Apskati

  • Vācieši bez valdības Ziemsvētkos nejūtas traucēti

    22.12.2017. Lai gan kopš septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām pagājuši jau gandrīz trīs mēneši, vācieši pagaidām nav īpaši satraukti par ieilgušajām koalīcijas sarunām, kurām gals joprojām nav saskatāms.

    Lai gan relatīvi ilgi pārejas periodi Vācijai nav nekas jauns, trešdien kritis līdzšinējais 2013.gadā uzstādītais koalīcijas sarunu ilguma rekords - 86 dienas pēc Bundestāga vēlēšanām, taču nav daudz tādu ekspertu, kas jaunās valdības izveidi sagaida agrāk nekā martā.

    Tikmēr Eiropas Savienības (ES) līderi bažījas, ka kavēšanās ar Vācijas jaunās valdības izveidi aizkavēs arī eirozonas tālākās integrācijas ieceres, tostarp banku sistēmas stiprināšanu, bet daudzi ekonomisti brīdina, ka arī pati lielākā Eiropas tautsaimniecība nedrīkst kavēties ar investīcijām sakaru kanālu un citas infrastruktūras modernizēšanā, lai nezaudētu savu konkurētspēju.

    Taču kancleres Angelas Merkeles vadītā līdzšinējā valdība turpina balsot ES samitos, parlaments turpina pieņemt likumus, kurus pieprasa Berlīnes starptautiskās saistības, vietējās varasiestādes turpina izskatīt patvēruma meklētāju lietas un optimistiskās ekonomikas izaugsmes prognozes uztur pilsoņos pacilātu noskaņojumu.

    "Neesmu pamanījusi kādas atšķirības," atzīst 36 gadus vecā Nadja Helinga, kuru aģentūra "Reuters" sastapusi, malkojam no kūpošas karstvīna krūzes vienā no Berlīnes Ziemsvētku tirdziņiem. "Tas nav ideāli, taču panikā neviens nekrīt."

    Gan iekšzemes, gan ārējais pieprasījums nodrošina pieklājīgu izaugsmes tempu, kamēr zemās aizdevumu likmes un Eiropas Centrālās bankas (ECB) stimulēšanas pasākumi Vācijā noveduši pie rekordaugsta nodarbinātības līmeņa un reālo algu kāpuma. "Mums ir darbs, un mēs izbaudām Ziemsvētku tirdziņus," norāda Helingas draudzene Silvija. "Kādas problēmas?"

    Minhenes Universitātes Leibnica Tautsaimniecības pētniecības institūts ("ifo") pagājušajā nedēļā paaugstināja savu Vācijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes prognozi nākamajam gadam līdz 2,6%, kas ir augstākais rādītājs kopš 2011.gada, lai gan brīdinot, ka tā varētu arī būt izaugsmes tempa pieauguma virsotne.

    Savukārt Ķīles Pasaules Ekonomikas institūts (IfW) atzinis, ka valdības izveides kavēšanās "nerada ekonomisku risku", lai gan arī izteicis brīdinājumu par attīstības prognozi ilgtermiņā. "Uzplaukums var šķist patīkams, taču tajā ir krīzes asni. Viedoklis, ka uzplaukums ir nekaitīgs, kamēr patēriņa cenas tiek kontrolētas, īsti neatbilst patiesībai," norāda IfW prognožu centra vadītājs Štefans Kots.

    Tomēr pagaidām daudzu vāciešu acīs realitāte runā pretī komentētāju drūmajiem brīdinājumiem par nestabilitātes periodu un pat par ārkārtas vēlēšanām, kas izskanēja pagājušajā mēnesī, kad izgāzās Merkeles pārstāvēto konservatīvo koalīcijas sarunas ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un "zaļajiem". Tagad viņa cenšas pārliecināt sociāldemokrātus (SPD) atgriezties līdzšinējā "lielajā koalīcijā", lai gan tie pēc vēlēšanās ciestās pazemojušās sakāves pret šādu iespēju izturas ļoti skeptiski un joprojām savu galīgo "jāvārdu" šādai atkārtotai "bezmīlas laulībai" joprojām nav teikuši.

    Tomēr Vācijas koalīcijas sarunu ilgums, vismaz pagaidām, nobāl, ja to salīdzina ar Beļģiju vai Nīderlandi, kam jaunās valdības izveidei šogad, piemēram, bija nepieciešamas 225 dienas. "Domāju, ka process vēl prasīs zināmu laiku, taču ļaudis, kas runā par nestabilitāti, kļūdās. Mums ir stabila pagaidu valdība, efektīvs parlaments un ļoti labi funkcionējoša demokrātija," ir pārliecināts Berlīnes Brīvās universitātes politikas zinātnes profesors Nīlss Dīderihs.

