Uz sākumu

INTERVIJAS

Dombrovskis: Politiskā vienošanās ir tuvāka Eiropas sankciju piemērošanai Krievijas naftas piegādēm

25.04.2022. Aizvadītajā nedēļā daudzi pasaules ekonomiskās politikas veidotāji pulcējās Vašingtonā Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnsapulcē, kurā viens no centrālajiem jautājumiem bija karš Ukrainā un tā izraisītās sekas, tostarp straujš pārtikas cenu kāpums. Skaidrs ir tas, ka centrālā loma palīdzības sniegšanā Ukrainai un pēc tam tās atjaunošanas atbalstā būs jāuzņemas Eiropai. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis intervijā aģentūrai LETA atzīst, ja runājam par palīdzības apjomu, kas ir mērāms simtos miljardu eiro, nevar būt runa par esošo Eiropas Savienības budžetu. Skaidrs, ka tas prasīs papildus finansējumu piesaisti, tai skaitā no Eiropas Savienības dalībvalstīm. Attiecībā uz pārtikas cenām Eiropas Komisija iesaka šogad kāpināt pārtikas ražošanu, īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām. Tāpat dalībvalstis ir aicinātas vērtēt jautājumu par obligāto biodegvielas piejaukumu. Savukārt attiecībā uz nākamajām sankcijām Krievijai iespējami ir pilnīgi visi risinājumi, bet politiskā vienošanās tuvāka ir sankciju piemērošanai Krievijas naftas piegādēm.

Kas Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) sanāksmē tika runāts par ilgtermiņa atbalstu Ukrainai un kāda varētu būt Eiropas loma?

Jautājumi, kas skar Krievijas agresiju Ukrainā, ir vieni no centrālajiem SVF un Pasaules Bankas sanāksmē. Tas attiecas gan uz to, kādā veidā turpināt atbalstīt Ukrainu, gan kā turpināt piemērot sankcijas Krievijai, gan attiecībā uz šī kara ietekmi uz globālo ekonomiku.

21.aprīlī arī bija īpaša sanāksme par atbalstu Ukrainai. Vērtējums ir tāds, ka, kamēr turpinās aktīvā karadarbība Ukrainā, ir nepieciešams finansiālais atbalsts apmēram 5 miljardu eiro apmērā katru mēnesi. Protams, tas ir ļoti liels līdzekļu apjoms un tika runāts, kā tuvāko mēnešu laikā šādus līdzekļus var mobilizēt. Vienlaicīgi notiek diskusijas arī par ilgtermiņa Ukrainas ekonomikas atjaunošanas finansējumu. Tur ir vairākas iniciatīvas. Piemēram, Pasaules Banka veido savu trasta fondu. Arī Eiropas Savienība ir vienojusies veidot Solidaritātes trasta fondu Ukrainas atjaunošanai. Līdz ar to jautājums ir, kādā veidā starptautiskā palīdzība tiek koordinēta, lai šīs iniciatīvas savstarpēji mijiedarbotos.

Finansējuma apjoms, kas būs nepieciešams Ukrainas atjaunošanai, ir ievērojams. Pašreiz, protams, neviens nevar pateikt precīzu skaitli, jo postījumi turpinās, bet ekspertu vērtējumi sniedzas līdz pat 500 miljardiem eiro.

Ir skaidrs, ka runa ir par milzīgu līdzekļu apjomu, kas prasīs ļoti nopietnu starptautiskās sabiedrības mobilizāciju. Eiropas Savienība ir paziņojusi, ka mēs esam gatavi kaut kādā veidā šo procesu vadīt un koordinēt, jo visdrīzāk Eiropa arī sniegs vislielāko atbalstu Ukrainas atjaunošanai. Paralēli arī tiek vērtēts, kādā veidā nodrošināt to, ka Krievija maksā par tiem postījumiem, kurus tā ir nodarījusi Ukrainai.

Ar ko ir jārēķinās Eiropas Savienības dalībvalstīm? Tas būs līdzekļu samazinājums esošajos Eiropas Savienības fondos, kas cits, jo kaut kur šī nauda būs jāņem?

Pašlaik netiek plānots ņemt nost naudu esošajām Eiropas Savienības budžeta programmām un pārdalīt to kaut kur citur. Tagad tiek izmantotas tās budžeta programmas, kas šādiem mērķiem ir pieejamas - gan humānās palīdzības, gan militārā atbalsta programmas un fondi, gan makrofinansiālās palīdzības programmas. Domājam par tālākām makrofinansiālās palīdzības programmām. Visi šie risinājumi ir iespējami esošā Eiropas Savienības budžeta ietvaros. Vienlaikus ir jāsaka, ka budžeta rezerves ļoti straujā tempā tiek izlietotas.

