciju, un Baltkrievijas puse to akceptējusi.

    • Publicēta: 13.09.2017 08:48
    • Rihards Plūme, LETA
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.