    Par spīti drūmajām prognozēm, arī eiroskeptiķu partija "Alternatīva Vācijai" (AfD), kas 24.septembrī notikušajās vēlēšanās pirmo reizi iekļuva Bundestāgā, izcīnot parlamenta apakšpalātā trešo lielāko pārstāvniecību, šobrīd nomokās ar iekšējām domstarpībām un nav spējusi politiski savā labā izmantot ieilgušās koalīcijas sarunas. Arī tas apliecina, ka sabiedrībā nav nekāda krīzes noskaņojuma.

    Minhenes "ifo" otrdien atzina, ka pieaug neziņa par nākamās valdības veidolu, taču uzsvēra, ka negaidītais uzņēmējdarbības pārliecības kritums decembrī, salīdzinot ar rekordaugsto līmeni iepriekšējā mēnesī, nav nekas neparasts. Patiesībā sezonāli koriģētais bezdarba līmenis ir zemākais kopš Vācijas atkalapvienošanās 1990.gadā, bet Ziemsvētku iepirkšanās prognozes ir ļoti optimistiskas, un Vācijas mazumtirgotāju apvienība HDE lēš, ka svētku sezonas pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pagājušo gadu pieaugs par trim procentiem, sasniedzot kārtējo rekordu.

    Gan vēlētāju, gan investoru prātus nomierinājis arī Merkeles ierastais miers un apstāklis, ka gandrīz visi līdzšinējās valdības ministri turpina pildīt savus pienākumus. Tikmēr politiķi, kas uzsākuši konsultācijas par iespējamo "lielās koalīcijas" atjaunošanu nekādu steigu neizrāda. Pēc Merkeles trešdienas tikšanās ar SPD priekšsēdi Martinu Šulcu un pašas vadīto kristīgo demokrātu (CDU) Bavārijas meitaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) līderi Horstu Zēhoferu, kā ar visu trīs partiju Bundestāga frakciju vadītājiem tika paziņots, ka sākotnējās koalīcijas sarunas viņi plāno noslēgt 12.janvārī, taču vienlaikus SPD ļāvusi noprast, ka galīgais lēmums par pilnvērtīgu sarunu uzsākšanu netiks pieņemts pirms 21.janvārī paredzētā sociāldemokrātu ārkārtas kongresa Bonnā.

    Tajā pašā laikā Bundestāgs pieņēmis lēmumu par militāro misiju pagarināšanu Afganistānā un Mali, sācis debates par "Breksitu", kā arī par "Siemens" plānoto darbavietu likvidēšanu. Turklāt, pateicoties Vācijas federālajai sistēmai, tādi ierindas pilsoņa dzīvi ietekmējoši jautājumi kā mājokļi un izglītība, kā arī pēdējā laikā aktuālā patvēruma pieprasījumu izskatīšana, tiek risināti arī bez Berlīnes iejaukšanās.

    Tikmēr "Deutsche Bahn" beidzot atvēris satiksmei ilgi aizkavēto ātrgaitas dzelzceļa maršrutu starp Berlīni un Minheni, ko gan, kā ierasts, pavada sākotnējās darbības problēmas. Darbu sākuši arī tradicionālie Ziemsvētku tirdziņi, lai gan pēc pērnā gada Berlīnes terorakta šogad tajos veikti pastiprināti drošības pasākumi.

    Par spīti bažām, Vācijas politiskā nenoteiktība maz ietekmējusi arī "Breksita" sarunas, jo starp lielākajām vācu partijām valda vienprātība gan par Berlīnes, gan par visas ES nostāju pret Lielbritāniju. Tiesa, eirozonas reformu plāni raisa lielākas raizes, lai gan Merkele vēl pirmdien pauda apņēmību līdz martam arī šajā jautājumā panākt progresu. "Galvenais iespējamais negatīvais efekts ir tas, ka Eiropa var zaudēt [reformu] impulsu, kas tika iegūts pēc "Breksita" balsojuma," norāda Ķelnes Universitātes politikas zinātnes profesors Tomass Jēgers.

    SPD iestājas par dziļāku eirozonas integrāciju nekā konservatīvie, un sociāldemokrātu līderis Šulcs ir izteicis kvēlu atbalstu Francijas prezidenta Emanuela Makrona aicinājumiem ieviest eirozonas budžetu un finanšu ministra amatu. Viņš pat nācis klajā ar paziņojumu, ka līdz 2025.gadam ES jāpārtop par Eiropas Savienotajām Valstīm. Turklāt SPD paudusi stingru apņēmību, par vēlreizēju iesaistīšanos "lielajā koalīcijā" prasīt "augstu cenu", tostarp arī ES jautājumā. Tiesa gan, SPD biedru rindās joprojām nav vienprātības, vai maz piekrist sadarbībai ar CDU/CSU.

    "Vienīgā politiskā krīze Vācijā ir lielāko partiju, īpaši SPD, grūtības noteikt virzienu," atzīst Dīderihs. "SPD tam jātiek pāri."

    (Avots: "Reuters".)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.