Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

ES iestādes panākušas daļēju politisku vienošanos par Eiropas Aizsardzības fondu
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Tēmas - Defence Matters LAT - Ziņas

    ES iestādes panākušas daļēju politisku vienošanos par Eiropas Aizsardzības fondu

    Rīga, 20.febr., LETA. Eiropas Savienības (ES) iestādes ir panākušas daļēju politisku vienošanos par Eiropas Aizsardzības fondu, aģentūru LETA informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecībā Latvijā.

    Kā uzskata EK, vienošanās veicinās inovatīvu un konkurētspējīgu aizsardzības rūpniecisko bāzi un palīdzēs nodrošināt ES stratēģisko autonomiju. Eiropas Aizsardzības fonds, kuru EK 2018.gada jūnijā ierosināja kā daļu no ES ilgtermiņa budžeta 2021.- 2027.gadam, ir daļa no iniciatīvām, kuru nolūks ir stiprināt ES spēju aizsargāt savus pilsoņus.

    Panāktā vienošanās ietver vairākus galvenos elementus, tajā skaitā to, ka fonds sniegs atbalstu visā rūpniecības izstrādes ciklā, sākot no izpētes un prototipu izstrādes līdz pat sertifikācijai un sadarbīgās pētniecības projektus fonds finansēs galvenokārt ar dotācijām.

    Pēc izpētes un izstrādes posma, kurā finansējums ir iespējams līdz pat 100% apmērā, ES budžets būs pieejams, lai papildinātu dalībvalstu ieguldījumus, līdzfinansējot prototipu izstrādes izmaksas līdz 20% apmērā un tam sekojošās testēšanas, kvalifikācijas un sertifikācijas darbības līdz 80% apmērā.

    Tāpat fonds ar augstākām finansējuma likmēm stimulēs pārrobežu projektus, kuros piedalās aizsardzības jomas piegādes ķēdes MVU un uzņēmumi ar vidēju kapitālu, savukārt atbalsttiesīgi projekti, kas saistīti ar pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO), varēs saņemt papildu līdzfinansējumu 10% apmērā, tomēr šāda finansēšana nebūs automātiska. Atbalsttiesīgi parasti būs vienīgi tādi sadarbīgās pētniecības projekti, kuros piedalās vismaz trīs atbalsttiesīgi subjekti no vismaz trīs dalībvalstīm vai asociētajām valstīm, norāda EK.

    Vienlaikus projekti tiks veidoti saskaņā ar aizsardzības prioritātēm, par kurām dalībvalstis būs vienojušās kopīgās ārpolitikas un drošības politikas ietvaros, īpaši Spēju attīstības plāna (CDP) kontekstā, tomēr var ņemt vērā arī reģionālās un starptautiskās prioritātes, piemēram, NATO ietvaros. Vismaz 4%, bet ne vairāk kā 8% budžeta tiks piešķirti kardinālai augsta riska inovācijai, kas veicinās Eiropas ilgtermiņa līderību tehnoloģijā un aizsardzības autonomiju.

    Tiesīgi saņemt finansējumu principā būs vienīgi subjekti, kas reģistrēti ES vai asociētajās valstīs un nav trešo valstu vai to tiesību subjektu kontrolē. ES reģistrēti trešo valstu uzņēmumu meitasuzņēmumi varēs izņēmuma kārtā pretendēt uz finansējumu, ja izpildīs noteiktus nosacījumus, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudētas ES un dalībvalstu drošības un aizsardzības intereses. Ārpus ES bāzēti subjekti finansējumu nesaņems, bet varēs piedalīties sadarbības projektos. Tādējādi ES nevienu neizslēdz no Eiropas Aizsardzības fonda, bet paredz tādus nosacījumus finansējuma saņemšanai, kas līdzinās nosacījumiem, ar kuriem ES uzņēmumi saskaras trešo valstu tirgos.

    "Šis ir nozīmīgs solis centienos īstenot Eiropas sadarbību aizsardzības jomā. Eiropas Aizsardzības fonds palīdzēs dalībvalstīm lietderīgāk tērēt nodokļu maksātāju naudu, veicinās spēcīgas un inovatīvas aizsardzības rūpniecības izveidi un palielinās ES patstāvību un tehnoloģisko līderību aizsardzības jomā," norādījis EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens.

    "Šis nolīgums ir vēl viens svarīgs elements ceļā uz to, lai Eiropa kļūtu par spēcīgāku drošības garantu saviem iedzīvotājiem. Fonds veicinās tehnoloģisko inovāciju un sadarbību Eiropas aizsardzības nozarē, lai Eiropa gūtu labumu no modernākajām sadarbspējīgām aizsardzības tehnoloģijām un iekārtām tādās jaunās jomās kā mākslīgais intelekts, šifrēta programmatūra, dronu tehnoloģija vai satelītsakari," skaidroja EK locekle Elžbeta Beņkovska.

    Provizoriskā politiskā vienošanās, kas panākta starp Eiropas Parlamentu (EP), Padomi un EK tā sauktajās trīspusējās sarunās, tagad ir oficiāli jāapstiprina EP un Padomē. Turpmākā Eiropas Aizsardzības fonda budžeta aspekti un daži saistītie horizontālie noteikumi ir atkarīgi no vispārējās vienošanās par nākamo ES ilgtermiņa budžetu, ko EK ierosināja 2018. gada maijā.

    Par Eiropas Aizsardzības fonda izveidi runā par stāvokli ES paziņoja EK prezidents Žans Klods Junkers. EK Junkera vadībā un ar dalībvalstu atbalstu veic pasākumus, lai ES budžeta ietvaros īstenotu sadarbību aizsardzības jomā.

    • Publicēta: 20.02.2019 14:58
    • Rihards Plūme, LETA
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.