Taču, ja mēs runājam par palīdzības apjomu, kas ir mērāms simtos miljardu eiro, te nevar būt runa par esošo Eiropas Savienības budžetu. Skaidrs, ka tas prasīs papildus finansējumu piesaisti, tai skaitā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Vienlaikus Eiropas valstu parādi būtiski pieauga jau pandēmijas laikā. Vai tas nozīmē, ka arī turpmāk tiks mīkstināti fiskālie noteikumi, kas attiecas uz budžetu deficītu, aizņemšanās apjomiem, jo pēc zināma laika tiem bija jāatgriežas pirmspandēmijas laika līmenī?

Par šo jautājumu vēl notiks diskusijas. Pašlaik vēl turpina darboties tā saucām vispārējā izņēmuma klauzula, kas nozīmē, ka arī šogad dalībvalstīm netiek noteikti kvantitatīvi budžeta deficīta griesti, kurus nedrīkstētu pārsniegt. Nākamo gadu vērtēsim, ņemot vērā arī kopējo ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā, tajā skaitā arī kara Ukrainā ietekmi uz Eiropas ekonomiku. Lēmumu par to mēs domājam pieņemt kopā ar Eiropas pavasara semestra paketi, kas varētu būt maija beigās. Ir skaidrs, ka valstīm ir jābūt skaidrībai, sākot strādāt pie nākamā gada budžeta, par to, kāds ir kopējais fiskālais ietvars, vai mēs atgriežamies pie fiskāliem noteikumiem un, ja jā, tad kādā formātā. Tuvākā mēneša laikā par to notiks diskusijas un lēmums ir paredzams maija beigās.

Ko tas viss var nozīmēt Latvijai?

Ir skaidrs, ka jau šogad Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jārēķinās ar pieaugošu budžeta deficītu gan saistībā ar to, ka karš Ukrainā ir nobremzējis ekonomikas izaugsmi un attiecīgi būs mazāki nodokļu ieņēmumi, gan arī tas prasa papildus budžeta izdevumus, gan lai sniegtu palīdzību Ukrainai, gan nodrošinātu finansējumu, kas nepieciešams palīdzībai Ukrainas bēgļiem Eiropas Savienības teritorijā, gan arī ekonomikas atbalsta programmām. Tas viss prasa papildus līdzekļus. Turklāt, ja šī karadarbība turpināsies, tas var pārnesties arī uz nākamo gadu. Vēl viens faktors ir karadarbības ietekmē pieaugušās enerģijas un arī pārtikas cenas. Arī ar šo faktoru būs jārēķinās.

Pašlaik ir arī redzams, ka smagāka ietekme ir uz Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas kaimiņvalstīm, tostarp Baltijas valstīm. Vai Eiropas Savienības iekšienē varētu būt papildus atbalsta mehānismi šīm valstīm?

Pašlaik atbalsts šīm valstīm ir saistīts ar bēgļu uzņemšanu un papildu finansējumu no Eiropas Savienības ar to saistīto izdevumu segšanai. Protams, lielāks finansējums ir tām valstīm, kuras arī saskaras ar lielāko bēgļu plūsmu, un visvairāk bēgļu ir Polijā.

Kas attiecas uz tālākām atbalsta programmām, tad jau pašlaik sākotnējā stadijā ir ekonomikas atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) plānu īstenošana, kas dalībvalstīm sniedz ievērojamu papildus atbalstu ekonomikas atjaunošanai un arī zaļajai transformācijai, kas pašreiz ir aktuāli kontekstā ar atteikšanos no Krievijas fosilajiem energoresursiem. Šos līdzekļus ir iespēja izmantot. Turklāt, ja mēs runājam par ANM, tad tā ietvaros joprojām ir neizmantoti aizdevumi vairāk nekā 200 miljardu eiro apjomā, kurus dalībvalstis var pieprasīt. Arī, piemēram, Latvija ANM aizdevums līdz šim nav pieprasījusi.

Pieminējāt, ka tiks domāts arī par to, kā Krievijai likt maksāt par Ukrainas atjaunošanu. Cik tas ir reāli?

Eiropas Savienībā ir izveidota darba grupa par Krievijas sankcionēto aktīvu iesaldēšanu un atsavināšanu. Pamatā tas attiecas uz indivīdu - vienkāršāk oligarhu, un uzņēmumu aktīviem. Tas gan nav tik vienkārši, jo šos aktīvus var konfiscēt, ja tiek pierādīta saistība ar kriminālām aktivitātēm atbilstoši tās dalībvalsts likumiem, kurā šie aktīvi atrodas. Taču darbs notiek un ir doma šos līdzekļus novirzīt tostarp Ukrainas iekšienē pārvietoto personu atbalstam. Pašreiz vērtējam jautājumu arī par Krievijas Centrālās bankas aktīviem. No vienas puses var teikt, ka šiem aktīviem ir gandrīz vai universāla imunitāte, bet no otras puses starptautiskajās tiesībās ir princips “agresors maksā” un agresoram ir jāmaksā reparācijas par postījumiem, ko tas ir nodarījis. Tādēļ šī situācija tiek vērtēta un tur, kur būs iespēja aktīvus novirzīt Ukrainas atbalstam vai atjaunošanai, tas tiks darīts.

