Apskati

  • Lepēna "jaundibina" savu partiju

    09.03.2018. Francijas Nacionālās frontes (FN) līdere Marina Lepēna pirms nedēļas nogalē Lillē gaidāmā kongresa paziņojusi, ka viņai ir lieli plāni, taču viņas lielākā problēma joprojām varētu būt atkopšanās pēc pagājušajā gadā ciestajām sakāvēm.

    "Mēs esam mūsu kustības vēstures pagrieziena punktā," trešdien laikrakstā "Le Figaro" publicētajā intervijā uzsvērusi Lepēna, norādot, ka Lilles kongresu var uzskatīt par Francijas tradicionālās galēji labējās partijas "jaundibināšanu". Citu jautājumu starpā kongresa dienaskārtībā iekļauta arī partijas nosaukuma maiņa, kas, kā izsakās pati Lepēna, atspoguļo "izmaiņas kustības iedabā". Savu izvēlēto jauno partijas nosaukumu viņa atklās svētdienas pēcpusdienā, un to būs jāapstiprina partijas ierindas biedriem iekšējā referendumā, kas notiks jau pēc kongresa.

    Lepēna, kas pagājušā gada Francijas prezidenta vēlēšanās zaudēja Fransuā Makronam, apgalvo, ka viņas vadītā FN tagad kļuvusi par "valdības partiju", kas spēj veidot alianses ar citiem. Taču viņas ambīcijas neaprobežojas tikai ar nacionālā līmeņa politiku. Pieaugot labēji populistisko partiju popularitātei arī citās Eiropas valstīs, Lepēna cer uz nopietniem panākumiem nākamgad paredzētajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, un kādā citā intervijā "Le Figaro" viņa uzsvērusi: "Mums tagad ir daudz sabiedroto, kas nepārprotami gūst vērā ņemamu progresu un ar kuriem mēs vēlamies veidot vairākumu Eiropas Parlamentā."

    Tomēr, Lepēnai runājot par partijas atdzimšanu un jaunām aliansēm, viņas prioritātes Lilles kongresā varētu būt daudz pieticīgākas, uzskata vēsturniece un FN eksperte Valerī Igunē. "Viens no galvenajiem jautājumiem, kas jāatrisina, ir leģitimitāte, ko viņa ir zaudējusi un kura mazinās ar katru dienu," sarunā ar aģentūru DPA norāda Igunē.

    Pēc vētrainā pēcvēlēšanu perioda un, ņemot vērā partijas niecīgo ietekmi parlamentā, vēl viens Lepēnas mērķis, pēc Igunē domām, ir atgriezt FN Francijas politiskās dzīves centrā. Pirms desmit mēnešiem prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Lepēna guva vislielākos panākumus visā FN vēsturē, izcīnot 34% jeb 10,6 miljonus balsu. Lai gan to varētu vērtēt kā triumfu, partijas ierindas biedri to uzņēma kā sakāvi, jo ar 2017.gada kampaņu bija saistījuši pārliekas cerības. Kopš tā laika lielāko savu enerģijas daļu FN atvēlējusi iekšējiem ķīviņiem.

    Lepēnas vājajam sniegumam pēdējās televīzijas debatēs ar Makronu pievienojās graujošie parlamenta vēlēšanu rezultāti, kas partijai deva tikai astoņu deputātu pārstāvniecību Nacionālajā sapulcē, ar ko nepietiek, lai pat izveidotu savu frakciju. Septembrī partiju pameta Lepēnas vietnieks Floriāns Filipo, kas izpelnījās skarbu sāncenšu kritiku par vēlētājiem netīkamo FN kursu uz atteikšanos no eiro.

    Tomēr ideja padarīt partiju atvērtāku plašākām politiskām aliansēm, domājams, saskarsies ar noraidošu attieksmi no citu partiju puses visā politiskajā spektrā. FN ilgi bijusi izstumtā lomā uz Francijas politikas skatuves, pateicoties apstāklis, ka tās saknes meklējamas vēl Višī režīma atbalstītājos, kam uzkrauta atbildība par sadarbību ar nacistisko Vāciju, kā arī partijas agresīvajai pret imigrantiem vērstajai retorikai.

    Lai gan par Francijas lielākās opozīcijas partijas - republikāņu - līderi kļuvis konservatīvo stingrā līnijas atbalstītājs Lorāns Vokjē, kuru oponenti kritizē par FN nostājas pārņemšanu, īpaši imigrācijas jautājumos, tādējādi cenšoties atgūt vēlētājus, kas pieslējušies galēji labējiem, arī viņš tikpat kategoriski kā viņa priekšgājēji noraidījis jebkādu sadarbību ar Lepēnu.

    Lepēnai kongresā vismaz nenāksies iesaistīties debatēs ar savu tēvu, partijas dibinātāju Žanu Marī Lepēnu, kurš 2015.gadā par saviem antisemītiskajiem izteikumiem tika izslēgts no FN rindām. Lai gan viņš iepriekš draudēja ierasties kongresā, izmantojot tiesas spriedumu, ar kuru atzīts, ka viņš joprojām ir FN goda priekšsēdētājs, pagājušajā nedēļā partijas patriarhs atmeta šo ieceri. Tā vietā Lepēns seniors veltījis savai meitai kritiskus vārdus nesen klajā laistajos memuāros, norādot, ka Lepēnas juniores FN "dedemonizācijas" stratēģija apliecina viņas "piekāpšanos ienaidnieka morālajām un politiskajām prasībām, zaudējot vienīgo viņas noturēto bastionu".

    Tajā pašā laikā Igunē ir visai skeptiska par partijas "jaundibināšanas" mērogiem. Viņa atzīst, ka pastāv politiskā telpa pret imigrāciju vērstajai FN retorikai, taču partijas nosaukuma maiņa nebūt neliecina par to, ka mainījusies būtu pati partija. "Marina Lepēna vairākus mēnešus liek spēcīgu uzsvaru uz Nacionālās frontes tradicionālajām tēmām, uz pretimigrācijas tēmu," norāda vēsturniece. "Protams, Nacionālā fronte ir mainījusies, taču ne visai daudz."

    (Avots: DPA.)

    Avots: LETA
    © Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.