Apskati

  • Eksperti: Pasaule bezdibeņa malā

    09.02.2018. Mazinoties ASV starptautiskajai lomai, Eiropai pašai jāķeras pie savas nākotnes definēšanas, uzsvērts ar nepacietību gaidītajā ziņojumā, kas publicēts pirms ikgadējās Minhenes Drošības konferences (MDK).

    Drošības eksperti reti izrāda optimismu, un arī viņu gatavotie ziņojumi reti ir optimistiski. To apliecina arī ceturtdien publiskotais Minhenes Drošības ziņojums, kurš pareģo jauna nedrošības laikmeta iestāšanos un kuram dots arī atbilstošs nosaukums: "Bis zum Abgrund - und zurück?" ("Līdz bezdibenim - un atpakaļ?")

    "Pēdējā gada laikā pasaule pietuvojusies pārāk tuvu nopietna konflikta robežai," raksta MDK priekšsēdētājs Volfgangs Išingers, kas savulaik ieņēmis Vācijas vēstnieka amatus gan ASV, gan Lielbritānijā. Išingers norāda uz arvien skaļāko ieroču žvadzināšanu Savienoto Valstu un Ziemeļkorejas attiecībās, uz pieaugošo Saūda Arābijas un Irānas sāncensību un uz arvien lielāko spriedzi Eiropā starp NATO un Krieviju.

    Jau pagājušā gada MDK ziņojumā tika prognozēts, ka ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa vadībā var zaudēt savu ierasto starptautiskās drošības garanta lomu, ķeroties pie vienpusējām darbībām un uz savu tradicionālo sabiedroto rēķina priekšplānā izvirzot Amerikas intereses. Šogad dokumentā lasāms, ka Trampa vadībā ASV ir atteikušās no kopīgās vērtībās balstītās politikas, izrādot mazu ieinteresētību tādu reģionālu un globālu institūciju attīstīšanā, kas varētu ietekmēt starptautiskās attiecības un tā vietā priekšroku dodot divpusējām attiecībām, kas kalpo pašu interesēm.

    Šāda attieksme iet roku rokā ar Baltā nama neieinteresētību diplomātijas atbalstīšanā. ASV Valsts departamenta budžets kopš Trampa stāšanās amatā ir bez žēlastības apcirpts, kamēr aizsardzības izdevumi ievērojami pieauguši. "Pasaules visvarenākā valsts sākusi sabotēt kārtību, kuru pati radījusi," ziņojumā citēts Prinstonas Universitātes ASV ārpolitikas eksperts Džons Aikenberijs. No eiropiešu viedokļa šī ASV politika nozīmē, ka Vašingtona vairāk rūpēsies par pašas drošību, tostarp pārskatot aizsardzības izdevumus, racionalizējot bruņoto spēku struktūru un veidojot aizsardzības alianses. Ziņojuma autori kā gaidāmās nākotnes paredzējumu piesauc Vācijas kancleres Angelas Merkeles vārdus: "Laiki, kad mēs pilnībā varējām būt atkarīgi no citām valstīm, ir pagājuši (..). Mums, eiropiešiem, savs liktenis būs jāņem pašu rokās."

    Ja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Norvēģija, ievērojot NATO tā dēvēto "divu procentu likumu", aizsardzībā ieguldīs vismaz divus procentus no savas iekšzemes kopprodukta (IKP), kopīgākie militārie tēriņi gandrīz dubultosies un sasniegs aptuveni 314 miljardus eiro. Taču ES dalībvalstu armiju lielākas efektivitātes nodrošināšanai tām ir aktīvāk jāsadarbojas. Ziņojuma autori norāda uz Eiropas aizsardzības sistēmas "savstarpējās savietojamības un digitalizācijas deficītu". Lai šo deficītu novērstu, ES dalībvalstīm patiesībā vajadzēs vēl vairāk līdzekļu. Turklāt, lai kontinents nodrošinātu pats savu aizsardzības potenciālu, nepieciešams konsolidēt Eiropas izkaisīto bruņojuma ražošanu.

    Neskatoties uz minētajām problēmām, ziņojuma autori spējuši saskatīt pasaules attīstības tendencēs arī ko pozitīvu. Viena no pozitīvajām tendencēm, uz kuru viņi norāda, ir Eiropas valstu pieaugoša tuvināšanās atsevišķās jomās. Piemēram, 25 valstis vienojušās koordinēt savu aizsardzības un drošības politiku ES mērogā, noslēdzot līgumu par Pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO). Savukārt Francija un Vācija paziņojušas par nodomu izstrādāt un sākt ražot jaunās paaudzes iznīcinātājus. Vēl jo vairāk, jaunā Francijas prezidenta Emanuela Makrona personā ietekmīgu atbalstītāju ieguvusi arī senā ideja par kopīgas Eiropas armijas radīšanu.

    Ziņojuma autoriem apskatot gan tradicionālos, gan tā dēvētos netradicionālos draudus, viņi norāda, ka par svarīgu faktoru, valstīm izvērtējot drošības riskus, var kļūt klimata izmaiņas. Ziņojumā uzsvērts, ka 2017.gads, kas bijis viens no karstākajiem kopš temperatūras datu fiksācijas sākuma, bijis raksturīgs ar katastrofiskām vētrām, sausumu un plūdiem. Tajā pašā laikā Savienotās Valstis spērušas soli nepareizā virzienā, izstājoties no Parīzes klimata vienošanās un klimata izmaiņas svītrojot no jaunajā Nacionālās drošības stratēģijā (NSS) iekļautā draudu saraksta, norāda ziņojuma autori.

    Viņi uzsver, ka klimata izmaiņu ietekme uz starptautiskajām attiecībām neaprobežosies ar dabas katastrofām. "Lai gan klimata izmaiņas ietekmēs ekonomiskās, drošības un politiskās sistēmas visā pasaulē, tās pamatā darbosies kā draudu pavairotājs tajās valstīs, kuru iespējas ar tām cīnīties ir ierobežotas," norāda dokumenta autori. Vissmagāk klimata izmaiņas skars zemu ienākumu valstis. Klimata katastrofas, īpaši sausums, kalpos par katalizatoru citām nelaimēm, īpaši daļā Āzijas un Āfrikas, kur tās var izraisīt jaunus konfliktus, kam sekos jauna iedzīvotāju pārvietošana.

    Eiropai, kas kopš 2015.gada jau pieredz maisveidīgu nelegālās imigrācijas vilni, afrikāņiem uzņemoties bīstamo ceļu pāri Vidusjūrai, lai sasniegtu "apsolītā kontinenta" krastus, var nākties ķerties pie izšķirošas rīcības pārorientējot savu stratēģiju uz dienvidiem no Vidusjūras esošajās valstīs, atzīst ziņojuma autori.

    Galvenā starptautiskās sabiedrības problēma joprojām būs spēja apzināties mūsdienu draudu savstarpēji saistīto raksturu un atrast rīcības veidus, kas neļautu tiem vairoties ģeometriskā progresijā, uzsver MDK eksperti.

    (Avots: "Deutsche Welle".)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.