Pasaules Banka norāda, ka pārtikas cenu dēļ īpaši smagi šo krīzi tagad izjutīs mazturīgākie iedzīvotāji, jo viņu izdevumos pārtika veido lielāku daļu. Vai ir domāts, kā atbalstīt tieši šo sabiedrības daļu?

Par šiem jautājumiem tiek domāts. Nesen Eiropas Komisija arī nāca klajā ar priekšlikumiem saistībā ar pieaugošajām pārtikas cenām un iespējamām pārtikas apgādes problēmām kopumā. Secinājums ir, ka Eiropas Savienībai nedraud kaut kādas pārtikas apgādes problēmas, jo Eiropa lielā mērā spēj pati sevi nodrošināt ar pamata pārtikas produktiem, bet šādas pārtikas apgādes problēmas varētu būt virknē attīstības valstu. Tādēļ ir jādomā, kādā veidā šīm valstīm var sniegt palīdzību. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībā var nākties saskarties ar pieaugušo pārtikas cenu negatīvajām sociālajām sekām. Viens veids, kā to risināt ir Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, kas ir paredzēts tieši pārtikas palīdzības sniegšanai trūcīgajiem iedzīvotājiem. Šāda Eiropas Savienības programma ir un to pašlaik vajadzētu arī pilnā mērā izmantot.

Tāpat Eiropas Komisija iesaka, kādā veidā dalībvalstis var risināt šo problēmu no piedāvājuma puses, kāpinot pārtikas ražošanu šogad, kā arī īslaicīgi atsakoties no atsevišķām vides prasībām. Piemēram, attiecībā uz to, cik liels zemes apjoms ir jāatstāj atmatā, par noteiktām dabas teritorijām u.c. Visās šajās jomās ir stingras Eiropas Savienības prasības un mēs pieļaujam iespējamas atkāpes. Tāpat mēs aicinām dalībvalstis vērtēt jautājumu par obligāto biodegvielas piejaukumu. Kā mēs zinām, tad no vides viedokļa pirmās paaudzes biodegvielas nekādu pozitīvo efektu īsti nedod, un šajā brīdī būtu vairāk jādomā, kā lauksaimniecības platības izmantot pārtikas, nevis degvielas ražošanā.

Latvijā nesen tika noraidīta iniciatīva par to, ka no 1.aprīļa varētu arī nestāties spēkā regulējums, kas paredz obligātās biokomponentes īpatsvara palielināšanu tirdzniecībā esošajai degvielai. Vai Latvija šajā gadījumā ir kļūdījusies un vajadzēja atlikt lēmuma par lielāko piejaukumu dīzeļdegvielai stāšanos spēkā?

No Eiropas Komisijas puses mēs nesniedzam kādas konkrētas norādes, mēs vienkārši aicinām valstis izvērtēt, cik prioritārs pašlaik ir lielāks biodegvielas piejaukums un, vai svarīgāk tomēr nebūtu izmantot lauksaimniecības zemes pārtikas ražošanai, mazinot spiedienu uz pārtikas cenām arī no piedāvājuma puses. Galarezultātā tas ir katras valsts lēmums.

Latvija atkal ir pacelts jautājums par samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai. Jūs kā bijušais premjers un finanšu ministrs atbalstītu PVN likmes samazināšanu šajos apstākļos?

Šāda iespēja dalībvalstīm ir. Tā ir katras dalībvalstis izvēle, vai sniegt mērķtiecīgu palīdzību tām iedzīvotāju grupām, kurām tas ir nepieciešams, vai iet uz vispārēju nodokļa samazinājumu. Protams, ka šajā gadījumā ir jāvērtē arī fiskālie aspekti.

Kas pašlaik notiek ar nākamo sankciju kārtu Krievijai? Un vai Eiropa ir gatava piemērot sankcijas Krievijas naftas un gāzes piegādēm?

