Vārds:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Pēc nelabvēlīga ECT sprieduma, rosina ļaut jebkuram ieslodzītajiem cietuma teritorijā atvadīties no miruša radinieka
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Ziņas

    Pēc nelabvēlīga ECT sprieduma, rosina ļaut jebkuram ieslodzītajiem cietuma teritorijā atvadīties no miruša radinieka

    Rīga, 6.jūn., LETA. Tieslietu ministrija (TM) sagatavojusi grozījumus likumos, kas paredz tiesības jebkuram ieslodzītajiem nepieciešamības gadījumā cietuma teritorijā atvadīties no miruša radinieka.

    Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT), izskatot kāda Latvijas iedzīvotāja pieteikumu, nolēma, ka ir noticis diskriminācijas aizliegums. Iesniegumā tiesai vīrietis sūdzējās, ka viņam, izciešot sodu slēgtajā cietumā par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, netika atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi sakarā ar tuva radinieka nāvi.

    Vīrietis savu situāciju salīdzināja ar sievietēm, kuras, ja tiek notiesātas par tāda paša smaguma nozieguma izdarīšanu, soda izciešanu uzsāk daļēji slēgtajā cietumā un līdz ar to var saņemt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi sakarā ar tuva radinieka nāvi. ECT secināja, ka absolūts aizliegums notiesātajiem vīriešiem īslaicīgi atstāt cietumu, lai apmeklētu tuva radinieka bēres, nekādā veidā nesekmē nepieciešamību nodrošināt notiesāto sieviešu īpašās vajadzības.

    Tāpat ECT secināja, ka atteikumam izskatīt pieteicēja lūgumu apmeklēt tēva bēres, pamatojot to ar soda izciešanas režīmu, kas noteikts, pamatojoties uz viņa dzimumu, nav pamatota un objektīva iemesla un līdz ar to šāda attieksme bija diskriminējoša.

    Tiesa arī lika Latvijai izmaksāt vīrietim 3000 eiro lielu kompensāciju.

    Izskatot jautājumu par minēto spriedumu, Latvijas valdība nolēma, ka TM sagatavos vērtējumu par Latvijas Sodu izpildes kodeksā ietverto normatīvo regulējumu, kas nosaka kārtību, kādā notiesātās personas var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi sakarā ar tuva radinieka nāvi.

    Kodekss patlaban paredz, ka tiesības īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi ir paredzētas ierobežotam notiesāto lokam, proti, tikai tiem notiesātajiem, kas izcieš sodu daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem. Apcietinātajiem šādas tiesības Apcietinājumā turēšanas kārtības likums vispār neparedz.

    Ņemot vērā ECT spriedumu un arī iepriekš Satversmes tiesā apstrīdētas normas, TM sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem kodeksā un Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Šogad martā ministrija nosūtīja vēstuli Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai ar lūgumu izvērtēt šo priekšlikumus.

    Grozījumi kodeksā paredz, ka notiesātais ar iesniegumu cietuma priekšniekam var lūgt atļaut atvadīties no miruša radinieka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnē.

    Minētās tiesības attiecas uz gadījumiem, kad miris notiesātā vecāks, bērns, adoptētājs, brālis, māsa, vectēvs, vecmāmiņa, mazbērns vai laulātais.

    TM norāda, ka šāds atvadīšanās organizācijas veids ļaus nodrošināt notiesātajam iespēju atvadīties no radinieka un vienlaikus ievērojami samazinās iespējamo ieslodzījuma vietas un sabiedrības drošības apdraudējumu, ko varētu radīt bīstamu personu atrašanās sabiedrībā.

    TM arī argumentē, ka jau patlaban, ievērojot labas pārvaldības principu, praksē notiesātajiem, kuriem kodeksā nav paredzētas tiesības lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, lai apmeklētu radinieka bēres, nereti tiek nodrošināta iespēja atvadīties no mirušā radinieka cietuma teritorijā.

    Tas nozīmē, ka notiesātā radinieka mirstīgās atliekas tiek nogādātas cietumā, un notiesātajam tiek nodrošināta iespēja atvadīties no tuvinieka cietuma teritorijā.

    Līdzīgs risinājums ietverts arī TM sagatavotajos priekšlikumos grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā. Tas nozīmē, ka apcietinātais cietuma priekšniekam var lūgt atļaut atvadīties no miruša radinieka izmeklēšanas cietuma teritorijā izmeklēšanas cietuma administrācijas pārstāvja klātbūtnē.

    Tādējādi ar abiem minētajiem priekšlikumiem tiks būtiski paplašinātas ieslodzīto iespējas atvadīties no radinieka un to nodrošināšana notiks veidā, kas neapdraud sabiedrības drošību.

    Jaunais regulējums ļaus šādas tiesības īstenot visiem notiesātajiem un apcietinātajiem. Šogad februārī cietumos atradās 2441 notiesātais un 941 apcietinātais.

    • Publicēta: 06.06.2020 07:57
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Piesakies ziņām e-pastā

    Reklāma

    LETA projekti