Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Lietuvas partijas paraksta vienošanos par valsts aizsardzības politiku tuvākajos desmit gados
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:

    Lietuvas partijas paraksta vienošanos par valsts aizsardzības politiku tuvākajos desmit gados

    Viļņa, 10.sept., LETA--BNS. Lietuvas Seimā pārstāvētās partijas pirmdien parakstījušas vienošanos par valsts aizsardzības politiku tuvākajos desmit gados.

    Tajā paredzēts ne vēlāk kā līdz 2030.gadam palielināt aizsardzības finansējumu līdz 2,5% iekšzemes kopprodukta (IKP) - par pusi procentpunkta vairāk nekā šobrīd.

    Vienlaikus noteikts, ka 2022.gadā jāpieņem lēmums attiecībā uz iespēju ieviest vispārēju karaklausību.

    Dokumentu parakstījuši Zemnieku un zaļo savienības, Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu, Liberāļu kustības, Sociāldemokrātu darba partijas un Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības vadītāji.

    Tikmēr opozīcijā esošā Sociāldemokrātu partija vienošanos nav parakstījusi, jo neatbalsta strauju aizsardzības izdevumu palielināšanu un iebilst pret vispārēju karaklausību.

    Kā uzsvēris premjerministrs Sauļus Skvernelis, parakstītā vienošanās stiprina valsti un "apliecina, ka īpaši svarīgos jautājumos svarīgākās politiskās partijas spēj vienoties".

    "Šis dokuments nekad nebūs pilnīgs, bet tas ir maksimāli pietuvināts tam, ko mēs visvairāk gribam panākt," viņš norādījis.

    Valdošo zaļzemnieku līderis Ramūns Karbauskis apliecinājis, ka vajadzības gadījumā aizsardzības finansējums augs straujāk, nekā dokumentā paredzēts.

    Savukārt aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinis, ka paredzētais finansējuma pieaugums ir reālistisks.

    "2% IKP ļāvuši Bruņotajiem spēkiem cik necik atgūties, (..) 2,5% finansējums nozīmētu reālu atturēšanas un aizsardzības spēku attīstību," viņš skaidrojis.

    Sociāldemokrātu partijas līderis Gintauts Palucks paudis viedokli, ka līdzekļus vajadzētu investēt nevis armijā, bet vairāk uzmanības veltīt sociālās nevienlīdzības mazināšanai. Pēc viņa teiktā, lielākie apdraudējumi nacionālajai drošībai ir iekšēji, tie saistīti ar sociālajām un ekonomiskajām problēmām, kuru dēļ cilvēki joprojām pamet Lietuvu.

    "Vispārējai karaklausībai nepiekrītam tādēļ, ka esam par profesionālu armiju, bet vispārēju pretošanos saprotam ne jau kā vispārēju atšaudīšanos," viņš izteicies.

    Savukārt partijas "Kārtība un taisnīgums" līderis Remiģijs Žemaitaitis, atbalstot iniciatīvu, piedalījās ceremonijā, bet dokumentu neparakstīja, paziņodams, ka vispirms ar to grib iepazīstināt septembra nogalē gaidāmo partijas kongresu.

    Tikmēr tēvzemiešu līderis Gabrieļus Landsberģis paziņojis, ka gadījumā, ja viņa partija būtu valdībā, tā censtos panākt, lai dokumentā ietvertie mērķi tiktu sasniegti jau līdz 2025.gadam.

    Dokumenta galīgajā variantā cita starpā iekļauti arī punkti, kas paredz pieņemt Mazākumtautību likumu un izstrādāt nacionālo stratēģiju demokrātijas aizsardzībai no hibrīddraudiem.

    Tajā arī pausta apņemšanās "vienoti iestāties par pastāvīgu būtisku ASV un NATO militāto klātbūtni reģionā" un vērsties pret "bezatbildīgām spekulācijām, kas pretnostata aizsardzības finansējumu citām jutīgām jomām".

    Jaunās vienošanās iniciatori saka, ka tā palīdzēs nodrošināt konsekventu aizsardzības politiku neatkarīgi no vēlēšanu cikliem un politiskās varas maiņām.

    Iepriekšējā partiju vienošanās par aizsardzības un drošības politiku tika parakstīta 2014.gadā, tūlīt pēc Krimas aneksijas, un paredzēja aizsardzībai atvēlēt 2% IKP. Šo mērķi Lietuva plāno sasniegt šogad.

    • Publicēta: 10.09.2018 13:06
    • LETA
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.