Pašlaik Eiropas Komisijā tiek gatavota nākamā sankciju pakete, kurā mēs vērtējam arī naftas piegāžu jautājumu – iespēju atteikties no naftas piegādēm vai arī uzlikt papildu tarifus vai maksājumus šīm naftas piegādēm. Tehniski izvērtējums ir veikts, bet lēmumi par sankcijām prasa vienprātīgu ES dalībvalstu lēmumu. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm par šīm sankcijām ir jāvienojas un pašlaik notiek ļoti intensīvas politiskās konsultācijas. Te gan ir jāsaka, ka neatkarīgi no tā, kādi tiek pieņemti politiskie lēmumi par sankcijām, jebkurā gadījumā Eiropas Savienībā mēs ļoti intensīvi strādājam, lai ātrā tempā atteiktos no Krievijas energoresursiem. Pirms vairāk nekā mēneša mēs nācām klajā ar priekšlikumiem, iezīmējot kā jau līdz gada beigām par divām trešdaļām ir iespējams samazināt Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm.

Tomēr sankcijās atteikšanās no Krievijas gāzes piegādēm joprojām netiek pat potenciāli skatīta?

Pilnīgi visi risinājumi ir iespējami. Mēs neizslēdzam nevienu no iespējamiem sankciju mehānismiem. Vienlaikus jāsaka, ka pašreiz politiskā vienošanās ir tuvāka attiecībā uz naftas piegādēm.

SVF tagad diezgan būtiski ir samazinājis gan Eiropas Savienības, gan Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes. Kad būs nākamais Eiropas Komisijas vērtējums, un vai Eiropas Komisija tomēr neparedz, ka, karam turpinoties, Eiropas Savienība vai vismaz daļa tās dalībvalstu piedzīvos recesiju?

Jāsaka, ka SVF uz leju ir pārskatījis ne tikai Eiropas, bet arī globālās ekonomikas izaugsmes prognozes, jo šim karam ir arī globālas negatīvas sekas.

Eiropas Komisija nākamo prognozi publiskos maijā. Skaidrs, ka prognozes tiks pārskatītas uz leju, jo iepriekšējā prognoze pirms kara Eiropas Savienībai paredzēja 4% izaugsmi un ir skaidrs, ka tādu izaugsmes rādītāju nebūs. Vienlaikus pašlaik vērtējums ir, ka ekonomiskā izaugsme tiks nobremzēta, bet pilnībā neapstāsies.

Tātad maza, bet izaugsme turpināsies?

Pašreizējais novērtējums par Eiropas Savienību kopumā ir tāds, bet, protams, ir jāskatās, kā attīstīsies situācija.

Nākamais ļoti smagais jautājums ir inflācija. Latvijā tiek prognozēts, ka kādu laiku inflācija būs virs 10%, bet ir arī vēl pesimistiskāki cilvēki, kuri saka, ka, piemēram, pārtikas cenām būs 50% pieaugums.

Neapšaubāmi par inflāciju ir bažas. Jau martā eirozonā inflācija sasniedza vēsturiski augstāko rādītāju – 7,5%. Virknē valstu tā ir vēl augstāka, ieskaitot Latviju.

Galvenais inflācijas cēlonis ir augstās enerģijas cenas. Mēs jau pirms vairākiem mēnešiem publiskojām iespējamo pasākumu kopumu, ko dalībvalstis var īstenot, lai negatīvo enerģijas cenu ietekmi mazinātu un ierobežotu kopumā cenu pieaugumu. Pašreiz mēs vērtējam arī to, kā kopumā Eiropas Savienībā funkcionē enerģijas tirgus, jo tam raksturīgs, ka elektrības cenas lielā mērā ir atkarīgas no gāzes cenām, pat neskatoties uz to, vai elektrība tiek ražota no gāzes, atjaunīgajiem vai citiem resursiem. Tādēļ mēs vērtējām arī elektrības cenu veidošanas mehānismu. Tāpat dalībvalstīs ir dažādi atbalsta mehānismi, ko dalībvalstis var piemērot iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai kompensētu cenu pieauguma ietekmi, un to dara arī Latvijā. Tāpat ir jānodrošinās pret iespējamām manipulācijām. Tāpēc ir pieņemts lēmums par to, ka jau līdz nākamās apkures sezonas sākumam gāzes krātuvēm jābūt uzpildītām par vismaz 85% un turpmākajos gados par 90%, lai novērstu iespējamās manipulācijas, ar kādām mēs saskaramies šajā ziemā, kad “Gazprom” ierobežoja gāzes piegādes. Arī par šo “Gazprom” rīcību tiek veikta pārbaude, vai tā nav bijusi tirgus manipulācija.

Otrs jautājums ir pārtikas cenas, kas vairāk ir saistītas tieši ar kara negatīvo ietekmi, jo gan Krievija, gan Ukraina ir lieli pārtikas eksportētāji. Es jau pieminēju Eiropas Komisijas ieteikumus gan par to, kā mazināt pārtikas cenu pieaugumu, gan tā negatīvās sociālās sekas.

© Šī materiāla tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicējot vai citādi izmantojot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, obligāti jāpievieno atsauce uz aģentūru LETA.